Mūsu zemi neplosīja tādas nelaimes kā savvaļas ugunsgrēki Austrālijā, kas pirmajos gada mēnešos varēja likties kā 2020. gada atslēgas notikums. Tiesa, arī Latvijā gan pirms Covid-19 pandēmijas, gan tās laikā bija arī virkne citu nozīmīgu procesu, kas piesaistīja "Delfi plus" uzmanību. Piemēram, gada sākumā ziņu virsrakstus uz vairākām nedēļām pārņēma Kristīnes Misānes lieta. Latvijas pilsone, Dienvidāfrikas Republikā apsūdzēta sava bērna nolaupīšanā, krāpšanā un dokumentu viltošanā, vairāk nekā gadu atradās cietumā Dānijā, kur gaidīja izdošanu Dienvidāfrikai.
"Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumā šķetināja, ko Latvijas institūcijas paveikušas un vēl plānojušas darīt Misānes labā, par ko viņa apsūdzēta un kādēļ. Diskusijā viņas bijušā vīra Johana Groblera advokāts Rihards Niedra Latvijas sabiedrībai pirmo reizi plašāk skaidroja Groblera versiju par notikušo, bet Misānes māsa Mārīte Batraka tieši raidījuma laikā no advokāta Dānijā saņēma ziņu, ka māsas izdošana Dienvidāfrikai ir īslaicīgi atlikta. Šā gada februārī Misāne tika nogādāta Latvijā, bet aprīlī, pēc divus mēnešus ilga cietumsoda izciešanas, viņa tika atbrīvota no ieslodzījuma.
Gan plašos rakstos, gan arī diskusijās arī tika iztirzāti dažādi jautājumi, kas skar Covid-19 pandēmiju, piemēram, "No ģimenes ārsta līdz reanimācijai – kā Latvijā ārstē Covid-19 pacientus?". "Delfi TV ar Jāni Domburu" vairāk nekā pusgada garumā pētīja ārkārtējās situācijas laikā notikušos individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkumus, atklājot, ka pretendentu atlases kritēriji bijuši neskaidri, lēmumi – necaurspīdīgi, vairākos gadījumos cenas "uzskrūvētas", bet dažu preču izcelsmes dokumenti – neatbilstoši. Vairāku iepirkto masku un respiratoru kvalitāte bija apšaubāma, un vēlāk testos daļai atklājās neatbilstības filtrācijas standartiem – lielākajā pavasara iepirkumā piegādātie respiratori novembrī atsaukti, savukārt no vairākiem piegādātājiem pirktās maskas vasarā pirmajos starptautisko laboratoriju testos atzītas par neatbilstošām, bet par ko publiski noklusēts līdz citiem testiem, kuros bijuši pozitīvi rezultāti. Kopumā individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumos iztērēti vairāk nekā 38 miljoni eiro.
Cits plašas diskusijas sabiedrībā raisīja jautājums par ģimenes jēdzienu. Proti, ar kādām problēmām ikdienā saskaras dzīvesbiedri, kuri nav reģistrējuši vai nemaz nevar reģistrēt savas attiecības, un vai no valsts puses sargājami ir tikai tie bērni, kas radušies laulībā vai vismaz atšķirīgu dzimumu vecāku savienībā. Pirmā pieminētā problēma skaudri atklājās Māras Botmanes stāstā šovasar "Delfi plus". Divus mēnešus pirms kāzām pēkšņi nomira viņas dzīvesdraugs Jānis Tretjuks. Neraugoties uz Jāņa ģimenes lielo atbalstu, Māra saskārās ar virkni problēmu, piemēram, kopīgi gādātā mājokļa "atgūšana" prasīja ne mazumu pūļu un naudas.
Citā "Delfi plus" rakstā stāstījām par likstām, ar kādām saskaras sieviešu pāri Latvijā, tostarp kāda dižģimene ar četriem bērniem, radītiem mākslīgās apaugļošanas ceļā šajā savienībā. Juridiski gan tā ir vientuļās mātes ģimene ar visām no tām izrietošajām sekām, piemēram, ģimeni lielākoties uztur bērnu nebioloģiskā māte un tā nevar pretendēt uz "Altum" kredītu ģimenēm ar bērniem. Tomēr, neskatoties uz likumdevēja pārstāvju līdzšinējiem centieniem jautājumu par dzīvesbiedru savienības atzīšanu un reģistrēšanu noraidīt vai ignorēt, paredzams, ka jaunu pavērsienu Saeimas darbā iezīmēs nesenais Satversmes tiesas spriedums. Tas vēsta, ka likumdevējam ir pienākums nodrošināt citstarp arī viendzimuma partneru ģimenes juridisku aizsardzību un paredzēt arī šādai ģimenei atbilstošus sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus.
