Ilze Viņķele
Foto: LETA

Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP), kura šonedēļ pēc neuzticības izteikšanas no premjera puses pameta valdību pēc gandrīz divu gadu darba, savā darbā saskata kļūdas Covid-19 pandēmijas ierobežošanas laikā, taču politiku negrasās pamest, jo uzskata to par ļoti interesantu un svarīgu nodarbošanos. Tādas atziņas bijusī ministre paudusi savas partijas "Kustība "Par!" sarunu raidījuma "#Parunāsim" ceturtajā epizodē tiešsaistē feisbukā, kas notika piektdien, 8. janvāra pievakarē.

Raidījumā, kur Viņķeli iztaujāja partijas pārstāvis Artūrs Pudāns, taču jautājumus varēja uzdot jebkurš skatītājs, Viņķele par pieredzi veselības ministra amatā sacīja, ka tāda darba darīšanai nepieciešami "dzelzs nervi" un milzīga pacietība, taču tas sniedz arī lielu gandarījumu, jo ieguvumi no padarītā palīdz visai sabiedrībai. "Es esmu to mācījusies un studējusi daudzus gadus. Veselības aprūpe ir gan mans hobijs, gan faktiski arī reliģija. Tā ir mana sirdslieta. Viegli nebija, bet bija ārkārtīgi, ārkārtīgi interesanti," teica bijusī ministre.

Jautāta par galveno atšķirību darbā Covid-19 pandēmijas ierobežošanā pavasarī un rudenī, Viņķele sacīja, ka "pavasarī bija vienkāršāk. Pavasarī atnāca Covid-19, neviens neko daudz nezināja, un iestājās tāda reakcija, ko atspoguļoja ne vien valdība, bet arī sabiedrība kopumā – ka mēs ieraujamies savās mājās. Tā neziņa un bailes bija tik lielas, ka pašsaglabāšanās dēļ viss apstājās pat vēl pirms skarbāko aizliegumu ieviešanas. Cilvēki paši mainīja uzvedību šī nezināmā priekšā. Līdz ar to tas bija daudz vairāk ar nepietiekamu informāciju, bet vieglāk vadāmi".

"Savukārt vasara, kas ļāva atvilkt elpu un bija ar zemiem inficēšanās rādītājiem, uz rudeni ieviesa tādas izmaiņas, ka šobrīd krīze ir daudz sarežģītāk menedžējama. Tagad mēs redzam, ka ar epidemioloģiskajiem ierobežojumiem nav līdzēts, jo cilvēku uzvedība vairs nemainās. Tātad ierobežojumi vai nu nav ļoti precīzi modelēti, arī ne precīzi kontrolēti, un tiem trūkst atbalsta mehānismu. Es varu saprast cilvēkus, jo iedomājaties, ka jums ierobežojumu dēļ aizveras nozare, vienalga, vai tas ir tūrisms, mazais veikaliņš vai kultūras norise, bet atbalsts nāk ne uzreiz un nepietiekamā apmērā. Nu, kā tad tas cilvēks lai ierobežojumus ievēro? Viņš no gaisa pārtiks, ja uzkrājumu nav?" skaidroja Viņķele.

Bijusī ministre uzskata, ka "līdz ar to rīcību koordinācija rudenī kļuva nesalīdzināmi sarežģītāka un plašāka, bet valdības un it īpaši premjera izpratne par krīzes koordināciju bija iestrēgusi pavasara ciklā, kad viss šķita vienkārši. Viena Veselības ministrija pateica un viss notika. Tagad nav tā. Tagad ir jābūt visiem kopā un rīcība jākoordinē. Tagad rīcības koordinācija iztrūka, un to nekādā veidā nevarēja izdarīt Veselības ministrija, jo Veselības ministrija nevar, piemēram, finanšu ministram vai ministrijai pateikt, ka atbalsta pasākumi ir par skopu un ka fiskālās disciplīnas reliģija šobrīd jāatliek malā. To var izdarīt tikai un vienīgi premjers".

