Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadītāja Ilze Aizsilniece apšauba, ka veselības ministra maiņa spēs uzlabot pašreizējo situāciju krīzes skartajā nozarē. Bijušās veselības ministres demisijas pieprasījums, ņemot vērā pašreizējo situāciju nozarē, iespējams, bija diezgan nelaikā, turklāt viņa sadarbojās ar nozari un virzīja nopietnas reformas, šādu nostāju pauda Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) vadītājs Artūrs Šilovs.
Aizsilniece norādīja, ka no jaunā veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) tiek sagaidīta iesākto reformu turpināšana. "Viņam ir liela pieredze gan politikā, gan sabiedrības vadīšanā, bet cerams, ka viņš nesāks tagad kaut ko strauji mainīt," sacīja LĀB vadītāja.
Viņa pauda viedokli, ka jaunajam ministram būs jāturpina strādāt pie papildu finansējuma piesaistīšanas veselības aprūpei, jo nozare saskaras ar lielu darbaspēka iztrūkumu. "Papildu finansējums spēs paaugstināt algas un piesaistīt gribētājus strādāt medicīnā, jo var izveidoties situācija, kurā nebūs personāla, kas strādā ar jauno aparatūru," viņa sacīja.
Ārstu biedrības pārstāve arī pieļāva, ka iepriekšējās veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisija, iespējams, nebija vajadzīga, tomēr vienlaikus viņa uzsvēra, ka nav politiķe, lai par tādiem jautājumiem spriestu.
Pēc Aizsilnieces sacītā, Covid-19 vakcinācijas plāns ir ticis izstrādāts, bet tas nav līdz galam nokomunicēts ar nozares profesionāļiem. "Tas ir vēl viens piemērs personāla trūkumam pašā Veselības ministrijā, jo arī tur vidējās algas ir zemākas nekā citās ministrijās," situāciju raksturoja biedrības vadītāja.
"Tas mums bija pārsteigums - šādos apstākļos nomainīt cilvēku, kas balstās uz ekspertu viedokli," vērtēja Šilovs.
Viņš piekrita, ka vakcinācijas pret Covid-19 plānā bija konkrētas problēmas, it īpaši tā izpildes tempā un arī paša vakcīnu portfeļa izveidē. Viņaprāt, patlaban būtu jāmeklē veidi, kā iegūt tās vakcīnas, kas jau ir apstiprinātas Eiropas Savienībā (ES).
Vaicāts par jauno veselības ministru Pavļutu, LJĀA vadītājs apliecināja, ka asociācija ir gatava strādāt ar jebkuru cilvēku, tai skaitā arī tikties un diskutēt ar Pavļutu.
"Spriedām, ka Pavļuts ieklausīsies nozarē un balstīsies uz pētījumiem un pasaules pieredzi gan saistībā ar Covid-19, gan medicīnu kopumā," atzina Šilovs.
Asociācija paredz, ka Pavļuts turpinās jau iesāktās reformas, tostarp arī jaunā atalgojuma modeļa ieviešanu, kas LJĀA patlaban esot būtiskākā reforma nozarē. "Svarīgākais ir saprast, no kurienes nāk nauda šim modelim, un vai tas būs piecu gadu laikā," atzīmēja Šilovs, skaidrojot, ka mediķiem ir vajadzīga garantija, ka pēc pašreizējās krīzes pārvarēšanas nozare nenonāks atpakaļ vecajās sliedēs, kā tas bija pirms Covid-19 parādīšanās.
Šādu bažu dēļ jau patlaban atsevišķos gadījumos mediķi pametot nozari, bet daļā gadījumu vien sirdsapziņa atturot mediķus no aiziešanas. "Man ir bažas, ka pavasarī redzēsim daļu darbinieku, kas pateiks "nē, paldies!"," atklāja mediķis.
Lai novērstu šo procesu, Šilova ieskatā, Ministru kabinetam ir jābūt plānam un nozarei ir jāsniedz skaidra garantija par to, ka tā netiks atstāta novārtā pēc Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanas. "Tas nav gadījums, kad runa ir par veselības ministru, ir jāiesaistās Ministru kabinetam kopumā un kopā ar prezidentu jādod skaidra ziņa," teica mediķis, piebilstot, ka nozarei ir jāapliecina, ka tuvākajos piecos gados tiks investēti līdzekļi un veiktas reformas, lai stiprinātu Latvijas veselības aprūpes sistēmu.
Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šonedēļ pauda neuzticību līdzšinējai veselības ministrei Viņķelei. Viņa tika atbrīvota no amata, bet vietā Saeima bez vilcināšanās apstiprināja jauno "Attīstībai/Par!" (AP) virzīto politiskā spēka Saeimas frakcijas vadītāju Pavļutu.
Pavļuts atzina, ka patlaban viņam ir līdzīga sajūta, it kā gatavotos aiziet karā. "Valstī ir šausmīga situācija, mirst cilvēki, esam pandēmijas sliktākajā punktā līdz šim," situāciju vērtēja politiķis. Pavļuts uzsvēra, ka mediķi ir Covid-19 pandēmijas epicentrā, pasakoties visiem mediķiem, kuri "uz spēku izsīkšanas robežas cīnās par ikvienu no mums".
Viņš solīja atbalstu mediķiem, uzsverot, ka tiksies ar mediķu organizācijām, lai apstiprinātu nemainīgu kursu veselības jomā. Pavļuts akcentēja, ka dialogs ar nozari būs viņa ikdiena, kuras sastāvdaļa būs arī komunikācija ar sabiedrību, solot, ka tā būs atklāta par to, ko zinām un to, ko nezinām.
Pavļuts uzskata, ka Latvijai jāvirzās uz visiem cilvēkiem pieejamu veselības aprūpi, jo šī sistēma nedrīkst būt atkarīga no cilvēku ienākumiem un atrašanās vietas. Viņš atzina, ka pandēmija ir padziļinājusi nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā.
"Mana galvenā prioritāte būs vakcinācijas tempa kāpināšana. Vakcinācija ir mūsu gaisma tuneļa galā. Liels paldies Ilzei Viņķelei, kura, manuprāt, bija izcila ministre. Turpināšu Ilzes darbu, un viņas kurss nemainīsies," uzsvēra Pavļuts.
Pavļuts savulaik jau ir strādājis Ministru kabinetā - 2011.gadā viņš ieņēma ekonomikas ministra amatu Valda Dombrovska (JV) valdībā, bet 2013.gadā kļuva arī par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāju. Ministra amatu Pavļuts zaudēja 2013.gada decembrī, Dombrovskim pēc Zolitūdes traģēdijas atkāpjoties no premjera amata.
2014.gadā Pavļuts kļuva par Reformu partija biedru, bet vēlāk - par tās valdes locekli. Savukārt 2017.gadā viņš bija viens no politiskās partijas "Kustība "Par"" dibinātājiem, kļūstot arī par šī politiskā spēka priekšsēdētāju. 2018.gadā politiķis kandidēja 13.Saeimas vēlēšanās no AP saraksta un tika ievēlēts parlamentā.
Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, Pavļuts 2007.gadā absolvējis Hārvarda universitātes Kenedija Valdības skolu, saņemot sabiedrības vadības maģistra grādu ar specializāciju vadībā. No 2003. līdz 2006.gadam Pavļuts ir bijis Kultūras ministrijas Valsts sekretārs, bet 2008.-2010.gadā bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis un stratēģijas direktors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