Rudenī savukārt Latviju pāršalca ziņas ar advokāta un uzņēmēja Pāvela Rebenoka slepkavību. Joprojām turpinās izmeklēšana, un arī gada nogalē policija nekādus komentārus nesniedz uz "Delfi" uzdoto jautājumu, vai lietā ir aizdomās turētās personas. Žurnāliste Lolita Lūse savā rakstā iezīmēja Rebenoka dzīves ceļu, pievēršoties viņa kā advokāta un uzņēmēja lomām, politikas nozīmei viņa dzīvē, kā arī veidoja interviju ar Rebenoka dzīvesbiedru un slepkavības aculiecinieku Ingu Balandinu.
Tāpat arī "Delfi plus" šajā gadā lasītājiem piedāvāja vairākas spilgtas rakstu sērijas, tostarp, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas gaidot, intervijas ar astoņiem bijušajiem Rīgas mēriem, kas pārvaldījuši pilsētu kopš 1990. gada, bet nekandidēja ārkārtas vēlēšanās 29. augustā. Tāpat arī viens no šogad svarīgākajiem jautājumiem bija visā Latvijā aktuālā Administratīvi teritoriālā reforma. Par to, ko tā īsti nozīmē, varēja lasīt piecu "Delfi" autoru rakstu sērijā-apjomīgā multimediālā stāstā "Cik lupatu deķim?" Šajā sērijā autoru kolektīvs stāstīja par to, kā vēsturiski mainījušās apriņķu, rajonu novadu robežas, kādi ir galvenie "par" un "pret" mazākam pašvaldību skaitam un ko domā tie, kam reformētajos novados jādzīvo.
Tiesa, 2020. gadā par sevi atgādināja arī iepriekšējos gados nepietiekami risināti jautājumi. "Delfi plus" piedāvāja stāstu par neapskaužamo situāciju, kādā nonācis kāds sīriešu bēglis. 2014. gadā viņš nonāca Latvijā, taču nespēdams ar valsts piedāvātajām iespējām šeit izdzīvot, sīrietis vairākkārt centās pamest Latviju, taču Vācija atkal viņu atsūtīja atpakaļ. Tā kā atbalsts viņam mūsu zemē vairs nepienākas – bez līdzcilvēkiem ziedojumiem viņš būtu uz ielas vai patversmē. Par šādiem scenārijiem pirms dažiem gadiem eksperti politiķus jau brīdināja, norādot uz nepietiekamo atbalstu bēgļiem.
Piedāvājam sarakstu ar daļu no šī gada spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, kas vēstīja par notikumiem Latvijā, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.
Laulību gredzeni palika atvilktnē. 'Nelaulātie dzīvesbiedri' un dzīvības trauslums
Viņš spēlēja klarneti, viņa – čellu. Viņi abi – valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mūziķi. Māra Botmane un Jānis Tretjuks kopā bija arī dzīvē, pāris desmit gadu garumā. Viņu kamerorķestris ir mīlēts, par to liecina aplausi un balvas, arī pats Jānis pirms gada martā kāpa uz operas skatuves, lai saņemtu savu Lielo mūzikas balvu kategorijā "Par izcilu darbu ansamblī". "Mums bija plānotas kāzas. Nelaime notika nepilnus divus mēnešus pirms nozīmētā datuma. Un tas ir arī tas, kāpēc es gribu stāstīt to cilvēkiem," portālam "Delfi" saka Māra.
No pilskalniem uz novadiem – Latvijas kartes pārzīmēšana 1000 gadu laikā
Latvijas teritorijā esošās esošās administratīvās vienības kopš 20. gadsimta sākuma ir mainījušās vairākkārt, un, mainoties varām, mainījās ne tikai valsts iekārta un karogi, bet arī pagastu, apriņķu, rajonu un novadu robežas.