Skaidrojot, kāpēc "fiskālā disciplīna ņēma virsroku rudenī", Viņķele sacīja, ka "tāpat kā mana reliģija – visaptverošās veselības aprūpes koncepts, kur veselības aprūpei ir jābūt pieejamam katram neatkarīgi no viņa ienākumiem un sociālā statusa, tāpat Reira reliģija ir fiskālā disciplīna. Tas, ka aiz loga ir radikāli nomainījušies apstākļi, acīmredzot, nav pietiekami, lai šīs reliģijas pamatpostulātus kardināli pārskatītu. Bet tādēļ mēs esam valdībā un Saeimā un varam palīdzēt kolēģiem saprast, ka ir brīži, kad ir jātaupa, un ir brīži, kad absolūti dāsni jāfinansē palīdzības programmas cilvēkiem, kuriem no tā ir atkarīga viņu izdzīvošana".

Uz jautājumu, ko darītu citādāk vasarā komunikācijas, sabiedrības apziņošanas un plānošanas ziņā, Viņķele atbildēja, ka "noteikti, atpakaļ skatoties, vajadzēja, pat ja mēs nezinājām, kas būs ar vakcīnām, modelēt apziņošanas, cilvēku informēšanas un iesaistes ceļus, lai patiešām rudenī, kad vakcīna ir klāt, katrs zinātu pēc iespējas detalizēti, ja ne gluži ar adresi, kur būs jāsaņem, bet lai pieteikšanās un rindu menedžēšana būtu raitāka. To mēs neizdarījām, un tas ir jāatzīst".

Viņa atzina, ka darbs pie informatīvajām kampaņām sāka ļoti laicīgi, bet iepirkums iet pusgadu. "Iepirkums par informatīvo kampaņu noslēdzās vien īsi pirms Jaunā gada. Skaidrs, ka ir virkne mazāku un lielāku lietu, ko saproti, ka pie nākamās krīzes, ja tāda, nedod Dievs, būs... Šī kļūdu analīze noderēs," sacīja Viņķele.

Bijušajai ministrei ir arī savi secinājumi par vājajiem punktiem veselības aprūpes sistēmā, ko īpaši izcēla krīze: "Ilgstoši badināta sistēma ar ilgstošu finanšu nepietiekamību. Un arī ļoti vāju darbu ar datiem, strukturētu datu apkopošanas un analīzes sistēmu neesamību, jo daļā veselības aprūpes joprojām karalis ir vecais labais ekselis ("excel" programma – red.), ko pilda bezmaz manuāli. Tas ārkārtīgi ietekmē tempu, ātrumu un analīzes iespējas tik kritiskās situācijās. Savukārt finansējuma badinājums ir rezultējies ilgstošā medicīnas personāla nepietiekamībā, ko, protams, nekādā veidā un ar nekādām naudām nevar pusgada laikā aizlāpīt. Krīze uzsita pa visām vecām, hroniskām kaitēm."

Par lielākajiem šķēršļiem valdībā, kas neļāva realizēt Veselības ministrijas ieceres, viņa nosauc fiskālo disciplīnu un piecus koalīcijas partnerus. "Katram apetīte uz finansējumu savā pārraudzībā esošajai nozarei ir ļoti dominējoša, un tāda vienošanās par prioritātēm valstiskā līmenī, bet ne pēc partejiskā, diemžēl īsti labi neveicās. Bet nu ko tad citu lai es teiktu kā tikai to, ka veselībai jābūt absolūtai prioritātei, bet tā nožēlojamā šķēpu laušana, sastādot 2020. gada budžetu, kur vienkārši noskopojās pietiekami nofinansēt visu Saeimas pašas doto solījumu mediķu atalgojumam, liecina par drusku ačgārnu domāšanu prioritāšu noteikšanā," atceras Viņķele.

