"Vēlējos kliedēt mītu, ka Latvija būtu pieprasījusi mazāk vakcīnu nekā varēja pieprasīt un esam kaut ko nogulējuši," pēc otrdien, 29. decembrī, notikušās Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes ārkārtas kopsēdes uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
"Šis neatbilst patiesībai, jo Eiropas Komisijas iepirkums tika organizēts tā, ka vakcīnu pieejamība tika rēķināta proporcionāli valsts iedzīvotāju skaitam," atgādināja ministre, piebilstot, ka pirmajā piegādē Latvija saņēma 9750 vakcīnu devas, kas nozīmē, ka vakcīnu varēs saņemt uz pusi mazāk cilvēku, jo vienam cilvēkam vakcīnas kurss ir divas vakcīnas.
Nākamās vakcīnas – 12 000 devas – ražotājs provizoriski sola piegādāt 4. vai 5. janvārī. "Šajā brīdī, kad mēs sarunājamies, neviena cita vakcīna Eiropas Savienībā vēl nav reģistrēta," uzsvēra Viņķele. Divi no ražotājiem ir tuvu šim procesam. Tiklīdz vakcīnas tiks reģistrētas, būs pieejamas nākamās piegādes, ievērojami lielākas. Tās Latvija saņemtu nākamā gada pirmajā ceturksnī, skaidroja ministre.
Tāpat Viņķele norādīja, ka vakcīnu ražotājs "Pfizer", kura ražoto vakcīnu "Comirnaty" jau lieto Latvijā, ir solījis, ka vēl līdz janvāra beigām varētu notikt piegādes par līgumā paredzēto vakcīnu pamatskaitu, proti, tie būtu nedaudz vairāk nekā 90 000 vakcīnu.
"Esam pieteikušies arī uz papildu ārpus līgumā paredzēto vakcīnu skaitu, kas varētu būt kopumā gada laikā aptuveni 100 000," atklāja ministre, uzsverot, ka vakcinācijas temps un jauda ir cieši saistīts ar pieejamo vakcīnu skaitu.
Viņa skaidroja, ka ir sagatavots plāns un veikti priekšdarbi, lai tad, kad Latvijas rīcībā būs lielāks vakcīnu skaits, vakcinācijas kabinetu jauda dubultotos. Janvāra aplēses liecina, ka tad, kad ir saņemts pietiekošs vakcīnu skaits, Latvijā ir jāspēj vakcinēt 50 000 cilvēku nedēļā, atklāja ministre.
Idejas par reģistra veidošanu ar tām personām, kuras pagaidām vēl nav pieņēmušas lēmumu par vakcināciju, netiek apsvērta. Tas ir plašāks jautājums, jo šādas pieejas Latvijā nav arī citu vakcīnu gadījumā, norādīja Viņķele. Cik viņai ir zināms, šādu plānu pieņēmumu formā publiski ir paudusi vien Spānija.
Jau ziņots, ka ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, valdība atkārtoti izsludinājusi ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim.
Tās laikā noteikti stingri pulcēšanās un citi ierobežojumi, lai stabilizētu situāciju un novērstu strauju Covid-19 izplatību. Tāpat līdz 11. janvārim nedrīkst notikt publiski pasākumi klātienē. Ārkārtējās situācijas laikā nedrīkst sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Stingras prasības ārkārtējās situācijas laikā ir arī sabiedriskās ēdināšanas vietām, kā arī tirdzniecības centriem.
Arī Latvijas veselības aprūpes jomā 10. decembrī tika izsludināta ārkārtas situācija.
Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pirmdien, 21. decembrī, paziņoja, ka apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās.
26. decembrī Latvija saņēma pirmo kravu ar 9750 farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 devām.
Pirmdien, 28. decembrī, Latvijā sākta vakcinācija pret Covid-19, kā pirmajiem to saņemot veselības aprūpes darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.
Covid-19 vakcīnas tiks apmaksātas no valsts budžeta. Veselības ministrijas stratēģija paredz, ka Latvijā vakcinācija notiks pakāpeniski. Vispirms vakcinēs medicīnas darbiniekus, savukārt pēc tam sociālās aprūpes centru klientus un darbiniekus, tiem sekos citi cilvēki, kuri ir riska grupās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
