Valdība konceptuāli vienojas līdz 25. janvārim pagarināt esošos Covid-19 ierobežojumus (plkst. 22.20)  (178)

Tāds lēmums pieņemts, jo pagaidām nav izdevies pietiekami ierobežot infekcijas izplatības pieaugumu.

Citskovskis pavēstīja, ka otrdien Ministru kabinets kopsēdē ar Krīzes vadības padomi uzklausīja ekspertu ziņojumus par saslimstību ar Covid-19, situāciju stacionāros un secināja, ka situācija ir joprojām nopietna.

"Mēs redzam pieaugumu tempus un to, ka joprojām aug slimnīcās stacionēto pacientu skaits. Balstoties uz to, ka nav situācijas stabilizācijas, Ministru kabinets šodien konceptuāli lēma pagarināt esošos drošības pasākumus vēl par divām nedēļām – līdz 25. janvārim," pastāstīja Citskovskis, piebilstot, ka līdz ceturtdienas valdības sēdei eksperti turpinās strādāt pie konkrētām detaļām attiecībā uz tirdzniecības vietu regulējumu, iespējamo preču klāstu un citām detaļām.

Saprotot, ka drošības pasākumi rada ietekmi uz ekonomiku, valdība uzklausīja arī Ekonomikas ministrijas ziņojumu par to, kā tiek turpināts darbs pie atbalsta mehānismiem uzņēmumiem, līdz ar to valdība arī šajā jomā skata un piedāvās kompleksus risinājumus, teica Citskovskis.

Viņš uzsvēra, ka būtiska loma ir kontroles pasākumiem, tāpēc nepieciešams, lai tie tiktu ieviesti pēc labākās sirdsapziņas, teica Valsts kancelejas direktors.

Par konkrētiem lēmumiem valdība lems ceturtdien, un tad arī sabiedrībai tiks sniegta praktiska informācija par to, kā tiek grozīti un pilnveidoti drošības pasākumi, piebilda Citskovskis, atgādinot, ka no visas sabiedrības kopīgas un atbildīgas rīcības ir atkarīgs tas, vai drošības pasākumi dos rezultātu un valdība varētu pārskatīt šobrīd ieviestos drošības pasākumus.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai līdz ar to uz divām nedēļas nogalēm tiks attiecināta arī brīvdienu mājsēde jeb komandantstunda, Citskovskis sacīja, ka par mājsēdi šodien netika pieņemts konceptuāls lēmums, jo tika lemts tikai konceptuāli par ierobežojumiem, kas attiecas uz tirdzniecību, pakalpojumiem un izglītību. Lūgts precizēt, vai ceturtdien lems par mājsēdi, Citskovskis atbildēja, ka gala lēmums būs ceturtdien.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) sacīja, ka līdz 25. janvārim paliks spēkā ierobežojumi arī skaistumkopšanas nozarei. Ministrs atzina, ka par šo nozari un citiem pakalpojumiem sēdē bijusi diskusija, tomēr nolemts, ka vēl uz divām nedēļām tiek saglabāta esošā kārtība. "Situācijai uzlabojoties, strādāsim pie tā, lai varētu pakāpeniski atjaunot darbu," teica Vitenbergs.

Vitenbergs atzina, ka Ekonomikas ministrija valdības sēdē prezentējusi modeli drošai tirdzniecībai, kas paredz atteikties no preču saraksta modeļa, jo, ieilgstot ierobežojumiem, kļūst sarežģīti cilvēkiem nodrošināt savas ikdienas vajadzības. "Kopā ar nozari esam izstrādājuši papildus kritērijus drošības pasākumiem – cilvēku uzskaitei, pārvietošanās, groziņu un ratu dezinfekcijai, lai visiem komersantiem un tirgotājiem būtu iespēja strādāt drošos un ierobežotos apstākļos, tirgojot visas nepieciešamās preču grupas," skaidroja ministrs. Valdības viedoklis bijis kopumā atbilstošs, tikai jautājums esot par datumu, kad tas varētu notikt, un skaidras atbildes vēl neesot, teica Vitenbergs.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) sacīja, ka valdības konceptuālais lēmums nozīmē arī to, ka tiek pamatā saglabāti esošie noteikumi skolām. Proti, 1.-4. klasēm tiek pagarināts brīvlaiks vēl par divām nedēļām, bet 7.-12. klases turpina mācības attālināti. Par 5.-6.klasēm tiks lemts vēl ceturtdien, sacīja ministre. Viņa arī atzina, ka, pagarinot brīvlaiku, mazajām klasēm tiks pagarināts arī mācību gads.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks preses konferencē atzina, ka svētku brīvdienās policija secinājusi, ka daļai sabiedrības ir sarežģīti ievērot ierobežojumus, bet pēc administratīvās sodīšanas jācer, ka daļa izdarīs secinājumus.

