Trešdien, 16. decembrī, Valsts prezidents Egils Levits tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV). Pēc abu augsto amatpersonu tikšanās abas augstās amatpersonas sniedza paziņojums medijiem. Tam bija iespējams sekot līdzi arī portālā "Delfi".
Levits un Kariņš trešdien tikās pēc otrdienas, 15. decembra, Ministru kabineta (MK) un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes, kur, pēc desmit stundas ilgušām pārrunām, valdība vienojās ar konkrētiem ierobežojumiem Covid-19 saslimšanas ierobežošanai nākt klajā ceturtdien, 17. decembrī.
Ieskicējot jautājumus, kas tika apspriesti sarunā ar Kariņu, prezidents norādīja, ka galvenais jautājums ir Covid-19 saslimšanas izraisītā krīze, kas skar arī ekonomiku. Valsts nodrošinās atbalstu cilvēkiem, kas visvairāk cieš tieši ekonomiskajā sfērā. Viņš uzsvēra, ka naudas līdzekļi tam ir jau piešķirti, bet "pastāv zināmas problēmas, kā atbalsti tiks novadīti līdz cilvēkiem, kam tie pienākas".
Levits apgalvoja, ka valdības uzmanība ir fokusēta un pievērsta šim jautājumam.
Abas amatpersonas pārrunāja arī jautājumu par vardarbību ģimenēs, kas, saistībā ar pašreizējiem ierobežojumiem un aicinājumu palikt mājās, daudzviet saasinās. Arī Kariņš apstiprināja, ka Labklājības ministrija (LM) tiks aicināta pievērst pastiprinātu uzmanību šim jautājumam, lai novērstu vardarbības risku ģimenēs.
Levits uzsvēra, ka šodienas lielais inficēto skaits pierāda, ka "pastiprināti pasākumi ir absolūti nepieciešami". Levits ar Kariņu bijuši vienisprātis, ka "ziņai par jauniem ierobežojumiem jābūt pavisam skaidrai, kas tieši cilvēkiem jādara un jāievēro, lai nebūtu atkal domstarpības vai interpretācijas iespēju". Šādu ziņu valdība sola dot ceturtdien.
Tāpat Levits vēlreiz atgādināja, ka "mēs visi kā sabiedrība esam līdzatbildīgi, lai neizplatītos pandēmija, lai mēs neinficētu viens otru", uzsverot, ka "vienīgā ierobežojumu jēga ir neizplatīt infekciju". Ja ierobežojumi ir pietiekoši stingri, tad zināmā laikā arī pandēmija tiek ierobežota, norādīja prezidents.
Levits arī informēja, ka "tuvākajās dienās tiks reģistrētas Eiropas Zāļu aģentūrā vakcīnas un izplatītas Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā".
"Varam būt droši, ka nākamajā gadā situācija sāks normalizēties, taču līdz tam laikam jābūt disciplinētiem, apzinīgiem un jāmēģina tikt galā ar situāciju," mierināja Levits.
Tāpat Levits apliecināja, ka viņa ieskatā "valdība ir rīcībspējīgs krīzes menedžeris".
Savukārt Kariņš uzsvēra, ka visiem jāgatavojas trīs nedēļu klusajam periodam, kas sāksies pirmdien, 21. decembrī, kam pamatā ir valdības aicinājums cilvēkiem pēc iespējas palikt mājās.
Jaunākie dati par saslimstību un mirstību liek valdībai ieviest stingrākus ierobežojumus attiecībā uz pulcēšanos, kas tiks valdībā prezentēti ceturtdien un būtu spēkā no pirmdienas.
"Mērķis ir tikai viens – nodrošināt, ka paliekam trīs nedēļas pēc iespējas ar mazāku ārējo kustību, ar mazāku pulcēšanos, tikšanos, lai varētu samazināt saslimstības vilni un dot atspaidu ārstiem un mediķiem, kas strādā slimnīcās un, protams, pacientiem, kas ārstējas slimnīcās, jo spiediens ir milzīgs," uzsvēra Kariņš.
