Prokuratūra nav vadīta tā, lai savas funkcijas veiktu efektīvi, atklājuši revidenti  (63)

VK vērtējumā, revīzija parādījusi, ka "neprotam piemērot tiesību normas". Tas attiecoties gan uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomu, gan arī uz citām tiesību normām.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns par 95% piekrītot revīzijā konstatētajam, attiecīgi, prokuratūra sākusi strādāt pie izmaiņām. Norādītās problēmas, piemēram, tikšot risinātas ar jaunām vadlīnijām, kā organizēt izmeklēšanas darbu, lai galvenos resursus varētu koncentrēt sarežģītākajām lietām.

Stukāns atzīmēja, ka revīzijā norādīts uz izmeklētāju darba kvalitātes kritumu, kas, viņa vērtējumā, notiek tāpēc, ka valsts ir atstājusi novārtā juridiskās izglītības jautājumus.

Tāpat Latvijā esot pārāk daudz izmeklēšanas iestāžu. No Stukāna teiktā bija noprotams, ka viņš sagaida, ka tiks pieņemti politiski lēmumi, lai ļautu dažādos gadījumos izmeklētājiem atteikties rosināt lietas par nodarījumiem, kad ir skaidrs, ka lieta netiks izmeklēta, piemēram, par "vecmāmiņai nozagtu ievārījumu".

Grīnhofa piebilda, ka jau notiekošās reformas Ģenerālprokuratūrā esot vērstas pareizajā virzienā.

Kā ziņots, šodien tiks publiskots Valsts kontroles un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertu īstenotais kriminālprocesu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitātes novērtējums saistībā ar ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem

Ziņojumi ietver ne vien situācijas analīzi un raksturojumu, bet arī atspoguļo revīzijā gūtos secinājumus un konstatētos trūkumus, kam attiecīgi sniegti ieteikumi un formulēti priekšlikumi to novēršanai.

Revīzija veikta, atsaucoties Ministru kabineta aicinājumam veikt lietderības revīziju, kura būtu koncentrēta tieši uz kriminālprocesiem par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomās.

Šī revīzija noslēdz pēdējo gadu laikā veikto revīziju ciklu. 2017.gadā veiktā Valsts kontroles revīzija par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā bija pirmā šī cikla revīzija.

Revīzijā tika iegūti viedokļi par izlasē iekļautu aktīvu kriminālprocesu virzību kavējošiem faktoriem no izmeklētājiem - procesa virzītājiem, to tiešajiem priekšniekiem, prokuroriem un tiesnešiem.

Revīzijas ietvaros sadarbībā ar OECD ekspertiem vērtēts arī prokuratūras institucionālais modelis un darba organizācija ar mērķi noskaidrot, vai prokuratūras darbību tai noteikto funkciju izpildē ir iespējams uzlabot.

Valsts kontroles secinātais un sniegtie ieteikumi ir apkopoti revīzijas ziņojumos "Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu kavējošo faktoru izvērtējums", "Vai prokuratūras darbībā ir nepieciešami uzlabojumi?" un "E-lietas programmas vadības risku izvērtējums".

Savukārt OECD veiktās izpētes rezultāti apkopoti atsevišķā ziņojumā "Prokuratūras darbība Latvijā: salīdzinoša izpēte".