Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas iedzīvotāju interese par medijpratību pieaugusi par 23%  (59)

Ceturtdien, 17. decembrī, KM kopā ar tirgus un sociālo pētījumu aģentūru "Latvijas Fakti" prezentēja jaunā Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījuma rezultātus. Tie uzrāda, ka 3 gadu laikā būtiski pieaugusi Latvijas iedzīvotāju interese par medijpratību jeb prasmi kritiski izvērtēt mediju sniegto informāciju, atpazīstot uzticamu informāciju no viltus ziņām. Šogad interesi par medijpratību apliecina vairākums pētījuma dalībnieku – 58%, kas ir par 23% vairāk nekā 2017. gadā.

"Šis rādītājs sniedz mums pārliecību, ka aizvadītajos 3 gados īstenotā mediju politika ir devusi pozitīvus rezultātus," akcentē KM valsts sekretāres vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Selga Laizāne, vienlaikus vēršot uzmanību arīdzan uz lomu, ko medijpratības sekmēšanā spēlē sociālo mediju patēriņa un nozīmes pieaugums sabiedrībā, kā arī medijpratības starptautiskās popularitātes kāpums.

Aizvadīto 3 gadu laikā KM sabiedrības medijpratības uzlabošanā galveno uzmanību veltījusi darbam ar medijpratības mentoriem, medijpratību sekmējošu kampaņu un mācību materiālu izstrādei, kā arī atbalsta sniegšanai jauniešu medijpratības veicināšanā. Medijpratībā apmācīti aptuveni 200 pedagogi un 500 bibliotekāri. Valsts budžeta finansējums – vidēji 20 000 eiro gadā, kas paredzēts Latvijas sabiedrības medijpratības sekmēšanai, nav pietiekams un būtu palielināms. Tāpat turpināms aizsāktais darbs Mediju atbalsta fondā, paredzot projektu konkursus melu dekonstrukcijā, mediju kritikā un medijpratības veicināšanā.

Kā liecina pētījuma rezultāti, aizvien pieaugot informācijas apjomam, sabiedrībā vairojas arīdzan bažas jeb pašvērtējums par spēju atpazīt uzticamu informāciju no maldinošas – 18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savas spējas atpazīt uzticamu informāciju no maldinošas vērtē kritiski, norādot, ka pietrūkst kompetences šajā jautājumā. Savukārt 29% aptaujāto ir saskārušies ar negatīvu pieredzi mediju izmantošanā, par to, ka noticējuši nepatiesai informācijai, saprotot tikai vēlāk.

Tāpat kā pirms trīs gadiem arī šobrīd visaugstākās Latvijas iedzīvotāju gaidas attiecībā uz medijpratības stiprināšanu ir vērstas mediju virzienā – 43% aptaujāto prasmes kritiski izvērtēt mediju sniegto informāciju saņemtu no pašiem medijiem. Latvijas iedzīvotāji medijpratības stiprināšanu sagaida arī no izglītības iestādēm, bibliotēkām, semināriem un konferencēm, kā arī citiem publiskiem pasākumiem.

Vadoties no šiem rādītājiem, KM turpinās pielietot Mediju atbalsta fonda (MAF) finansējumu sabiedrības medijpratības sekmēšanai, stimulējot žurnālistikas projektu veidošanu nolūkā uzlabot sabiedrības medijpratību. Tāpat izglītības iestādēm jāstrādā ne vien pie skolēnu digitālo prasmju, bet arī medijpratības uzlabošanas, kļūstot par sabiedrības mugurkaulu medijpratībā.

Investējot 2021. gadā medijpratības politikai atvēlēto finansējumu 16 718 eiro apmērā, KM turpinās darbu ar medijpratības mentoru – pedagogu, bibliotekāru u.c. sabiedrības grupu, kā arī jauniešu un bērnu izglītošanu medijpratībā un plašai sabiedrībai veltītām aktivitātēm – medijpratību sekmējošu informatīvo kampaņu un materiālu izstrādi.

Latvijas sabiedrībai raksturīgs augsts uzticēšanās līmenis sabiedriskajiem medijiem, turklāt šī uzticēšanās aizvien pieaug. Populārākie mediji ziņu un jaunumu ieguvei Latvijā ir Latvijas sabiedriskā televīzija un interneta portāls Delfi. Populārākais ziņu raidījums Latvijā ir LTV1 "Panorāma," arī Latvijas Radio savā tirgus segmentā ir sabiedrības uzticēšanās līderis. Savukārt par populārāko izklaides mediju Latvijas sabiedrība atzinusi TV3.

"Šie rādītāji liecina par nepieciešamību turpināt sabiedrisko mediju attīstīšanu – virkni uzlabojumu nesīs jaunais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. Tomēr aizvien neatrisināts un no ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesa ir atkarīgs sabiedrisko mediju finansēšanas jautājums," atzina Laizāne.

Pētījums "Latvijas iedzīvotāju medijpratība" pēc KM pasūtījuma veikts laika posmā no šī gada 9. oktobra līdz 19. oktobrim, tirgus un sociālo pētījumu centram "Latvijas Fakti" pēc stratificēta nejaušības principa respondentu dzīvesvietās aptaujājot 1 001 visu Latvijas reģionu pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 15 – 74 gadiem. Pirmoreiz līdzvērtīgs pētījums medijpratības jomā Latvijā tika veikts 2017. gadā.