'Lai nostiprinātu ģimenes jēdzienu' – NA iesniedz Satversmes grozījumu (plkst. 18.45)  (286)

Kritiku par šo Satversmes tiesas spriedumu pauduši arī citi konservatīvā spārna politiķi, kā arī virkne sabiedrisko organizāciju, tomēr NA ir pirmā, kas iesniegusi konkrētu Satversmes grozījuma likumprojektu.

NA norāda, ka šāda vajadzība radusies pēc Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembrī pasludinātā sprieduma, kas ģimenes jēdzienā ietver arī "viendzimuma partneru ģimenes" un nosaka valstij "pienākumu aizsargāt un atbalstīt" tās. Partija uzskata, ka tas ir patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, kas izteikta Satversmes 110. panta esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene.

Satversmes grozījumu iesnieguši NA deputāti: Jānis Iesalnieks, Raivis Dzintars, Ritvars Jansons, Rihards Kols un Ilze Indriksone.

"Latvija ir demokrātiska valsts ar uzskatu daudzveidību un cieņu pret ikvienu tās pilsoni. Taču vienlaikus pastāv vērtības, kas gadu simtiem mūsu tautai un tās kultūrai bijušas īpaši tuvas un pat svētas. Viena no šīm vērtībām ir arī izpratne par ģimeni, kuras pamatu veido tēvs un māte – vīrietis un sieviete –, un viņu bērni. Līdz šim šāda izpratne šķita pašsaprotama, taču ar Satversmes tiesas lēmumu tas tiek ir apšaubīts. Lai neturpinātos dažādas Satversmes 110. panta interpretācijas, ģimenes jēdziens ir jāapraksta detalizētāk jau Satversmē un jāpadara maksimāli skaidrs un nepārprotams," uzsver Raivis Dzintars, NA priekšsēdētājs.

Patlaban Satversmes 110. pants izteikts šādi: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības." Tādu veidolu tas ieguvis pēc grozīšanas Saeimā 2005. gada decembrī un ir spēkā no 2006. gada 17. janvāra.

Satversmes 76. pants nosaka, ka Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Tagad NA iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības."

"Tādējādi likumprojekts iezīmē trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene. Pirmais – laulības rezultātā. Otrais – asinsradniecības rezultātā, vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu. Visbeidzot – adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai," uzsver NA.

Atbildot uz "Delfi" precizējošu jautājumu, vai iesniegtā grozījuma redakcija nozīmē, ka par ģimeni netiek atzīti nelaulāti vīrietis un sieviete ar kopējiem bērniem, Dzintars norādīja, ka grozījumi apzināti ietver arī nelaulātu vecāku ģimenes, nosakot, ka ģimene var veidoties arī asinsradniecības vai adopcijas ceļā.

Dzintars pagaidām atturējās komentēt, uz kādu frakciju vai koalīcijas partneru atbalstu NA cer šajā jautājumā, norādot, ka katrai frakcijai būs jāizdara izvēle.

"Tāpat, lai novērstu interpretācijas jēdzienam "vecāki", likumprojektā īpaši izceltas bērna tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Tas nebūt nenozīmē, ka viena vecāka nāves vai aiziešanas dēļ ģimenes vairs nav, bet gan to, ka vecāki nevar būt viena dzimuma personas. Izpratni par ģimeni kā vīrieša un sievietes radītu savienību nosaka arī Satversmes preambulā minētie pasaules uzskati – latviskā dzīvesziņa un kristīgās vērtības. To savā aicinājumā valsts augstākajām amatpersonām decembra beigās uzsvēra arī 13 Latvijas reliģisko konfesiju vadītāji," skaidro NA.

Partijas pārstāvji norāda, ka piedāvātais grozījums novērsīs pārpratumus, kas var rasties interpretāciju rezultātā. "Viens spilgts piemērs iespējamām sekām ir situācija, ka pilsonisko iniciatīvu platforma "ManaBalss.lv", kas turklāt saņēmusi valsts finansējumu, atteicās publicēt parakstu vākšanai iesniegto iniciatīvu "Par dabiskas ģimenes aizsardzību Latvijas Republikas Satversmē", jo, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu, iniciatīva neatbilstot Satversmē noteiktajām cilvēku pamattiesībām. Tas nozīmē, ka jau šobrīd Satversmes tiesas lēmums ierobežojis tiesības uz vārda brīvību un viedokļa paušanu tai sabiedrības daļai, kas iestājas par ģimenes jēdziena aizsardzību," teikts partijas paziņojumā presei.

