Lielā Covid-19 pacientu skaita dēļ, kuriem palīdzības sniegšana slimnīcās nav atliekama, valdība otrdien, 22. decembrī, pieņēma lēmumu uz divām nedēļām pārtraukt plānveida stacionārās palīdzības sniegšanu ārstniecības iestādēs, medijiem paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Plānveida stacionāro pakalpojumu sniegšana slimnīcās tiks pārtraukta no trešdienas, 23. decembra, līdz 4. janvārim.
Ministre uzsvēra, ka šobrīd stacionēti teju 1000 Covid-19 pacientu, kam "palīdzības sniegšana slimnīcās nav atliekama, jo viena no Covid-19 izpausmēm ir apgrūtināta spēja elpot".
"Jāsaka, ka atšķirībā no pavasara, kad tika pārtraukta arī ambulatoru pakalpojumu sniegšana, tā šobrīd tiek saglabāta," atzīmēja Viņķele. Tomēr viņa neizslēdz iespēju, ka arī šie pakalpojumi varētu tikt ierobežoti, ja stacionēto pacientu skaits nesamazināsies.
Konkrētu gultu skaitu, cik Covid-19 pacientus vēl var izguldīt slimnīcās viņa izvairījās nosaukt, jo tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, ārstniecības personāla trūkuma, kas šobrīd ir ierobežots.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecina, ka pagājušajā nedēļā, salīdzinot ar vienu nedēļu iepriekš, palielinājies ir gan ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits (par 20,78%), gan stacionēto Covid-19 pacientu skaits (par 15,8%).
Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem. Šobrīd stacionārā ārstējas 998 pacienti: 948 ar vidēji smagu slimības gaitu, 50 ar smagu slimības gaitu. Turklāt epidemioloģiskās prognozes liecina, ka slimnīcās slodze Covid-19 pacientu dēļ turpinās pieaugt.
Lai slimnīcas varētu nodrošināt papildus resursi Covid-19 pacientu ārstēšanai, tai skaitā pārprofilēt jaunas gultas vietas un novirzīt mediķus Covid-19 pacientu ārstēšanai, pieņemts lēmums no 23. decembra līdz 4. janvārim slimnīcās nesniegt plānveida stacionāros pakalpojumus. Līdz šim ārstniecības iestādēm bija iespēja par pakalpojumu ierobežošanas apmēru lemt pašām, pielāgojoties situācijai, tagad pieņemts stingrāks lēmums.
Veselības ministrijā (VM) uzsver, ka daudzi veselības aprūpes pakalpojumi netiks pārtraukti.
Arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tai skaitā izmeklējumi un konsultācijas, kas nepieciešamas. Netiks atceltas arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.
Arī no 23. decembra līdz 4. janvārim slimnīcām jānodrošina šādi pakalpojumi dienas stacionārā:
- pakalpojumi, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību – ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju;
- staru terapija;
- veselības aprūpes pakalpojumi hematoloģijā;
- metadona un buprenorfīna aizvietojošā terapija;
- pacientu veselības aprūpe, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana;
- invazīvā kardioloģija;
- invazīvā radioloģija.
Stacionāros obligāti būs jānodrošina:
- akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība;
- onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte;
- veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības; traumatoloģija;
- akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.
Tāpat iepriekšējā apjomā tiks sniegti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā speciālistu konsultācijas. Slimnīcām uzdots tās iespēju robežās nodrošināt attālināti.
Katra ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientu, lai informētu, ja kāds pakalpojums tiks atlikts. Vienlaikus šie pacienti nezaudēs savu rindu, un, atjaunojot konkrēto pakalpojumu sniegšanu, tos saņems prioritāri. Ja cilvēks, piemēram, kopā ar ģimenes ārstu izlemj, ka kāds pakalpojums šobrīd nav nepieciešams, svarīgi ir atcelt pierakstu ārstniecības iestādē.
Lai saņemtu precīzāku informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ministrija sazināties ar Nacionālo veselības dienestu pa telefonu 80001234.
Jau iepriekš VM brīdināja, ka visa plānveida palīdzība slimnīcās tiks pārtraukta, kad Covid-19 pacientu gultu noslogojums būs lielāks par 90%, pieņemot, ka vairs nebūs iespējams palielināt šo skaitu.
Ziņots, ka otrdien slimnīcās stacionēto Covid-19 pacientu skaits ir pietuvojies 1000 – šobrīd Latvijas slimnīcās ārstējas 998 pacienti.
Jau vēstīts, ka, ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, valdība atkārtoti izsludinājusi ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim.
Tās laikā noteikti stingri pulcēšanās un citi ierobežojumi, lai stabilizētu situāciju un novērstu strauju Covid-19 izplatību. Tāpat līdz 11. janvārim nedrīkst notikt publiski pasākumi klātienē. Ārkārtējās situācijas laikā nedrīkst sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Stingras prasības ārkārtējās situācijas laikā ir arī sabiedriskās ēdināšanas vietām, kā arī tirdzniecības centriem.
Arī Latvijas veselības aprūpes jomā 10. decembrī tika izsludināta ārkārtas situācija.
Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pirmdien, 21. decembrī, paziņoja, ka apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās.
Pirmajā piegādē Latvijā varētu nonākt 9750 farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 devas.
Plānots, ka Latvija vakcīnas saņems 26. decembrī. Savukārt 28. decembra rītā zāļu lieltirgotavas piegādās šo vakcīnu desmit Latvijas slimnīcu vakcinācijas kabinetiem.
Plānots, ka 28. decembrī sāksies vakcinācija, kā pirmajiem to saņemot veselības aprūpes darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.
Covid-19 vakcīnas tiks apmaksātas no valsts budžeta. Veselības ministrijas stratēģija paredz, ka Latvijā vakcinācija notiks pakāpeniski. Vispirms vakcinēs medicīnas darbiniekus, savukārt pēc tam sociālās aprūpes centru klientus un darbiniekus, tiem sekos citi cilvēki, kuri ir riska grupās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