Atgriezās palīdzēt Latvijai. Tagad profesoram Gruntmanim jākravā somas atpakaļ uz ASV
Endokrinologs Uģis Gruntmanis, kurš 22 gadus strādāja ASV un kļuva par Teksasas Universitātes profesoru, pērn atgriezās Latvijā, jo vēlējās panākt labas pārmaiņas Latvijas veselības sistēmā. Dzimtenē, kā pats tagad atzīst, Gruntmanis tomēr izrādījies nevajadzīgs. Atkal viņš ir ceļa jūtīs un septembrī pārceļas atpakaļ uz ASV, Ņūhempšīras štatu, kur strādās Dartmutas koledžā.
'Delfi TV ar Jāni Domburu' diskusija: 'Kas notiek ar Kristīnes Misānes lietu?'. Pilns ieraksts
Trešdien, 19. februārī, pulksten 12 "Delfi TV ar Jāni Domburu" tika piedāvāta tiešraides diskusija par Latvijas institūciju līdzšinējo darbību un turpmāk plānotajām darbībām plašu rezonansi izraisījušajā Kristīnes Misānes lietā.
Mediķu diskusija 'No ģimenes ārsta līdz reanimācijai – kā Latvijā ārstē Covid-19 pacientus?' Pilns ieraksts
Latvijā arvien turpina pieaugt inficēšanās ar koronavīrusa izraisīto infekciju Covid-19, ar katru dienu aug arī pieaug stacionēto pacientu skaits. Piektdien, 30. oktobrī, pulksten 10.30 "Delfi TV ar Jāni Domburu" tiešraidē notika mediķu diskusija "No ģimenes ārsta līdz reanimācijai – kā Latvijā ārstē Covid-19 pacientus?". Pēc tiešraides diskusija skatāma ierakstā.
Spožuma nebaidījās. Kas bija Rebenoks – advokāts, uzņēmējs vai politikas ietekmētājs
Ir pagājušas 47 dienas kopš advokāta un uzņēmēja Pāvela Rebenoka (40) slepkavības. Kapavieta Pokrova kapos slīgst rožu un citu izsmalcinātu ziedu klēpjos, deg sveces. Uz "Delfi" jautājumu, vai kriminālprocesā kādam ir piemērots aizdomās turētā statuss, Valsts policija izmeklēšanas interesēs komentārus nesniedz. Rebenoka draugs un kolēģis Mārtiņš Krieķis jau nākamajā rītā pēc nozieguma izsludināto atlīdzību informācijas sniedzējiem par slepkavām ir dubultojis līdz 40 000 eiro, taču vērtīgas ziņas nav saņēmis. Pāvela dzīvesbiedrs Ingus Balandins viņa grāmatas no Langstiņu mājas pārved uz Rīgas centru, jo nespēj tur vairs dzīvot pēc uzbrukuma un drauga nosišanas viņa acu priekšā.
Gandrīz miljonu vērtā 'airBaltic' krava no Ķīnas: masku sertifikāts nederīgs, respiratori - neatbilstoši
"Ļoti gaidītā ķirurģisko masku un respiratoru krava ceļā no Ķīnas uz Latviju. Būs klāt ap pusnakti." – tāds bija veselības ministres Ilzes Viņķeles ieraksts sociālajā tīklā "Twitter" 28.martā. Uz sociālā tīkla lietotāja jautājumu - "vai precei ir arī atbilstoši sertifikāti?" - ministre atbildēja viennozīmīgi: "Ir." Pretēji tam, vēl pirms maskas bija izvestas no Ķīnas, Polijas akreditēšanas uzņēmums, kur izsniegts uz maskām attiecinātais sertifikāts, bija to atsaucis, bet respiratoru CE marķējums Latvijas līguma dokumentos neatbilst attiecīgajā Ķīnas rūpnīcā ražoto respiratoru paraugu attēliem
'Mamma un mammī'. Kā dzīvo sieviešu pāri ar bērniem Latvijā
Mārīte un viņas dzīvesbiedre ģimeni ar bērnu Latvijā neplānoja. Tā pēc statusa būtu viena vecāka ģimene, dzīvesbiedre būtu juridiski svešs cilvēks, ģimenei nepienāktos tāda pati aizsardzība un atbalsts kā divu bioloģisko vecāku ģimenei. Viņu vecums tuvojās 30 gadiem, viņas nolēma negaidīt, kad likumi Latvijā mainīsies, un savu nākotni būvēja Anglijā. Tur apprecējās, un pirms nepilniem trim gadiem pasaulē nāca viņu meita Alise. Patiešām "viņu," jo atbilstoši tās valsts likumiem dzimšanas apliecībā viņas ierakstītas kā "māte" un "vecāks". Cilvēku lēmumi ir dažādi, šoreiz raksts ne par viena dzimuma partneru pāriem, kas dodas projām, bet par tiem, kas ģimenes ligzdu vij tepat.