Runājot par vakcīnām, kas ir "laba ziņa visā šajā stāstā", Kariņš uzsvēra, ka tuvāko divu nedēļu laikā Eiropas Zāļu aģentūra sniegs atļauju pirmajai vakcīnai, ka to varētu izplatīt. Latvijas valdība ir iepirkusi šīs vakcīnas kopā ar Eiropas Komisiju, kas katrai valstij tiks iedalītas proporcionāli iedzīvotāju skaitam, cik ražotāji spēs piegādāt.
Procesa sākums ir atkarīgs gan no atļauju izsniegšanas Eiropas līmenī, gan no ražotāja spējām piegādāt. Kariņš skaidroja, ka pirmais vakcinēšanās process ilgs vismaz pusgadu, kas nozīmē, ka arī pārvarot šo saslimšanas "uzliesmojuma vilni", vēl vismaz pusgadu būs jārēķinās ar drošības pasākumu ievērošanu – distance, roku mazgāšana, masku valkāšana.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka MK ceturtdien, 17. decembrī, lems par stingrāku ierobežojumu ieviešanu Ziemassvētku laikā uz vismaz trīs nedēļām. Tāpat plānots par vienu nedēļu pagarināt skolēnu brīvlaiku pirmās līdz sestās klases skolēniem. Šāds lēmums pieņemts, lai ierobežotu Covid-19 izplatību valstī, preses konferencē paziņoja premjerministrs.
Tāpat šāds lēmums pieņemts, jo veselības nozare šobrīd strādā "kara apstākļos", atzīmēja Ministru prezidents. Slimnīcas šobrīd spiestas samazināt pakalpojumu klāstu, lai tiktu galā ar pacientu skaitu. Jau šobrīd Covid-19 dēļ Latvija zaudē vidēji 10 cilvēkus dienā, uzsvēra Kariņš.
Veselības ministrija (VM) ceturtdien piedāvās ieviest noteiktu tirdzniecības apjoma samazināšanu, neskarot pirmās nepieciešamības preces, kā arī pagarināt skolēnu brīvlaiku, preses konferencē otrdien paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Tāpat Viņķele norādīja, ka tiks ierobežots arī viss, kas saistīts ar aktivitātēm slēgtās zālēs, telpās, piemēram, sporta pasākumi un mēģinājumi viens pret viens.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, valdība pagarinājusi ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim.
Tās laikā noteikti stingri pulcēšanās un citi ierobežojumi, lai stabilizētu situāciju un novērstu strauju Covid-19 izplatību.
Līdz 11. janvārim nedrīkst notikt publiski pasākumi klātienē. Ārkārtējās situācijas laikā nedrīkst sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Stingras prasības ārkārtējās situācijas laikā ir arī sabiedriskās ēdināšanas vietām, kā arī tirdzniecības centriem.
Eiropas Savienība (ES) šogad varētu apstiprināt pirmās vakcīnas pret jauno koronavīrusu. Plānots, ka jau nākamā gada pirmajā ceturksnī vakcīnas būs pieejamas ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā.
Šobrīd plānots, ka kopumā valsts apmaksāta vakcīna varētu tikt nodrošināta vairāk nekā 800 000 cilvēku. Ja vakcīnu ražotāji apstiprinās Latvijas pasūtījumu, šis skaits varētu būt lielāks.
Covid-19 vakcīnas tiks apmaksātas no valsts budžeta. Veselības ministrijas stratēģija paredz, ka brīdī, kad tās būs pieejamas, Latvijā vakcinācija notiks pakāpeniski. Vispirms vakcinēs medicīnas darbiniekus, savukārt pēc tam sociālās aprūpes centru klientus un darbiniekus, tiem sekos citi cilvēki, kuri ir riska grupās.