Paaugstināta minimālā alga un vecuma pensija – izmaiņas sociālajā jomā šogad  (238)

Labklājības ministrija (LM) ir apkopojusi, kādas izmaiņas sociālajā jomā valstī plānots īstenot 2021. gadā. Portāls "Delfi" piedāvā šo izmaiņu apkopojumu.

Ministrijas pārstāvis Egils Zariņš skaidroja, ka no 1. janvāra minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 500 eiro.

Garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI) tiks paaugstināts no līdzšinējiem 64 eiro līdz 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Savukārt, kā norādīja Zariņš, maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku kā 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par trūcīgās mājsaimniecības ienākumu slieksni.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksu likme būs 34,09% (darba devējam 23,59%, darba ņēmējam 10,50%), pašnodarbinātajam 31,07%.

Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2021. gadā būs personām, kuras sasniegušas 64 gadu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

2021. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 62 gadu vecumu. Zariņš atgādināja, ka no 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski palielinās, t.i., ik gadu par trim mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.

Noteikti jauni minimālie vecuma pensijas apmēri, kas turpmāk būs atkarīgi no katra personas apdrošināšanas stāža gada, skaidroja Zariņš.

Minimālo vecuma pensiju aprēķinās minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei 136 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības –163 eiro), piemērojot koeficientu – 1,1, un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz 15 gadus, kas nepieciešami vecuma pensijas piešķiršanai, apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes.

Noteikti jauni minimālie invaliditātes pensijas apmēri, kas turpmāk būs atkarīgi no invaliditātes pensijas aprēķina bāzes 136 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības –163 eiro):

Palielinoties invaliditātes pensiju apmēriem, palielināsies arī atlīdzību par darbspēju zaudējumu, kas noteikti sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību, minimālie apmēri, jo atlīdzību apmēri nedrīkst būt mazāki par attiecīgajai invaliditātes grupai noteikto minimālo invaliditātes pensiju.

Paaugstināts atbalsts apgādnieku zaudējušiem bērniem (apgādnieka zaudējuma pensijas minimālais apmērs, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālais apmērs,), nosakot to bērniem līdz septiņu gadu vecumam 136 eiro, bet bērniem no septiņu gadu vecuma – 163 eiro.

Par periodu no 1. janvāra līdz 30. aprīlim pensiju un atlīdzību, kas nosakāmas minimālā apmērā, izmaksā tajā minimālajā apmērā, kāds bija noteikts atbilstoši normatīvajiem aktiem līdz 2020. gada 31. decembrim, un ne vēlāk kā līdz 2021. gada maijam veic šo minimālo pensiju un atlīdzību pārrēķinu, un starpību izmaksā vienlaikus ar 2021. gada maija mēneša pensiju vai atlīdzību.

Noteikts, ka minimālos pensiju un atlīdzību apmērus pārskatīs ne retāk kā reizi trijos gados.

Apgādnieka zaudējuma pensijas izmaksās par iepriekšējo mēnesi. Tās apgādnieka zaudējuma pensijas, kas piešķirtas līdz 2020. gada 31. decembrim un kuru izmaksa nepārtraukti turpinās pēc 2021. gada 1. janvāra, turpinās izmaksāt par kārtējo mēnesi, norādīja ministrijā.

Atcelts maksimālais izmaksas ierobežojums slimības pabalstam, kas tiek izmaksāts sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību.

Slimības pabalstu slima bērna, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, kopšanas gadījumā izmaksā līdz darba nespējas 30. dienai, ja bērnu kopj traumas dēļ, kas saistīta ar kaulu lūzumu.

Paaugstināti valsts sociālā nodrošinājuma minimālie apmēri, kā arī personām ar I un II invaliditātes grupu pabalsta aprēķinā piemērojamais koeficients no 1.3 uz 1.4. Tādējādi jaunie pabalsta apmēri ir šādi:

No 1. janvāra līdz 30. aprīlim nodrošinājuma pabalsta izmaksa tiks nodrošināta tādā apmērā, kā to noteica normatīvais regulējums līdz 2020. gada 31. decembrim.