Policijai nav mērķis cilvēkiem sarežģīt dzīvi, bet tā dara savu darbu, teica Ruks, piebilstot, ka gadumijā mājsēdes laikā tika pārbaudīti ap 25 tūkstoši personu, no kurām 8,5 tūkstoši saņēma preventīvus norādījumus, bet lietvedības netika uzsāktas. Policija mobilizēs savus spēkus arī turpmāk ierobežojumu izpildes kontrolei un sekos valdības lēmumiem, atzina Ruks.

Jau ziņots, ka, lai mazinātu Covid-19 izplatību un pulcēšanos gaidāmo svētku laikā, valdība pērn vienojās ieviest komandantstundu un pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 7. februārim.

Ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, valdība iepriekš atkārtoti bija izsludinājusi ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Tās laikā noteikti stingri pulcēšanās un citi ierobežojumi, lai stabilizētu situāciju un novērstu strauju Covid-19 izplatību. Tāpat nedrīkst notikt publiski pasākumi klātienē. Ārkārtējās situācijas laikā nedrīkst sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Stingras prasības ārkārtējās situācijas laikā ir arī sabiedriskās ēdināšanas vietām, kā arī tirdzniecības centriem.

Arī Latvijas veselības aprūpes jomā 10. decembrī tika izsludināta ārkārtas situācija.

Savukārt otrdien, 5. janvārī, valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) izteica neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) un ir informējis par to arī valdību veidojošo partiju pārstāvjus. Ministru prezidents atbilstoši koalīcijas partiju sadarbības līgumam ir aicinājis partiju apvienību "Attīstībai/ Par" virzīt jaunu veselības ministra amata kandidātu.

Tāpat vēstīts, ka jau pulksten 10 bija paredzēta Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēde, kas tika pārcelta uz 12, kā iemeslu minot to, ka nebija laikus iespēja iepazīties ar sēdei iesniegtajiem dokumentiem, taču drīz vien sekoja ziņa, ka sēdes sākums pārcelts uz pulksten 15, vairs nekādu iemeslu neminot.

No sēdes darba kārtības tika izņemts jautājums par vakcinācijas plānu pret Covid-19 Latvijā, tāpēc par to Viņķele informēja preses konferencē īsi pirms pulksten 15. Par to iespējams lasīt šeit.

Ziņots, ka aizvadītajā dienā pret Covid-19 vakcinēti 678 cilvēki, bet kopā vakcinēti 2923 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati. Visvairāk cilvēku vakcinēts Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – 332. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā vakcinējušies 95, bet Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā – 40.

Tāpat NVD norāda, ka ikdienā publicēto vakcinēto cilvēku skaits var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu e-veselības sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darba dienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

Kā ziņots, Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) 21. decembrī paziņoja, ka apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās. 26. decembrī Latvija saņēma pirmo kravu ar 9750 farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 devām.

28. decembrī Latvijā sākta vakcinācija pret Covid-19, kā pirmajiem to saņemot veselības aprūpes darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.

Covid-19 vakcīnas tiks apmaksātas no valsts budžeta. Veselības ministrijas stratēģija paredz, ka Latvijā vakcinācija notiks pakāpeniski. Vispirms vakcinēs medicīnas darbiniekus, savukārt pēc tam sociālās aprūpes centru klientus un darbiniekus, tiem sekos citi cilvēki, kuri ir riska grupās.