Ošlejs, Gobzems un Apinis pieslējušies dezinformācijai, secina eksperts  (448)

Viņš atzīmēja, ka Krievijas propaganda nav mazinājusies. Tai pat laikā Covid-19 ir "atrāvis vaļā slūžas" neapmierinātajiem. Informācija, kas pieejama sociālajos tīklos un īpaši "Facebook", parādīja, ka viltus ziņas vai puspatiesības ir pārsteidzoši viegli spējušas ietekmēt daudzus cilvēkus Latvijā. Līdzīgas tendences vērojamas arī citās pasaules valstīs, sacīja Kapustāns.

Ja iepriekš uzmanības centrā bija Krievijas, vietējo krievu aktīvistu vai viņiem simpatizējošo personu aktivitātes dezinformācijas jomā, tad 2020.gadā dezinformāciju ir plaši izmantojuši arī atsevišķi pašmāju politiķi, uzņēmēji un sabiedriski aktīvi cilvēki. Kapustāns norādīja, ka vērojama tendence, ka viltus ziņas vai puspatiesības izmantojuši arī cilvēki, kas sabiedrībā pozicionē sevi kā ekspertus. Viņu aktivitātes sociālajos tīklos indikatīvi norāda uz informatīvo karu.

Pie personām, kas pieslējušies viltus vai nepārbaudītām ziņām, eksperts kā piemēru minēja Saeimas deputātu Aldi Gobzemu, komentētāju, kas sevi dēvē par "žurnālistu" Sandri Toču, uzņēmuma "Primekss" izpilddirektoru Jāni Ošleju un Latvijas Ārstu biedrības valdes locekli Pēteri Apini.

"Nevarētu teikt, ka Apinis nav zinošs medicīnas jomā, tomēr viņa sniegtā informācija nav līdz galam korekta. Zviedrija Covid-19 pandēmijas sākumā nenoteica striktus ierobežojumus, taču Zviedrijā no Covid-19 mirušo skaits pārsniedz 8000 un tika piedzīvota arī strauja ekonomikas lejupslīde. Tomēr tas nebija šķērslis Apinim kritizēt Latvijas valdību par stingrāku ierobežojumu ieviešanu," sacīja Kapustāns.

Eksperts norādīja, ka, redzot ar Covid-19 saslimušo un mirušo skaita pieaugumu, Latvijas Ārstu biedrības valdes locekļa domas mainījās un vēlāk Apinis valdībai veltījis kritiku par to, ka ierobežojumi bija jānosaka ātrāk, kaut arī daudzi 2020.gada pavasarī kritizēja valdību par to, ka pie Latvijas salīdzinoši nelielā inficēto un nomirušo skaita pieņemtie ierobežojumi neesot bijuši vajadzīgi.

Lai ilustrētu, kā "Facebook" tiek izplatītas viltus ziņas vai puspatiesības, Vidzemes Augstskolas lektors minēja nodibinājuma "Tautas varas fronte" sanākšanu 2020.gada 20.decembrī pie Brīvības pieminekļa, kuru apmeklēja neliels cilvēku skaits. "Facebook" varēja noskatīties videomateriālu, kur kāds aktīvists no Valmieras dzirdams sakot, ka esot mierīgs cilvēks, kurš nedara neko aizliegtu.

Pēc ārlietu eksperta paustā, nākamajos kadros bija skaidri redzams, kā šis cilvēks aktīvi grūda likumsargus, cenšoties izraisīt konfliktu brīdī, kad tika aizturēts kāds nesankcionētā mītiņa dalībnieks no Lietuvas. Tālāk sekoja fragments, kur kāds aktīvists no Valmieras stāsta, ka likumsargi viņu nogrūduši zemē un situši ar steku. Sekoja videokadri, kuros redzams, ka policists izvilcis steku, lai atturētu kādu citu agresīvu aktīvistu, tomēr nav sitis, tāpat neviens nav dauzījis aizturēto valmierieti. Kapustāns uzsvēra - lai gan agresīvais aktīvists apgalvoja, ka viņš esot sists, tie bijuši klaji meli.

Jautāts, kā ar Covid-19 vakcīnu saistītās viltus ziņas varētu ietekmēt cilvēku izvēli saņemt vai nesaņemt šo vakcīnu, Kapustāns uzsvēra, ka iedzīvotāju šaubas šo procesu tiešām ietekmē un apgrūtina, jo valstīs netiek īstenota piespiedu vakcinācija.

Viņa ieskatā, būtisks ir jautājums par ārstniecības un aprūpes darbiniekiem, no kuriem daļa ir ciešā saskarsmē ar Covid-19 pozitīviem cilvēkiem. Atsevišķas personas, kas strādā veselības aprūpes jomā, pēc veiktajām aptaujām, nevēlas saņemt vakcīnu pret Covid-19, īpaši Daugavpilī. Tas, Vidzemes Augstskolas lektora ieskatā, raisa jautājumus, kādā informācijas laukā šie cilvēki dzīvo.

"Man to ir grūti saprast. Cilvēki vakcinējas, piemēram, pret ērču encefalītu, jo zina, ka inficētu ērču Latvijā netrūkst un nevakcinēšanos varētu uzskatīt zināmā mērā par muļķību. Man tuviem cilvēkiem pēdējos gadu laikā vairākkārtīgi ir piesūkušās ērces. Tāpēc nopotējies un dzīvo mierīgi. Vakcinēšana pret Covid-19 tiešām būs liels izaicinājums, tomēr pozitīvi vērtējams tas, ka vairāki mediķi ar savu piemēru rāda un aicina cilvēkus iziet vakcinācijas kursu," sacīja Kapustāns, uzsverot, ka tas nemazina daudzu cilvēku neticību un šaubas, taču svarīgākais būtu panākt, ka vismaz puse Latvijas iedzīvotāju vakcinējas, tādējādi palīdzot ierobežot Covid-19 pandēmiju.