Savukārt par laiku no 1. janvāra līdz 30. aprīlim Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veiks nodrošinājuma pabalsta pārrēķinu un nodrošinās starpības izmaksu maijā. Vienlaikus maijā notiks pāreja uz nodrošinājuma pabalsta izmaksu par iepriekšējo mēnesi (šobrīd maksā par esošo), nodrošinot, ka cilvēkam izmaksātais apmērs (starpība par gada pirmajiem mēnešiem) nav mazāks par 2021. gada aprīlī piešķirtā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

Ņemot vērā, ka tiks paaugstināti valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēri, paaugstināsies arī apbedīšanas pabalsts nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā. Pabalsts ir noteikts mirušajai personai piešķirtā nodrošinājuma pabalsta divkāršā apmērā. To piešķir personai, kura uzņēmusies apbedīšanu.

Lai arī personām ar I un II invaliditātes grupu nodrošinājuma pabalsta apmērs ir atkarīgs no tā, vai persona iepriekšējā mēnesī ir vai nav bijusi nodarbināta, apbedīšanas pabalsta aprēķinā netiek ņemts vērā nodarbinātības fakts, tādējādi sekmējot to, ka ģimenei tiek sniegts maksimāls atbalsts sakarā ar tuvinieka nāvi.

Paaugstināts valsts sociālais pabalsts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm, tas būs 109 eiro mēnesī (šobrīd 100 eiro).

No 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. aprīlim valsts sociālo pabalstu piešķirs un izmaksās tādā apmērā, kā to noteica normatīvais regulējums līdz 2020. gada 31. decembrim (proti, 100 eiro apmērā), savukārt pārrēķinu un valsts sociālā pabalsta starpības izmaksu par periodu no 1. janvāra līdz 30. aprīlim VSAA nodrošinās līdz 2021. gada 1. jūnijam.

Par bērniem ar invaliditāti neatkarīgi no tā, vai bērns turpina mācības pēc 15 gadu sasniegšanas, tiks turpināta ģimenes valsts pabalsta izmaksa līdz bērna 20 gadu vecuma sasniegšanai. Arī šim pabalstam noteikts pārejas periods – to piešķirs par periodu no 2021. gada 1. janvāra un izmaksās ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. aprīlim.

Līdzšinējo divu gadu pēcadopcijas uzraudzības termiņa vietā ir noteikts, ka bērna, kurš adoptēts uz ārvalstīm, pēcadopcijas uzraudzība ilgs līdz bērna 18 gadu vecumam. Turklāt pirmos divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā, Labklājības ministrijā (LM) pēcadopcijas ziņojums jāiesniedz divreiz gadā, katru nākamo gadu – reizi gadā.

Paaugstinātas sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Vienreizējs pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem būs 218 eiro, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 327 eiro.

Grozījumi paredz arī pabalstu ikmēneša izdevumiem, ja cilvēks sekmīgi mācās – 109 eiro mēnesī, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro mēnesī. Palielināts arī pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei. Tagad tas noteikts 820.05 eiro apmērā.

No 1. janvāra līdz 30. jūnijam sociāli apdrošinātajai personai ir tiesības uz slimības palīdzības pabalstu (60% apmērā no personas iemaksu algas) pie šādiem nosacījumiem:

Līdz 30. jūnijam akūtu augšējo elpceļu infekcijas gadījumā par pirmajām trim darbnespējas dienām tiks izsniegta darbnespējas lapa B un izmaksāts slimības pabalsts.

Līdz 30. jūnijam darba nespējas lapu apmaksa no pirmās darbnespējas dienas ar Covid-19 saistītajos gadījumos un esot karantīnā.

Tāpat līdz 30. jūnijam pagarināts termiņš, kādā Covid-19 un karantīnas gadījumā tiek izmaksāts slimības pabalsts no pirmās darbnespējas dienas.

Pagarināts termiņš, kādā slimības pabalsta periodā neieskaitīs periodu kurā persona slimo ar Covid-19 vai atrodas karantīnā.

