Publiskais aicinājums nedēļas nogalē ir publicēts žurnālā "The Lancet" un to parakstījis arī Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, profesors Uga Dumpis.
"Visā Eiropā Covid-19 pandēmija izraisa pārmērīgi lielu nāves gadījumu skaitu, uzliek lielu slogu sabiedrībai, veselības aprūpes sistēmai un kaitē ekonomikai. Eiropas valdībām ir jāizstrādā kopīgs redzējums, kā vadīt pandēmiju, jo nekontrolēta izplatīšanās vienā reģionā apdraud veiksmīgu pārvaldību citā reģionā," uzskata eksperti.
"Ar atvērtām robežām visā Eiropā viena valsts vien nevar saglabāt zemu Covid-19 gadījumu skaitu, tāpēc valstu rīcībai un kopīgiem mērķiem ir būtiska nozīme. Tāpēc mēs aicinām uz spēcīgu, koordinētu Eiropas reakciju un skaidri noteiktiem mērķiem vidējā termiņā un ilgtermiņā, " uzsvērts ekspertu paziņojumā.
Lai labāk pārvaldītu Covid-19 pandēmiju, zinātnieki piedāvā stratēģiju ar trim galvenajiem elementiem.
Pirmkārt, sasniegt zemu inficēšanās gadījumu skaitu. Mērķis ir sasniegt ne vairāk kā desmit jaunus Covid-19 gadījumus uz miljonu cilvēku dienā, sinhronizējot visas Eiropas valstis, lai covid-19 netiktu importēts pāri robežām.
Otrkārt, saglabāt zemu inficēšanās gadījumu skaitu, turpinot un uzlabojot inficēšanās mazināšanas pasākumus (piemēram, masku valkāšanu, higiēnu, mērenu kontaktu samazināšanu, testēšanu un kontaktu izsekošanu), kā arī nodrošinot stratēģiju vismaz 300 testu veikšanai uz miljonu cilvēku dienā un ātru reaģēšanu uz vietējiem uzliesmojumiem.
Treškārt, izstrādāt ilgtermiņa kopīgu redzējumu – ar katrai valstij atbilstošiem reģionālajiem un nacionālajiem rīcības plāniem, kā arī Eiropas līmeņa mērķiem, vīrusa izskaušanas, testēšanas, vakcinācijas, augsta riska cilvēku aizsardzības stratēģijām un atbalstu tiem, kurus visvairāk skārusi pandēmija.
Aicinājumā autori rosina: "Mēs mudinām valdības visā Eiropā vienoties par skaidri formulētiem kopīgiem mērķiem, koordinēt savus centienus, izstrādāt reģionāli pielāgotas stratēģijas mērķu sasniegšanai un tādējādi apņēmīgi strādāt, lai panāktu mazāku saslimšanas gadījumu skaitu."
Ar visu aicinājumu var iepazīties šeit.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, valdība pagarinājusi ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim.
Tās laikā noteikti stingri pulcēšanās un citi ierobežojumi, lai stabilizētu situāciju un novērstu strauju Covid-19 izplatību.
Līdz 11. janvārim nedrīkst notikt publiski pasākumi klātienē. Ārkārtējās situācijas laikā nedrīkst sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Stingras prasības ārkārtējās situācijas laikā ir arī sabiedriskās ēdināšanas vietām, kā arī tirdzniecības centriem.
Eiropas Savienība (ES) šogad varētu apstiprināt pirmās vakcīnas pret jauno koronavīrusu. Plānots, ka jau nākamā gada pirmajā ceturksnī vakcīnas būs pieejamas ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā.
Šobrīd plānots, ka kopumā valsts apmaksāta vakcīna varētu tikt nodrošināta vairāk nekā 800 000 cilvēku. Ja vakcīnu ražotāji apstiprinās Latvijas pasūtījumu, šis skaits varētu būt lielāks.
Covid-19 vakcīnas tiks apmaksātas no valsts budžeta. Veselības ministrijas stratēģija paredz, ka brīdī, kad tās būs pieejamas, Latvijā vakcinācija notiks pakāpeniski. Vispirms vakcinēs medicīnas darbiniekus, savukārt pēc tam sociālās aprūpes centru klientus un darbiniekus, tiem sekos citi cilvēki, kuri ir riska grupās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
