Latvijas slimnīcās Covid-19 pacientiem plāno pārprofilēt vēl vismaz 83 gultas  (37)

Tāpat tiek risināts jautājums, lai piedāvātu vēl papildu 50 gultas Rīgā vidēji smagiem pacientiem, norādīja Janka.

Jaunākie dati, kas saņemti no slimnīcām, liecina, ka kopējais gultu noslogojums ir 83%, bet tas katrā slimnīcā ir atšķirīgs, jautāta par šī brīža noslodzi saistībā ar Covid-19 pacientu uzņemšanu, skaidroja Janka. Tāpat viņa uzsvēra, ka katrā reģionā ir slimnīcas, kas ir vairāk noslogotas un šie dati tiek monitorēti katru dienu, un tas var ieviest arī izmaiņas hospitalizācijas plānā. "Salīdzinot ar šā rīta datiem, situācija izskatās cerīgāka," pauda Janka.

Situācija slimnīcās diennakts laikā visu laiku mainās, piemēram, uzņemšana slimnīcā no rīta var būt pārtraukta, bet pēcpusdienā jau atjaunota. "Šobrīd visvairāk noslogota ir Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, bet tajā pašā laikā daudz brīvu gultu ir Liepājas reģionālajā slimnīcā, tāpat arī Rīgā. Šobrīd salīdzinoši daudz brīvu gultu ir Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Stradiņu slimnīca ir noslogotāka, bet noslogojumu Stradiņu slimnīcā var skaidrot ne tikai ar Covid-19 pacientu ārstēšanu, bet šeit ārstējas arī smagākie pacienti no visas republikas, kuriem ir citas saslimšanas, bet pavadoši ir Covid-19 infekcija," skaidroja Janka.

Jautāta, kāds ir VM plāns, kā rīkoties, lai nebūtu jānonāk situācijā, kad puse no pieejamajām gultām stacionāros būtu jāatvēl tikai Covid-19 pacientiem, Janka skaidroja, ka viens no ministrijas plāniem ir iesaistīt vairāk primāro veselības aprūpi. Tiek izstrādāti kritēriji pacienta izrakstīšanai no stacionāra, nosakot tos pacienta veselības stāvokļa parametrus, kurus izvērtēs, vai pacientu var nodot tālāk primārās veselības aprūpes ārstu ziņā turpmākai ārstēšanai. "Jāsaprot, ka šī slimība ir gana neparedzama un stāvoklis var ļoti strauji laboties un ļoti strauji arī pasliktināties," uzsvēra Janka.

Otrs virziens, kurā strādā VM, ir saistībā ar sociālās aprūpes centru iemītniekiem. "Ja viņa stāvoklis atbilst mājās ārstējama pacienta stāvoklim, tad arī šos pacientus uz stacionāru nenogādās, bet ārstēs turpat uz vietas sociālās aprūpes centrā, kur būs piesaistīts gan mājas aprūpes pakalpojuma sniedzējs, gan arī ārstniecības personas, ja tādas ir sociālās aprūpes centrā uz vietas," skaidroja Janka. Viņa akcentēja, ka jau ir uzsākts darbs pie šī jautājuma.

Tāpat viņa norādīja, ka ar slimnīcām ir noslēgta vienošanās, ka pacienti tiek izrakstīti arī brīvdienās, lai atbrīvotu gultas jauniem pacientiem.

Jautāta, kā VM plāno risināt trūkstošo personāla jautājumu, Janka atbildēja, ka Veselības inspekcijā (VI) ir apzināti visi tie, kuri ir gatavi palīdzēt. Tāpat plānots piesaistīt arī tos studentus un koledžu studentus, kuri var palīdzēt. Tāpat VI uzrunās arī skaistumkopšanas speciālistus, kuri ir gatavi palīdzēt, kā arī tos ārstus un ārstu palīgus, kuri pārtraukuši darbu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un ir izdienas pensijā, bet ir spēkā esošs sertifikāts. Tāpat Janka uzsvēra, ka pamazām darba gaitās atgriežas arī Covid-19 pārslimojušais ārstniecības personāls. Galvenokārt palīgā nāk jaunākais un vidējais personāls, norādīja Janka, piebilstot, ka tieši ar šo personāla daļu Rīgā ir vislielākā problēma.

Tāpat Janka informēja, ka ir uzrunāti mediķi arī no privātā sektora. Viņi ir devušies palīgā Slimību profilakses un kontroles centram, bet atsaucība darbam slimnīcās nebija tik liela, taču ir mediķi, kas ir gatavi doties palīgā arī slimnīcās.

Janka skaidroja, ka tie speciālisti, kuri tiks pieaicināti, nebūs tie, kas ārstēs pacientus intensīvās terapijas nodaļā – tur slimnīcas pārdalīs savus iekšējos esošos resursus.

"Visa ārstniecības personu iesaiste tiks veidota tā, lai nenodarītu kaitējumu pacientiem", uzsvēra Janka.

Tāpat viņa norādīja, ka šobrīd ir ierobežota plānveida stacionārā veselības aprūpe, bet ambulatorā veselības aprūpe nav ierobežota. "Mēs ļoti negribētu ierobežot ambulatoro veselības aprūpi, jo jāsaprot tas, ka pacientiem veselības aprūpes pakalpojumi tomēr ir jāsaņem," uzsvēra Janka. "Ja mēs ierobežosim ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, tas nozīmēs to, ka saasināsies citas saslimšanas." Šobrīd stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi ir ierobežoti līdz 18. janvārim, bet VM vērtēs, un, ja situācija uzlabosies, lēnām šie pakalpojumi tiks atjaunoti.

"Labāk ir uz nedēļu šo pakalpojumu atlikt nekā pastāvēt riskam, ka pacients, dodoties uz plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu, var inficēties," norādīja Janka, piebilstot, ka ļoti svarīgs ir pacienta aspekts, aicinot sabiedrību būt saprotošai. "Pacientu rindas nekur nepazudīs, un viņi šo pakalpojumu saņems."

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī veikti 5550 Covid-19 testi, reģistrēts 621 jauns saslimšanas gadījums, kā arī saņemtas ziņas par 12 nāves gadījumiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Aizvadītajā diennaktī stacionāros ievietoti 112 jauni Covid-19 inficētie, no tiem divi – pārvesti, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Kopā stacionāros ārstējas 1213 pacienti: 1141 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 72 ar smagu slimības gaitu. Šis ir līdz šim lielākais kopējais stacionēto Covid-19 pacientu skaits.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 52 pacienti, tostarp divi pārvesti. Kopā no stacionāriem izrakstīti 3660 pacienti.