Līdz 2021. gada 11. janvārim (uz ārkārtējās situācijas laiku) tiek izmaksāts vecāku pabalsta turpinājums personām, kurām piešķirtā vecāku pabalsta periods (līdz bērna viena gada vai pusotra gada vecumam) beidzas laikā, kad sakarā ar Covid-19 izsludināta ārkārtējā situācija, un ārkārtējās situācijas apstākļu dēļ personas nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai nav iespēja gūt ienākumus no saimnieciskās darbības.

Pagarināts bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periods līdz 30. jūnijam. Līdz ar to cilvēki, kuriem piešķirtā bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods beidzas 2020. gada 12. martā vai vēlāk un kuri sakarā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļiem turpina būt bezdarbnieka statusā, var pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kuru piešķir no nākamās dienas pēc tam, kad beidzas bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods, uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem.

Pagarināts termiņš līdz 31. decembrim, kad bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur, ja bezdarbnieks iegūst darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu uz laiku līdz 120 dienām.

Pagarināts termiņš līdz 30. jūnijam, ja cilvēks, kuram bezdarbnieka statuss piešķirts 2020. gada 12. martā vai vēlāk, darba attiecības izbeidz pēc paša vēlēšanās, bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad tā iesniegusi iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.

Paredzēts noteikt vienotus mājokļa pabalsta piešķiršanas principus un saturu. Būs noteiktas izdevumu pozīcijas, kuras tiks piemērotas mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai. Ministru kabinetam noteiks minimālās normas šīm izdevumu pozīcijām, kā arī mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību.

Izdevumos iekļaujami visi siltumenerģijas avoti apkures nodrošināšanai, tajā skaitā cietais kurināmais; turklāt mājokļa izdevumos iekļauti arī telekomunikāciju un interneta izdevumi, ņemot vērā to aktualitāti šajā un visticamāk arī turpmākajā laikā.

Pašvaldībām dots deleģējums saistošajos noteikumos noteikt labvēlīgākus nosacījumus izdevumu pozīciju normām.

Tiek ieviests minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts 1500 eiro ceturksnī (500 eiro x 3 mēneši). Tas nozīmē, ka ceturksnī par darba ņēmēju jābūt nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām vismaz 511,35 eiro (500 x 34,09 % x 3).

Personai tiek summēti visi ienākumi, no kuriem veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Starpību no saviem līdzekļiem maksā darba devējs vai vairāki darba devēji proporcionāli darba ņēmēju ienākumiem un nodarbinātības periodam.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par trešo ceturksni un līdz 20. decembrim sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, kas dienas laikā šo informāciju elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) paziņo darba devējiem. Darba devējiem ir pienākums trīs mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālās obligātās iemaksas.

Pašnodarbinātie maksā 10% pensiju apdrošināšanai līdzšinējo 5% vietā, bet ne mazāk kā no 1500 eiro ceturksnī (3000 eiro pusgadā).

Pašnodarbinātie var veikt minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no faktiskā ienākuma, ja iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem: līdz 2021. gada 15. jūlijam par III ceturksni, līdz 15. oktobrim par IV ceturksni. Ja nav iesniegts apliecinājums, jāmaksā minimums.

Īpašās kopšanas pabalsta un pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti vai personām, kuras kopj bērnu ar invaliditāti un kurām VSAA izmaksā invaliditātes pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invaliditātes gadījumā vai piemaksu pie ģimenes pabalsta par bērnu ar invaliditāti, piešķirs bez personas iesnieguma, tikai pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas sniegto informāciju par personai noteiktajām medicīniskajām indikācijām.

Personām, kuras saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pašvaldību un privātajos sociālās aprūpes centros, izņemot gadījumus, kad personas pakalpojuma saņemšana SAC tiek finansēta no valsts pamatbudžeta, piešķirtā īpašās kopšanas pabalsta izmaksa netiks pārtraukta.

Palielināts pabalsts par aizbildnībā esoša bērna uzturēšanu - līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai 215 eiro mēnesī (šobrīd 107,50 eiro), no septiņu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 258 eiro mēnesī (šobrīd 129,00 eiro).