Likumprojekta anotācijā par Satversmes grozījuma nepieciešamību NA skaidro, ka Saeima ir viena no divām satversmiskā likumdevēja formām sistēmā, otra ir pilsoņu kopums – tauta. Satversmes 64. pants nosaka, ka "likumdošanas tiesības pieder Saeimai". Pildot savus pienākumus, ikviens no simt Saeimas deputātiem realizē savas pilnvaras visas Latvijas tautas vārdā un labā. Ņemot vērā iepriekšminēto, Saeima ir tautas pārstāvniecības orgāns, kas pauž tautas kopējo gribu (volunte general), kura tiek atvasināta no tautas (suverēna) un vērsta uz kopējo labumu sasniegšanu.

NA skaidro, ka, kā norādījusi Satversmes tiesa, Saeima kā konstitucionāla institūcija ir vistiesīga un likumdošanas procesā tā ir primārais likumdevējs. Likumdošanas process Latvijā ir sevišķa procesuālā kārtība, atbilstoši kurai Saeima vai pilsoņu kopums panāk to, ka iepriekš sagatavots likumprojekts kļūst par likumu, t.i., par ārēju normatīvu tiesību aktu, kas ieņem noteiktu vietu normatīvo aktu sistēmā.

"Atbilstoši konstitucionālo tiesību un varas dalīšanas principam, šādas parlamenta tiesības nozīmē arī pozitīvu pienākumu parlamentam kā primāram likumdevējam reaģēt situācijās, kad likumos ietvertās normas un jēdzieni nav pietiekami skaidri un rada vai var radīt sabiedrībā un normu piemērotājos pretrunīgas interpretācijas par normu saturu un likumdevēja patieso gribu. Šādā gadījumā likumdevējam ir pienākums savu gribu padarīt maksimāli skaidru un nepārprotamu, lai izvairītos no jebkādiem turpmākiem pārpratumiem normu piemērošanā," teikts anotācijā.

"Par nožēlu šāda situācija šobrīd ir izveidojusies, sakarā ar 2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesas pasludināto spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 "Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam". Spriedumā Satversmes tiesa Satversmes 110. pantā noteiktajā "ģimenes" jēdzienā ir ielasījusi arī "viendzimuma partneru ģimenes", turpmāk nosakot valstij "pienākumu aizsargāt un atbalstīt" šādas "ģimenes". Šāds patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums neatbilst ne likumdevēja gribai, pieņemot Satversmes 110. pantu esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir "ģimene"," uzskata NA deputāti.

Esošā Satversmes 110. panta redakcija tika pieņemta 2005. gada 15. decembrī un tā stājās spēkā 2006. gada 17. janvārī. Grozījuma ierosinātāju mērķis bija konstitucionāli nostiprināt laulības definīciju, lai ne tikai likumu līmenī, bet arī Satversmes līmenīt tiktu nostiprināta Latvijas valsts nostāja tradicionālu vērtību jomā attiecībā uz laulības izpratni. Ja līdz grozījumam Satversmes 110. pantā bija noteikts, ka "valsts aizsargā un atbalsta laulību", tad pēc grozījuma spēkā stāšanās tika papildus noteikts, kas ir šī "laulība", kuru valsts aizsargā un atbalsta, – "savienība starp vīrieti un sievieti", atgādināts anotācijā.

NA piemin, ka, pieņemot minēto grozījumu, 8. Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (NA) uzsvēra, ka laulības definīcijas ietveršana Satversmē nodrošinās to, ka nākamā Saeimas sasaukuma deputāti tik viegli nevarēs mainīt laulības jēdzienu. "Publiskā vidē pat izskanēja pieņēmums, ka konkrētais Satversmes pants palīdz saprast, kas ir tikumība. Līdz pat Satversmes tiesas spriedumam tiesību piemērotājam un jebkuram lasītājam nebija nekādu šaubu, kas domāts minētajā Satversmes normā," skaidrots anotācijā.

