Valdības līdzšinējā komunikācija ar sabiedrību nav bijusi veiksmīga, tāpēc ir jāsakārto pamatlietas un valdībai jābūt vienotai savos lēmumos, trešdien, 16. decembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē uzsvēra sabiedrisko attiecību uzņēmuma "P.R.A.E." vadītājs Ainārs Ērglis, piedāvājot arī sniegt bezmaksas konsultācijas labākai komunikācijai turpmāk.
Komunikācijas eksperti gan no privātā, gan valsts pārvaldes sektora, komisijas sēdē kritizēja līdzšinējo valdības komunikāciju ar sabiedrību Covid-19 krīzes apstākļos, izvirzot arī savus ieteicamos uzlabojumus un piedāvājot sniegt pat bezmaksas konsultācijas.
Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP), pamatojot problēmas aktualitāti, uzsvēra, ka valsts pārvaldes un politiķu komunikācija Covid-19 krīzē ir kritiska, jo šobrīd ir svarīgi informēt sabiedrību par to, ko dara, domā un plāno darīt politiķi, tāpēc šī sēde bija sasaukta, lai pārrunātu ar ekspertiem efektīvas komunikācijas ar sabiedrību nozīmi Covid-19 pandēmijas laikā.
Komentējot kritiku, Valsts kancelejas konsultante stratēģiskās komunikācijas jautājumos Daiga Holma norādīja, ka krīzes komunikācijā svarīga ir deputātu spēja vienoties, ko iepriekš bija uzsvēris arī Ērglis. Situāciju apgrūtina arī tas, ka, pēc Holmas paustā, komunikācijas resursi valsts pārvaldē ir ierobežoti – ministru komunikācijas departamentos ir apmēram pa trim cilvēkiem. Tāpat viņa uzsvēra, ka pēdējos desmit mēnešus arī komunikācijas eksperti strādā pastiprinātā režīmā.
Savukārt sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis pauda bažas, ka valdība nezina, ko domā sabiedrība un neveic pētījumus, lai to uzzinātu. Šo apgalvojumu Holma noraidīja, sakot, ka pētījumi tiek veikti, un tiek izmantotas kvantitatīvās pētniecības metodes.
Sēdē piedalījās arī pārstāvji no reģioniem – Liepājas un Daugavpils. "Rietumu radio" vadītājs Dzintars Hmieļevskis aicināja krīzes komunikācijā vairāk iesaistīt sabiedrību. Viņš pauda, ka obligāti nav vajadzīgs viens "komunikācijas līderis", bet vairāki, kas atbilstu dažādām auditorijas grupām. Savukārt mediju, kas darbojas Daugavpilī, īpašnieks Jevgeņijs Carevs norādīja, ka valdības un sabiedrības komunikācijas problēmas krīzes apstākļos ir arī citur Eiropā.
Arī Holma piekrita, ka pie sabiedrības iesaistes būtu jāstrādā. Tāpat viņa uzsvēra, ka valsts pārvaldei ir izstrādāts skaidrs plāns un stratēģija, kā jārīkojas. Tāpat Holma uzsvēra, ka informatīvā telpa ir kļuvusi ļoti dažāda, tāpēc komunikācijas nodrošināšanai pieejamie resursi būtu jāpalielina.