Rakstu sērijas "Infodēmija 2020" ietvaros "Delfi TV" studijā uz sarunu par Covid-19 Latvijā un dezinformāciju pulcējās "Delfi" nacionālo ziņu redaktore Katrīna Žukova, "Delfi" izglītības un zinātnes kanāla "Campus" redaktors Edžus Miķelsons un diskusijas vadītājs, "Delfi plus" redaktors Filips Lastovskis.
Brīdī, kad viltus ziņas un dezinformācija sāk ietekmēt ne tikai indivīdu pašu, bet arī apdraudēt apkārtējos un viņu drošību, šī parādība kļūst par nopietnu problēmu, uzsvēra Miķelsons. "Dezinformācija var būt gan apzināta, gan neapzināta, un sociālie tīkli sniedz iespēju ar to dalīties neiedomājamos apmēros," viņš sacīja. Žurnālists neuzskata, ka šāda iezīme ir raksturīga tikai šim gadsimtam, kurš tiek dēvēts par tehnoloģiju gadsimtu, bet arī pirms vairāk nekā simt gadiem telegrāfa dienests bija kaut kas tāds, kas līdz tam nepieredzētā ātrumā sniedza iespēju uzzināt informāciju par to, kas notiek otrā pasaules malā. Līdz ar to, viņaprāt, nav iemesla demonizēt tikai sociālos medijus un apgalvot, ka pie dezinformācijas straujās izplatības vainīgi ir tikai sociālie tīkli, bet tas neizslēdz vajadzību pēc kontroles un uzraudzības sociālajos tīklos.
Žukova atgādināja, ka pandēmijas laikā mēs runājam arī par komunikācijas krīzi, un to izjūt arī mediji, tāpēc valdībai un valsts institūcijām ir jādomā par to, kā uzlabot savu komunikācijas politiku. Jaunākie dati liecina, ka gandrīz 40% iedzīvotāju netic oficiālajai informācijai, kas saistīta ar Covid-19, kas ir par 10% vairāk nekā pavasarī. Viņa uzsvēra, ka tas ir ļoti straujš kāpums tik salīdzinoši neilgā laika posmā un ir saistīts ne tikai ar sociālo tīklu darbību, bet arī ar valsts amatpersonu un institūciju komunikāciju kopumā.
Runājot par to, kā Covid-19 otrajā vilnī mainījušās dezinformācijas izplatīšanas tendences, Žukova sacīja: "Vēl viena biedējoša tendence ir tā, ka, ja vēl sākotnēji (pandēmijas sākumā - red.) dominēja tendence, ka "man draugs teica!, "Man kaimiņš teica!", proti, kaut kādas personas, kas netiek līdz galam identificētas, tad šobrīd tiek likti pretī reāli cilvēki. Piemēram, reālas medmāsiņas, kas strādā slimnīcās, un šī dezinformācija tiek izplatīta arī caur viņām." Piemēram, plašu popularitāti guva Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" ārsta palīdzes, feldšeres Marinas gadījums. Viņas ierakstītais audio, kurā tika pausti vairāku nepatiesi apgalvojumi par vīrusa izplatību, pārņēma dažādus sociālos tīklus. Viņu pēc ieraksta izplatīšanas aizturēja Valsts policija.
Taču valdības komunikācija, lai arī cik veiksmīga, nevairos cilvēka uzticēšanos oficiālajai informācijai. Tas lielā mērā ir atkarīgs no viņa politiskajiem uzskatiem un tā, kuras personas tiek uzskatītas par autoritāti, piebilda Miķelsons. "Cilvēks uzticas informācijai, kuru pauž viņa autoritātes, un, ja šīs autoritātes pauž dezinformāciju vai publicē viltus ziņas, tad arī sabiedrības daļa tām tic," skaidroja "Campus" redaktors.
Diskusijas dalībnieki sprieda, ka veids, kā cīnīties ar dezinformāciju un tās izplatību, ir kritiskās domāšanas attīstība un mācīšana, bet tas nenozīmē, ka par viltus ziņām tiks aizmirsts vienas dienas laikā.
Cilvēku, kurš atbalsta sazvērestības teorijas un tic nepatiesai informācijai, ir grūti pārliecināt par pretējo, skaidroja Miķelsons. Viņš pauda: Ja ierasti cilvēki pie secinājuma nonāk tikai pēc tam, kad paraudzījušies uz to, kas notiek viņiem apkārt, tad šie cilvēki jau ir izveidojuši savus uzskatus un vērā ņem tikai to informāciju, kas ir saskaņā ar šiem uzskatiem. Skaidrošana un faktu pārbaude palīdz tikai tiem cilvēkiem, kuri svārstās savos uzskatos un īsti nezina, kā ir patiesībā. Tieši ar šiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi strādāt, lai viņus pārliecinātu par oficiālo ziņu kanālu paustās informācijas patiesumu.
Žukova precizēja, ka, salīdzinot situāciju pavasarī un tagad, Valsts policija ir secinājusi, ka šobrīd viltus ziņas jau pilnībā ir "pārcēlušās" uz sociālajiem tīkliem – atšķirībā no pavasara, kad šī informācija lielākoties bija sastopama viltus ziņu portālos. Liela šādu ziņu aprite ir novērojama arī informācijas apmaiņas platformās, piemēram, "WhatsApp" un "Telegram", kurās dezinformatoriem ir iespēja veidot savus kanālus, kuros savukārt veiksmīgi izplatīt informāciju pat vairākas reizes dienā.
Diskusijas dalībnieki aicināja cilvēkus kritiski izvērtēt informāciju, kuras pirmavots ir neskaidrs vai nav zināms, arī tad, ja šo informāciju pauž draugi, kaimiņi, paziņas vai radinieki. Vārda brīvība nav sinonīms visatļautībai, sprieda sarunas dalībnieki.
Vairāk par Covid-19 un dezinformāciju Latvijā lasāms rakstu sērijas "Infodēmija 2020" publikācijā: "Sērga bez vakcīnas: dezinformācija par Covid-19 Latvijā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!