Viņa arī piebilda, vēršoties pie skatītājiem: "Bet tieši tādēļ apsveriet iespēju un stājieties politiskajās partijās, jo, ja mēs vēlamies labāk finansētu veselības aprūpi, tad ideāls variants ir drusku šaurāka valdība, kur ir mazāka plēšanās par prioritātēm un lielāka iespēja panākt vienošanos par to, kas ir patiešām svarīgs. To var panākt ar plašāku biedru iesaisti un lielāku pārstāvniecību Saeimā."

Uz jautājumu par turpmākajiem profesionālajiem plāniem Viņķele atzina, ka patlaban vēlas izgulēt miega badu, kas sakrājies pēdējā gada laikā, guļot caurmērā 4-5 stundas diennaktī, un drusku atvilkt elpu, jo gandrīz divus gadus nav bijusi atvaļinājumā. Tad lūkosies, ko darīt tālāk.

"Man nav bail palikt bez darba, jo kamēr rokas aug no pleciem, varu darīt jebko – protu šūt, adīt. Darbu atradīšu, simts punkti, bet būtu priecīga vairāk strādāt "Kustībā "Par!"", jo man ir sajūta, ka mums ir jāsāk sludināt pieteikšanos uz akciju, ko sauktu "Rezervē sev vietu Saeimā". Man ļoti gribētos iekustināt visus foršos jaunos cilvēkus, kuri šobrīd varbūt uz politiku raugās uz kā kaut kādu vecu un dīvainu cilvēku pasākumu, un pārliecināt, ka tā nav, jo tā ir ļoti reāla iespēja mainīt dzīvi Latvijā uz to pusi, kādā jūs vēlētos būt," sacīja Viņķele.

Tomēr par pašas iespēju kandidēt uz 14. Saeimu, viņa ar joku atbildēja: "Mīļie, līdz tam vēl gaismas gads". Viņa ir arī gatava dot padomus jaunajam veselības ministram Danielam Pavļutam (AP), bet tikai tad, ja viņš pats to vaicās. Kā zināms, Viņķele 13. Saeimā neiekļuva, tādēļ pēc ministres amata zaudēšanas nevar atgriezties darbā parlamentā, kā to mēdz darīt ministri, kas nolikuši deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku.

Lūgta nosaukt trīs labās lietas ministres amatā, viņa uzskaitīja: "Jūs varat, ja ir nags, pieredze un, galvenais, komanda, dabūt visai īsā laikā visai nozīmīgas pārmaiņas virzienā, kuram jūs ticat. Piemēram, psihiskās veselības izcelšanu no aizkrāsnes. Tas ir ļoti interesants darbs, absolūti neprognozējams, neparedzams, stresains, bet ļoti interesants. Trešā labā lieta ir iespēja iespējot cilvēkus, un tas man dod lielu gandarījumu. Iedrošināt komandu, atvērt cilvēkus, palīdzēt būt radošiem, patstāvīgiem, meklēt risinājumu, un tas arī man sagādā lielu prieku. Sliktās lietas ir tādas, ka jūs var atlaist, jums pat nepiezvanot, un kas ar Darba likumu nav iespējams. Arī tas, ka var arī būt tā, ka jūs sava darba augļus neredzat, rezultātu nesasniedzat, lai gan dabūjat daudz un smagi strādāt, izdarīt priekšdarbus, un tad kāds cits to pabeigs. Šajā gadījumā man prieks, ka Daniels pabeigs daudzas iesāktās lietas, un tas tad ir tas mūsu kopējais darbs. Bet vēlreiz – profesionālā politika ir tiešām ļoti interesanta nodarbe, ko silti iesaku."

Uz jautājumu, ar kuriem apvienības "Attīstībai/Par!" ministriem valdībā Viņķelei bijusi vislabākā sadarbība, viņa atbildēja, ka pēc pasaules redzējuma un intensitātes, ar kādu valdībā strādāja, Juris Pūce bijis saprotamāks un tuvāks kolēģis nekā Artis Pabriks. Par pārējiem ministriem no citām partijām Viņķele sacīja, ka jau vēsturiski patīk strādāt kopā ar Edgaru Rinkēviču (JV), kā arī ar savu novadnieci Ilgu Šuplinsku (JKP).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!