Ar katru Satversmes grozījumu mēģināt novērst nenovēršamo – to, ka viendzimuma pāru aizsardzību Satversme paredz – ir diezgan muļķīgi, to nevar izdarīt. Mums tad būs jāgroza Satversme pēc katra Satversmes tiesas (ST) sprieduma, uzskata konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, kurš Nacionālās apvienības (NA) iesniegtos Satversmes grozījumus sauc par "pārāk nepārdomātiem, sasteigtiem un uz emocijām balstītiem".
Jau vēstīts, ka ceturtdien NA Saeimā iesniedza likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 110. pantu, nosakot, ka arī ģimene ir "savienība starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis)".
Pastars kā nepareizu sauc pašu procesu – Satversmes grozījumus neraksta un neiesniedz viena partija. Tai ir jābūt plašai diskusijai, jo katrs vārds un formulējums ir jāapraksta un skaidrojumos jāizdiskutē.
Svarīgi ir apzināties arī to, vai mēģinājumā "apkarot" viendzimuma ģimenes jēdzienu netiek dots kaitējums vēl kādai citai grupai, par kuru grozījumu autori nav iedomājušies.
"Praksē nodefinēt izsmeļošu ģimenes jēdzienu nevienam vēl nav izdevies. Norādes par to, ka atbalstām tradicionālo ģimeni vai pamatā kā vērtību mēs uztveram ģimeni, kas balstās uz laulību – jā, bet nekad nevar uzrakstīt izsmeļošu ģimenes jēdzienu, tāds tas nav definēts arī Civillikumā," norāda Pastars.
Tāpat viņš atgādināja, ka normas, kuru ieviešanas sekas nav zināmas, nav veids kā atcelt ST spriedumu: "Jāņem vērā, ka ST šo principu atvasināja no cilvēka cieņas principa, kas izriet no Satversmes 1. panta un ir kontekstā ar 96. pantu. Grozot 110. pantu, tas nenozīmē, ka šie secinājumi tiek atcelti," pauž Pastars.
Reizē viņš atzīst, ka ir vairākas valstis, kur pēc ST sprieduma tiek grozīta norma, kas ir pretrunā spriedumam, piemēram, Vācijā. Lai gan teorētiski tas iespējams esot, tomēr jāņem vērā, ka ne visas lietas, kuras ir kaut kādā veidā pret Satversmi, ir iespējams izlabot ar grozījumiem tajā. Latvijā šāda gadījuma vēl nav, norāda Pastars.
Viņš uzskata, ka NA piedāvātā redakcija cīnās ar neiespējamo, definējot ģimenes jēdziena ietvaru. Pat Ungārijas konstitūcijā šis jēdziens nav tik strikti ietverts. "Es teiktu, ka mēs esam mēģinājuši iet tālāk. Ungārijā viendzimuma pāru aizsardzībai ir savs likuma līmeņa regulējums. Mēs bez šāda regulējuma uzliekam vēl papildus noteikumus Satversmei. Latvijas gadījumā tas būtu vēl radikālāk par Ungāriju," pauž Pastars.
Reizē viņš norāda, ka NA likumprojektā būtu skaidri jānorāda, ar kuriem no "Latvijas Republikas Satversmes komentāru" autoriem ir notikušas konsultācijas.
"Es esmu viens no šādiem autoriem, cik es esmu apzvanījis arī citus autorus, nevienu neesam pilnvarojuši kaut ko vērtēt. Kolēģu vidū ir arī tiesneši un Valsts prezidents, Saeimas deputāti. Es ceru, ka anotācijā tiks precīzi ietverts, ar kuru cilvēku šīs konsultācijas ir notikušas. Man to ir grūti pateikt, jo ir norādīts, ka ar visiem – tas nav pareizi, tie ir meli," norāda Pastars.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