'Gribēja uztaisīt par tādu mazu, mazu muļķīti.' Intervija ar bijušo mēru Ārgali
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Andris Ārgalis ilgstoši bija Rīgas pilsētas galva, kas mēra krēslā atradies visīsāko laika posmu, – nepilnu gadu. Pērn šis "rekords" krita, un tagad pieder Dainim Turlajam. Šis noteikti nav vienīgais fakts, ko Ārgalis atstājis politiskajā mantojumā. Viņš bija viens no populārākajiem sava laika politiķiem, kurš reitinga tabulās bija atrodams uzreiz aiz Vairas Vīķes-Freibergas un Eināra Repšes. Karjeras beigas gan neizvērtās tik spožas, bet Ārgaļa vārds aktīvajā politikā pazuda līdz ar Aināra Šlesera lolotās apvienības "Par labu Latviju" ambīciju izčākstēšanu.
Sīriešu bēglis strupceļā: no Latvijas uz Vāciju un atkal atpakaļ
Sīrijas pilsētā Alepo pieredzējis kara šausmas un aizsaukts bēgļu gaitās, sīrietis Isams (61, vārds mainīts) Latvijā nemaz nevēlējās nokļūt. Samaksāja kontrabandistam veselu bagātību, lai viņu nogādātu citā Eiropas valstī pie ģimenes locekļiem, taču viņu piemānīja. 2014. gadā, kad bēgļu krīze visā pasaulē "iešūpojās," viņš nonāca Rīgā. Nespēdams ar valsts piedāvātajām iespējām šeit izdzīvot, Isams centās pamest Latviju, taču Vācija janvārī atkal viņu atsūtīja atpakaļ. Ja nebūtu līdzcilvēku ziedojumu, viņš būtu uz ielas vai bezpajumtnieku patversmē.
Kā es pēdējā brīdī uz Horvātiju neaizlidoju jeb Covid-19 ceļošanas realitāte
It kā drīkst, bet laikam jau nevajadzētu... Varbūt tomēr? Šāda neizlēmība un nedrošība pašlaik ir raksturīga daudziem ceļotgribētājiem. Vismaz daļa robežu ir vaļā, lidmašīnas lido, un tūrisma nozares pārstāvji laipni aicina ļauties ceļošanas priekam. "Tūrisma gids", atsaucoties nacionālās aviokompānijas "airBaltic" aicinājumam, nolēma izmēģināt, kā tad īsti ir ceļot laikā, kad šķiet – biedējošā, kaitinošā un jau līdz riebumam aprunātā un apspriestā slimība Covid-19 ir nedaudz atkāpusies.
Rīga pret azartspēlēm: tiesās rezultāts šobrīd 74:1. Cik spēļu zāļu slēgs Staķa koalīcijas laikā?
Izskatīšanu Augstākajā tiesā šobrīd gaida 29 strīdi par to, vai Rīgas domes pēdējo gadu lēmumi slēgt spēļu zāles pilsētas vēsturiskajā centrā un tā apkaimē bijuši likumīgi. Tomēr visi 74 spriedumi, ko līdz šim pieņēmušas zemāku instanču tiesas, bijuši par labu domei. Tikmēr vienā gadījumā, kur strīds bija nevis par zāles slēgšanu, bet gan jaunas atvēršanu luksusa klases viesnīcā, domes pagaidu administrācija nesen piekāpās spēļu biznesam. Nesaistīti ar tiesu spriedumiem šobrīd slēgtas jau 17 spēļu zāles Rīgas centrā – tomēr ne visām no tām licence jau anulēta. Jaunajai pašvaldībai nu priekšā strīdi, ciktāl cīnīties par vairāk nekā simt Rīgā joprojām strādājošo spēļu zāļu slēgšanu un vai ļaut atvērt jaunas. Jaunais mērs Mārtiņš Staķis (APP) atzīst, ka lemts par to vēl nav un viņam ir atšķirīga nostāja "par to, kā jāregulē azartspēļu nozare", taču koalīcijas rīcības plānā tam veltīta tikai vispārīga frāze.
