Novadu reforma: ST kā pirmās janvārī vērtēs Limbažu un Ikšķiles sūdzības  (15)

Apvienotajai lietai tika piešķirts nosaukums "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 28.2., 28.19. un 35.4. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam.

Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 101. pants paredz, ka "ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda."

Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta attiecīgās daļas nosaka, ka pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem. Uzdodot kāda pienākuma izpildi citai varai, ņem vērā uzdevuma apjomu un būtību, kā arī efektivitātes un ekonomijas nosacījumus. Plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā.

Savukārt hartas 5. pants paredz, ka vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.

Ņemot vērā valstī joprojām noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos notiks attālināti video konferences režīmā.

Tiesas sēdes norisi tiešraidē varēs vērot ST "YouTube" kontā.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu apstrīdējušas 21 novada domes: Alojas, Alsungas, Auces, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Inčukalna, Jaunjelgavas, Kandavas, Limbažu, Mazsalacas, Mārupes, Ozolnieku, Rugāju, Rundāles, Salacgrīvas, Salas un Varakļānu novada domes.

Šobrīd Satversmes tiesā ir ierosinātas 17 lietas, pieņemti divi lēmumi par atteikšanos ierosināt lietu, savukārt divi pieteikumi atrodas izskatīšanā tiesas kolēģijā.

Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu ST lemj pēc lietas sagatavošanas.

Ja ST pieņems kādu būtisku procesuālo lēmumu saistībā ar iepriekšminētajām lietām, sabiedrība par to tiks informēta, vēsta ST.

Visa publiski pieejamā informācija par lietām ir pieejama ST mājaslapā.

"Delfi" jau ziņoja, ka 10. jūnijā Saeimā pieņemta novadu reforma jeb Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas paredz 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Jaunās pašvaldības darbu sāks 2021. gada 1. jūlijā.

Par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā nobalsoja 58 deputāti, pret bija 12 un atturējās 20. Par balsoja valdošās koalīcijas frakcijas, pret bija ZZS, "Saskaņa" atturējās.

Vienlaikus ar likuma pieņemšanu no opozīcijas pārstāvjiem un novadiem, kuri nav apmierināti ar reformas saturu un gaitu, izskanējuši solījumi likumu apstrīdēt ST.

Saeima ir lēmusi, ka Latvijā pēc reformas būs septiņas valstspilsētu pašvaldības – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, kā arī 35 novadi – Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Ādažu novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Smiltenes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valkas novads, Valmieras novads, Ventspils novads.