Valdība saka jāvārdu ES un Lielbritānijas pēcbreksita līgumiem  (28)

Jau vēstīts, ka Ziemassvētku vakarā, 24. decembrī, ES un Lielbritānija sarunās Briselē panāca vienošanos par abu pušu pēcbreksita attiecībām.

Reaģējot uz to, Ministru kabinets pirmdien ārkārtas sēdē iepazinās ar Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par Eiropas Savienības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām". Tāpat valdība ārkārtas sēdē apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju par ES un Lielbritānijas vienošanos, tai gan ir ierobežota pieejamība.

Pēc ārkārtas sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzīmēja, ka ES un Lielbritānijas panāktā vienošanās ir ļoti nozīmīgs solis pareizā virzienā.

"Lielbritānija Latvijai ir ļoti nozīmīgs partneris," uzsvēra premjers. "Protams, mums ļoti daudz valsts piederīgo tur dzīvo un strādā, bet Lielbritānija ir arī ļoti nozīmīgs eksporta partneris mūsu uzņēmumiem, kā arī drošības partneris tieši NATO sakarā."

Valdības izskatītajā ziņojumā pausts, ka ir gandarīta par to, ka sarunās starp ES un Lielbritāniju ir izdevies panākt vienošanos. Latvija atbalsta līgumu parakstīšanu un provizorisko piemērošanu no 2021. gada 1. janvāra līdz tiks pabeigtas visas procedūras, kas nepieciešamas, lai līgumi varētu stāties spēkā.

Vienošanās ietver trīs līgumus. ES un Lielbritānijas Tirdzniecības un sadarbības līgums neparedz tādu pašu sadarbības līmeni, kāds tas bija, kad Lielbritānija bija ES dalībvalsts, tomēr tas nodrošina bezprecedenta tirdzniecības attiecības. "Šī vienošanās ir lielākā divpusējā tirdzniecības vienošanās, kādu parakstījusi katra no pusēm, un tā aptver tirdzniecību, kuras apmērs 2019. gadā bija 668 miljardi sterliņu mārciņu," iepriekš paziņoja Lielbritānijas valdība. "Tas nozīmē, ka 2021. gada 1. janvārī mums būs pilnīga politiskā un ekonomiskā neatkarība."

Tostarp, kā skaidrots ziņojumā, līgums nosaka nulles tarifus un nulles kvotas visām precēm. Vienlaikus imports un eksports būs pakļauts muitas formalitātēm un būs jāveic pārbaudes uz robežas. Līgums paredz arī turpmāku gaisa, autopārvadājumu, dzelzceļa un jūras transporta savienojamību.

"ES un Apvienotās Karalistes noslēgtais līgums ir labvēlīgs preču tirdzniecībai, nosakot nulles tarifus visām Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes ražotām precēm, kā arī neparedzot tirdzniecības kvotas. Pozitīvi, ka līgums paredz arī savstarpēju "atzīto uzņēmēju" programmu atzīšanu, kas ļaus šiem uzņēmējiem izmantot normatīvajos aktos paredzētos vienkāršojumus un atvieglojumus, kārtojot muitas operācijas ar valsts muitas dienestiem," informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV). Kā liecina Centrālās statistika pārvaldes dati, Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Apvienoto Karalisti ik gadu pārsniedz 1,5 miljardus eiro.

Saskaņā ar vienošanos ES zvejas kuģiem joprojām būs pašreizējais piekļuves līmenis Lielbritānijas ūdeņiem 5,5 gadu pārejas periodā, pakāpeniski un līdzsvaroti samazinot ES zvejas kvotas Lielbritānijas ūdeņos laika gaitā. Jāatgādina, ka pēcbreksita sarunās notika ilgstoša kaulēšanās par zvejas jautājumiem.

Līgums paredz arī ES pilsoņu tiesību aizsardzību, uzturoties, strādājot un pārvietojoties uz Lielbritāniju un Lielbritānijas pilsoņiem uzturoties, strādājot un pārvietojoties uz ES, no 2021. gada 1. janvāra. Veselības aprūpes pakalpojumu jomā tiek paredzētas iespējas ES un Liebritānijas iedzīvotājiem saņemt gan nepieciešamo medicīnisko palīdzību, gan plānveida ārstēšanu atrodoties ārpus savas dzīvesvietas valsts tādā pašā apjomā kā dzīvesvietas valsts pilsoņiem.

Tirdzniecības un sadarbības līgums neatrunā sadarbību ārējās attiecībās, drošībā un aizsardzībā, jo Lielbritānijas nevēlējās veidot vienotu juridisku ietvaru sadarbībai šajās jomās. Kā atzīmēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tā ir slikta ziņa, kas Latvijai līdz galam nepatīk. "Es domāju, ka šeit sadarbība starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību veidosies laika gaitā," paredzēja ministrs.

Tāpat Lielbritānija nepiedalīsies programmā "Erasmus+".

Tikmēr līgums par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai paredz iespēju ES un Lielbritānijas starpā apmainīties ar klasificētu informāciju. Savukārt līgumā par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem atrunāta sadarbība kodolenerģijas lietošanas jomā.

Ziņots, ka ES un Lielbritānija ceturtdien sarunās Briselē panāca vienošanos par abu pušu pēcbreksita attiecībām. "Tas bija garš un līkumots ceļš, bet tā galā mēs esam ieguvuši labu vienošanos," sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Lielbritānija izstājās no ES 31. janvārī, un pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, kura laikā uz Liebritāniju attiecas ES vienotā tirgus un muitas savienības noteikumi, beigsies 31. decembrī. Panāktā vienošanās regulēs abu pušu attiecības pēc pārejas perioda beigām.

1. janvārī vienošanās stāsies spēkā pagaidu kārtībā, jo to šogad vairs nevar paspēt ratificēt Eiropas Parlaments. Lielbritānijas parlaments vienošanos plāno ratificēt vēl šogad - parlamenta apakšpalātas sēde šī jautājuma izskatīšanai ir sasaukta 30. decembrī. Opozīcijā esošā Leiboristu partija paziņojusi, ka ratifikāciju atbalstīs. Paredzēts, ka vienošanās varēs būt spēkā pagaidu kārtībā līdz 28. februārim, tāpēc ratifikācijas process līdz tam būtu jāpabeidz.

Sarunas par vienošanos turpinājās ilgāk, nekā sākotnēji paredzēts, lai abām pusēm dotu iespēju rast vienprātību par ES valstu kuģu zvejas tiesībām Lielbritānijas ūdeņos.