"Jau vairākus gadu desmitus Latvijas tauta dzīvo demokrātijas apstākļos, ar viedokļu un domu daudzveidību, tiesību brīvību, apgūstot un paužot toleranci un iecietību daudzos jautājumos, vienlaicīgi balstoties Latvijas tautā gadu simtos un pat tūkstošos iedibinātās un vispārpieņemtās vērtībās. Šo vērtību vidū ir arī izpratne par ģimeni, kuras pamatu veido tēvs un māte – vīrietis un sieviete – cilvēki, kuri dod dzīvību jaunajam cilvēkam un to audzina. Līdz šim Latvijas sabiedrībā jēdziena "ģimene" izpratne bija skaidra un pašsaprotama, līdz ar to likumdevējam tas konstitucionālā līmenī nebija detalizētāk jāskaidro. Taču nu Satversmes tiesas spriedums šo skaidrību ir apšaubījis," norāda deputāti, piebilstot, ka esošo situāciju precīzi apraksta 13 Latvijas reliģisko konfesiju vadītāji savā aicinājumā valsts augstākajām amatpersonām: "Par to, kā ģimeni izprata Latvijas Republikas Satversmes autori un tiesību sistēmas veidotāji, liecina fakts, ka šajā sistēmā ģimene ir nepārprotami balstīta viena vīrieša un vienas sievietes laulībā. Civillikuma Pirmās daļas regulētais ģimenes tiesību institūts sistēmiski paredz laulību kā ģimenes objektīvo pamatu. Šis princips ir nostiprināts neskaitāmās zemāka juridiska spēka (bet tās pašas tiesību sistēmas) tiesību aktos un atsevišķās normās, un caur tām īstenojas. Mainot ģimenes jēdziena saturu, runa būtu nevis par tiesību sistēmas papildināšanu, bet par tās fundamentālu pārveidošanu. Tā pati ģimenes izpratne ir apliecināta gan latviešu un lībiešu tradīcijās, gan latviskajā dzīvesziņā, gan kristīgajās vērtībās, kas saskaņā ar Satversmes preambulu, kopš senlaikiem veido Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā. Tās pašas vērtības tur godā arī ebreju kopiena un citas Latvijā izsenis pārstāvētas garīgās tradīcijas. Atteikšanās no šādas izpratnes būtu atteikšanās arī no vērtībām un identitātes, kas nostiprināta Latvijas Republikas Satversmē."

Tāpēc, ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī sociālo realitāti, t.i. – Latvijas sabiedrībā vispārēji akceptētu izpratni par to, kas ir "ģimene", likumprojektā piedāvāts noteikt trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene: 1) laulības rezultātā, 2) asinsradniecības rezultātā (vecākiem, tostarp nelaulātiem, radot bērnu) un 3) adopcijas rezultātā (kas tiesisko seku ziņā Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināma asinsradniecībai). Tāpat, lai novērstu iespējamus patvaļīgus skaidrojumus jēdzienam "vecāki", likumprojektā īpaši izceltas bērna tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Tas nenozīmē, ka viena vecāka nāves vai aiziešanas dēļ "ģimenes" vairs nav, bet gan to, ka vecāki nevar būt viena dzimuma personas, norādīts anotācijā.

Iesniedzēji atzīst, ka likumprojektam nav tiešas ietekmes uz tautsaimniecības attīstību, taču uz sabiedrības attīstību tam var būt liela ietekme, jo tiks nepārprotami nostiprināts un skaidri definēts jēdziens "ģimene", kas ir sabiedrības ataudzes un nākotnes pamats.

"To, ka Satversmes tiesas sprieduma radītais sajukums šī jēdziena skaidrojumā var radīt taustāmas sekas, apliecina situācija, ka pilsonisko iniciatīvu platforma "ManaBalss.lv", kura cita starpā saņēmusi arī valsts finansējumu, ir atteikusi publicēt parakstu vākšanai iesniegto iniciatīvu "Par dabiskas ģimenes aizsardzību Latvijas Republikas Satversmē", jo, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu, iniciatīva neatbilstot Satversmē noteiktajām cilvēku pamattiesībām. Tas nozīmē, ka, attiecībā uz to Latvijas tautas daļu, kas atbalsta tradicionālo ģimeņu pastāvēšanu, Satversmes tiesas spriedums jau šobrīd izraisījis tiesību uz vārda brīvību un viedokļa paušanu ierobežojumus," skaidro anotācija.

Likumprojekta autori uzskata, ka tā pieņemšana ietaupīs valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, salīdzinot ar situāciju, ja tas netiktu pieņemts, jo tādā gadījumā valstij un pašvaldībām, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, rastos izdevumi saistībā ar nepieciešamību maksāt noteiktus pabalstus "viendzimuma partneru ģimenēm".

Likumprojekts neietekmēs spēkā esošo tiesību normu sistēmu un neradīs izmaiņas, bet precizēs likumdevēja gribu attiecībā uz Satversmē noteiktā "ģimenes" jēdziena saturu un bērna tiesībām augt ģimenē, norādīts anotācijā.