Lasīt vairāk
Ušakova faktors, uzvarētāju domāšana un iespējamā tiesvedība – eksperti analizē vēlēšanu rezultātus
Zema vēlētāju aktivitāte, Nila Ušakova došanās uz Briseli un tikai viena partija, kas tieši gājusi uz uzvaru – šie ir tikai daži no Rīgas domes vēlēšanu rezultātu skaidrojumiem, kurus rītā pēc vēlēšanu iznākuma uzzināšanas portālam "Delfi" minēja eksperti.
Lasīt vairāk
'Kaut kas vilina atpakaļ.' Kāpēc Latvijas emigranti atgriežas, vai viņi gatavi palikt?
"Nostalģija", "pietrūka ģimenes un draugu", "Latvijā dzīvo mīļotais cilvēks", "pazīstama valodas vide", "ir sajūta, ka varu būt noderīgs valstij"... Un tas vēl nebūt nav pilns iemeslu saraksts, kas ik gadu mudina Latvijā atgriezties vairāk nekā 5000 aizbraucēju. Daudzi no viņiem neizslēdz iespēju no jauna aizbraukt. Latvijas Universitātes (LU) profesors Mihails Hazans portālam "Delfi" pastāstīja par pirmajiem jaunās un apjomīgās emigrantu un reemigrantu aptaujas rezultātiem*, kuru veicis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts.
Lasīt vairāk
Larisas stāsts. Par 'ekstrēmistiem' Krievijā pasludinātie Jehovas liecinieki patvērumu rod Latvijā
"Ekstrēmisti" – uzzinājusi, ka šo vārdu dzimtajā valstī tagad attiecina uz viņu, viņas māsām un brāļiem, Larisa (vārds mainīts) bija izbrīnīta. "Mēs esam likumpaklausīgi, mierīgi cilvēki. Mēs ieročus rokās neņemam, pat bērniem rotaļu ieročus nedodam," viņa saka. Taču 2017. gada aprīlī Krievijas Augstākā tiesa organizāciju "Jehovas liecinieki" atzina par ekstrēmistisku. Larisa ir viena no tiem organizācijai piederīgajiem, kas pieredzējuši ticīgo vajāšanu, lūguši un saņēmuši patvērumu Latvijā. Lēmums pēkšņi vienā dienā pamest Krieviju Larisai bija patiešām ekstrēms.
Lasīt vairāk
Nevarīgi aprūpējamie recidīvista rokās. Vai Zubko lieta rosinās izmaiņas?
Ir jābūt ierobežojumiem, kas par vardarbīgiem noziegumiem iepriekš notiesātiem cilvēkiem liegtu strādāt, piemēram, ar personām ar garīga rakstura traucējumiem vai tām, kurām nepieciešama aprūpe, norāda Valsts probācijas dienests (VPD). Protams, jābūt samērīgumam, taču šobrīd nav vispār nekādu ierobežojumu un par vardarbīgiem noziegumiem notiesātie var aprūpēt bezpalīdzīgus cilvēkus. Ir precedents ar ļoti sliktu iznākumu – Dzintara Zubko lieta, kura, aprakstīta portāla “Delfi” rakstā, raisīja lielu lasītāju interesi un diskusijas forumos sociālajos medijos.
Lasīt vairāk
Ārstēšana, verdzība vai retrīts? Kādas problēmas izgaismo Mediņa Bruknas skandāls
Augustā sabiedrības uzmanības lokā saistībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra (VBTAI) un Tiesībsarga biroja konstatētajiem bērnu tiesību pārkāpumiem nonāca Latvijas Romas katoļu baznīcas priestera Andreja Mediņa Bruknā veidotā un vadītā "Kalna svētību kopiena", par kuru iepriekš medijos un sabiedrībā vairāk bija zināms kā par vietu, kurā reizi gadā koncertā sastopas pazīstami mūziķi un mākslinieki, lai vāktu līdzekļus starpkonfesionālas Svēto apustuļu kapelas celtniecībai turpat Bruknā projektā "Uzcel savu baznīcu". Savukārt Mediņš 2017. gadā nominācijā "Cilvēks-cilvēkam" saņēma Latvijas lepnuma balvu par vairāk nekā 20 gadus ilgu darbu izveidojot un vadot kristīgo rehabilitācijas centru, tādējādi "cenšoties palīdzēt atkarībās nonākušajiem Latvijas cilvēkiem dzīvot jēgpilnu dzīvi".
Lasīt vairāk