Ierodoties Latvijā, būs jāuzrāda apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu  (44)

Kā skaidroja Satiksmes ministrijā (SM), papildu drošības pasākumu mērķis ir pasargāt no vīrusa infekcijas ievešanas un mudināt iedzīvotājus pārvietoties tikai būtisku iemeslu, ģimenes apstākļu vai darba dēļ.

Lai pasargātu no vīrusa ievešanas, tiek noteikts, ka ieceļojot Latvijā, jābūt apliecinājumam par negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Tests jāveic ne agrāk kā 72 stundas pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī vai pirms Latvijas robežas šķērsošanas individuāli, piemēram, ar autotransportu.

Apliecinājums par negatīvu testu (testa rezultāts, ārsta izziņa, izziņa par antivielu esamību vai cits medicīnisks dokuments, kas apliecina, ka persona nav infekcioza) ir jāuzrāda pārvadātājam, piemēram, lidsabiedrībai, pretējā gadījumā personai tiks atteikta iekāpšana.

Ieceļojot Latvijā ar privāto automašīnu, atzīmei par negatīvu testa rezultātu ir jābūt aizpildītajā "Covidpass.lv" anketā. Šīs prasības izpildi izlases kārtībā pārbaudīs Valsts robežsardze vai Valsts policija.

Noteikti arī izņēmuma gadījumi, kad tests pirms ieceļošanas Latvijā nav jāveic: bērniem līdz 11 gadu vecumam, personām, kas ir vakcinētas pret Covid-19, pārvadātāju darbiniekiem un apkalpes locekļiem, jūrniekiem, kas dodas uz vai no savas darbavietas, tranzīta pasažieriem, kuri nepamet lidlauka kontrolējamo zonu, diplomātiskā korpusa pārstāvjiem. Tāpat tests netiks prasīts pierobežas iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso robežu darba, izglītības un līdzīgu vajadzību dēļ un var uzrādīt apliecinājumu par nodarbinātību vai izglītību.

Stiprinot epidemioloģiskās drošības pasākumus ceļotājiem, valdība arī lēma par starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegumu atcelšanu, lai nodrošinātu kontrolētu un drošu pārvietošanos. Starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu būs atļauti Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas robežās, kā arī uz Šveici un Apvienoto Karalisti.

Nemainīgs paliek nosacījums, ka pēc ieceļošanas no ārvalstīm ar augstu inficēšanās risku ir jāievēro 10 dienu pašizolācija, kā arī citas SPKC epidemioloģiskās drošības norādes.

Jau ziņots, ka, lai mazinātu Covid-19 izplatību un pulcēšanos svētku laikā, valdība pērn vienojās ieviest komandantstundu un pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 7. februārim.

Ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, valdība iepriekš atkārtoti bija izsludinājusi ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Tās laikā noteikti stingri pulcēšanās un citi ierobežojumi, lai stabilizētu situāciju un novērstu strauju Covid-19 izplatību. Tāpat nedrīkst notikt publiski pasākumi klātienē. Ārkārtējās situācijas laikā nedrīkst sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Stingras prasības ārkārtējās situācijas laikā ir arī sabiedriskās ēdināšanas vietām, kā arī tirdzniecības centriem.

Arī Latvijas veselības aprūpes jomā 10. decembrī tika izsludināta ārkārtas situācija.

Pēdējā diennaktī veikti 13 525 Covid-19 testi, reģistrēti 1374 jauni saslimšanas gadījumi, kā arī saņemtas ziņas par 36 nāves gadījumiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Kā ziņots, Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) 21. decembrī paziņoja, ka apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās. 26. decembrī Latvija saņēma pirmo kravu ar 9750 farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 devām.

28. decembrī Latvijā sākta vakcinācija pret Covid-19, kā pirmajiem to saņemot veselības aprūpes darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.

Trešdien, 6. janvārī, Eiropas Komisija apstiprinājusi arī "Moderna" vakcīnu.

Covid-19 vakcīnas tiks apmaksātas no valsts budžeta. Veselības ministrijas stratēģija paredz, ka Latvijā vakcinācija notiks pakāpeniski. Vispirms vakcinēs medicīnas darbiniekus, savukārt pēc tam sociālās aprūpes centru klientus un darbiniekus, tiem sekos citi cilvēki, kuri ir riska grupās.