Iesniedzēji uzskata, ka likumprojekts nodrošina to, ka Latvija konstitucionālā līmenī nostiprinātu ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 16. panta 3. daļā noteikto, ka "Ģimene ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa, un tai ir tiesības uz sabiedrības un valsts aizsardzību", un ANO Bērnu tiesību konvencijā noteiktās bērna tiesības "zināt savus vecākus un būt viņu aizgādībā" (7. pants) un tiesības "aizsargāt savu identitāti, tostarp pilsonību, vārdu un ģimenes saites" (8. pants).

Likumprojekts sagatavots, ņemot vērā sabiedrības reakciju uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, tostarp 13 Latvijas reliģisko konfesiju vadītāju izplatīto aicinājumu augstākajām valsts amatpersonām. Izstrādājot likumprojektu, notikušas konsultācijas ar Latvijas Vēstneša izdotā krājuma "Latvijas Republikas Satversmes komentāri" autoru kolektīva pārstāvjiem, norāda NA pārstāvji.

Organizācijas "ManaBalss" komunikācijas vadītājs Didzis Meļķis portālu "Delfi" informēja, ka NA apgalvojumi par "ManaBalss" platformu ir ne gluži precīzi.

"Ne platforma, ne organizācija "ManaBalss" nekad nav saņēmusi valsts finansējumu, proti, dotācijas, savas darbības nodrošināšanai. Tiesa, mēs regulāri piedalāmies un nereti iegūstam Latvijas un starptautisku grantu finansējumu sabiedrības līdzdalības tehnoloģiju un pārvaldības attīstībai, bet tie ir tirgus instrumenti – tā nekādā gadījumā nav dotācija, ar ko parasti saprot "valsts finansējumu"," norāda Meļķis.

Turklāt īpatnēja esot šai argumentā ietvertā loģika, ka no "valsts finansējuma", lai ko tas arī nozīmētu, saņemšanas izriet noteikta, finansētāja ieskatam atbilstīga saņēmējas nevalstiskās organizācijas (NVO) rīcība. "Tas ir īpatnēji, jo tādā gadījumā tā vairs nav NVO, bet gan labākajā gadījumā valsts aģentūra. Sliktākajā gadījumā tā ir manipulācija ar pilsoniskumu un viltus demokrātija. "ManaBalss" noteikums, lai saņemtu jebkādu ārējo finansējumu, ir pilnīga mūsu darba neatkarība no finansētāja, un tas tiek atrunāts arī sadarbības līgumos. Ārējais finansējums nepērk ietekmi un privilēģijas, un iejaukšanos mūsu darbībā mēs noraidām kā pretēju nacionālajām interesēm," skaidro Meļķis.

"ManaBalss" atteikums publicēt iniciatīvu "Par dabiskas ģimenes aizsardzību Latvijas Republikas Satversmē" nekādi nav saistāms ar vārda brīvības apsvērumiem, jo šādu apsvērumu ManaBalss platformas kvalitātes kritērijos un darba principos nemaz nav. ""ManaBalss" nav platforma vārda brīvībai; tam Latvijā ir gana daudz citu formātu. "ManaBalss" darba fokuss ir leģitīmu politikas ideju efektīva, iespējami sekmīga komunicēšana starp sabiedrību un lēmumu pieņēmējiem," uzsver Meļķis.

Jau ziņots, ka Satversmes tiesa 2020. gada 12. novembrī par neatbilstošu Satversmei atzina Darba likuma normu, kas neparedz bērna bioloģiskās mātes partneres, kas ir bērna bioloģiskās mātes un jaundzimušā bērna ģimenes locekle, tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.

Lieta ierosināta pēc personas C pieteikuma, kas vēlāk atklājās kā Evita Goša. Pieteikuma iesniedzēja atrodoties stabilās viendzimuma attiecībās un jau vairākus gadus dzīvojot kopā ar savu partneri. Pēc kopdzīves uzsākšanas pieteikuma iesniedzējas partnerei piedzimuši divi bērni, un viņu dzimšanu pieteikuma iesniedzēja un viņas partnere plānojušas kopīgi. Abi bērni dzīvojot kopīgā mājsaimniecībā ar pieteikuma iesniedzēju un viņas partneri.

Uzreiz pēc jaunākā bērna piedzimšanas pieteikuma iesniedzēja vēlējusies doties 10 kalendāra dienas ilgā atvaļinājumā, lai būtu klāt jaundzimušajam bērnam viņa dzīves pirmajos brīžos un sniegtu atbalstu savai partnerei un viņas bērniem. Tomēr apstrīdētā norma paredzot tiesības uz desmit kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas tikai bērna tēvam, bet neparedzot šādas tiesības bērna mātes partnerei, kas faktiski esot uzskatāma par vienu no jaundzimušā bērna vecākiem.