Vēsture nepavisam nav iesaldēta, apliecina tai veltītā "Delfi plus" sadaļa, kas šogad ne tikai atgādinājusi jau iepriekš aprakstītus, bet, iespējams, nedzirdētus vai piemirstus būtiskus notikumus, bet arī sabiedrībai atklājusi ko pavisam jaunu un pārsteidzošu. Tāds bija, piemēram, žurnālista Viestura Radovica vairāku rakstu sērijā aprakstītais čekista Leonīda Fomina dubultās dzīves un dubultās nāves stāsts.
Šajā sērijā Radovics, liekot lietā prokuratūras un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra materiālus un veicot intervijas, šķetināja Fomina dzīvesstāstu. Fomins bijis gan karavīrs vācu armijas diversantu vienībā, gan partizāns, čekas aģents un, visbeidzot, parasts šoferis. Viņš arī vainojams vismaz 19 cilvēku arestēšanā un deportēšanā uz Sibīriju, kā arī divu cilvēku nogalināšanā. Turklāt rakstu sērijas tapšanas gaitā atklājās, ka Fominu pēcāk prokuratūra kļūdas dēļ reabilitēja kā politiskajās represijās cietušu nacionālo partizānu.
Cits tā paša autora raksts paver nezināmu lappusi izcilā dzejnieka Ojāra Vācieša dzīvē. Šī stāsta pamatā ir maza, pārlocīta burtnīciņa, kas glabājas Latvijas Valsts arhīvā, krimināllietā Nr. 16538. "Tas ir spēcīgi," uzzinot par šo krimināllietu, "Delfi" žurnālistam Radovicam sacīs literatūrzinātnieks Raimonds Briedis. Gaujienas vidusskolas zēnu kopmītnēs vēlāk šo burtnīciņu, kurā sacerējumu arī par 1949. gada deportācijām bija rakstījis devītklasnieks Jānis Gubāts, atrada 10. klases skolēns, komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs Ojārs Vācietis ar skolasbiedriem un nodeva skolas direktoram un čekai. Gubātu notiesāja ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!