Rīgas mērs, Mārtiņš Staķis, Staķis
Foto: LETA

Lai gan Rīgas dome 2021. gadā strādās samazinātu līdzekļu apstākļos, tomēr ir izdevies atrast 40 miljonu eiro ietaupījumu, lai to varētu novirzīt šā gada prioritātēm – infrastruktūrai, sociālajai jomai un pirmsskolām, atskaitoties par 100 dienās paveikto, pirmdien preses konferencē pauda Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (APP).

Kā pauda mērs, lielākās iespējas ietaupīt šogad esot bijušas uz AS "Rīgas satiksme" rēķina, piešķirot uzņēmumam mazāku dotāciju, nekā ierasts, tāpat arī vairāki departamenti pārskatījuši savus tēriņus un samazinātas izmaksas arī uz komandējumu un reprezentācijas līdzekļu rēķina.

Staķis norādīja, ka uzsākot darbu, jaunā Rīgas dome saņēma smagu mantojumu – pārvaldība bija atstāta pašplūsmā, "savējo" likšana amatos, korupcijas skandāli un ilgtermiņa vīzijas neesamība, tāpēc pirmajās 100 dienās domē strādāts pie tā, lai ieviestu atklātus un godīgus principus.

Lai gan dome sākusi darbu Covid-19 apstākļos, ir notikušas un vēl plānotas vairākas reorganizācijas. Kā piemērus Staķis minēja Rīgas tūrisma attīstības biroja likvidāciju, lai uz tā bāzes izveidotu jaunu tūrisma un investīciju aģentūru. Savukārt, lai iedzīvotājiem vairāk būtu iespējams piedalīties pilsētas dzīvē, pašvaldība ir sagatavojusi platformu, kur 193 nevalstiskās organizācijas, kas parakstījušas sadarbības memorandu ar Rīgas domi, iesaistīs rīdziniekus pilsētas darbā.

Tāpat dome plāno reorganizēt izpilddirekcijas, kuru funkcijas dublējas ar departamentiem un citām iestādēm. Tāpēc plānots šogad izveidot piecas vienas pieturas aģentūras piecās dažādās Rīgas apkaimēs ar pieciem koordinatoriem.

Staķis uzsvēra, ka dome nav uzsākusi darbu ar darbinieku atlaišanas sarakstu. Vienlaikus tiek rūpīgi vērtēts darbinieku darbs un, ja tiek novērota nesaimnieciska rīcība, prettiesiskas darbības vai interešu konflikts, šiem gadījumiem tiek pievērsta uzmanība. "Varu apliecināt, ka pret Mājokļu un vides departamenta direktoru Anatoliju Aleksejenko ir uzsākta disciplinārlieta par interešu konfliktu. Šobrīd viņš atrodas ilgstošā darba nespējas lapā un viņa vietā uzdevumus veic pienākumu izpildītāja. Uzsveru, ka visas līdzīga pārmaiņas notiks tikai un vienīgi tiesiski," uzsver Staķis.

Preses konferencē piedalījās arī pašvaldības trīs vicemēri, kas ieskicēja padarītos darbus katrs savā jomā.

Vilnis Ķirsis (JV), kas vicemēra amatā atbild par satiksmes un attīstības jautājumiem, norādīja, ka izdevies ļoti īsā laikā izstrādāt pieteikumu RFF fondam, lai sakārtotu Rīgas un Pierīgas transporta sistēmu – mehānisma ietvaros Rīga var pretendēt uz aptuveni 300 miljoniem eiro, ar kā palīdzību sakārtot abu reģionu mobilitāti.

Tāpat 100 dienu laikā izdevies panākt, ka "Rīgas satiksmes" dotācija ir par 14 miljoniem mazāka, pārtraucot dotācijas pieaugošo tendenci, kāda tā bija iepriekšējā domes sasaukuma laikā. Tāpat Ķirsis pauda, ka tuvākajā laikā plānots atteikties no e-talonu sistēmas, ieviešot jaunus risinājumus – tie pie iedzīvotājiem varētu nonākt divu gadu laikā un paredzams, ka tad par braucienu varētu norēķināties ar savu viedierīci vai bankas karti. Tas sniegšot iespēju pārvietoties ne tikai ar Rīgas sabiedrisko transportu, bet arī ar koplietojamām automašīnām, vilcieniem u.c. transporta līdzekļiem, visus transporta veidus apvienojot vienotā lietotnē.

Tāpat turpinās darbs arī pie "Rail Baltica" ienākšanas Rīgā – paredzēti ap 40 jauni dažāda veida šķērsojumi un jauna infrastruktūra. Ķirsis uzsvēra ar Čaka ielas velo eksperimentu, paužot, ka tas ir veidots, lai padarītu centru tīkamāku tā iedzīvotājiem. Šī gada laikā plānots Čaka ielā sastādīt kokus un izvietot soliņus.

Vicemērs Edvards Smiltēns (LRA), kas nodarbojas ar sadarbības jautājumiem starp Rīgas reģionu un Pierīgas pašvaldībām pauda, ka šo pirmo 100 dienu laikā izdevies vienoties ar 15 Pierīgas pašvaldībām par Rīgas metropoles izveidošanu, kas paredz reālu sadarbības mehānismu starp abiem reģioniem, lai varētu koordinēt transporta, izglītības un citus jautājumus.

Smiltēns uzsvēra, ka viens no jaunās domes mērķiem ir mazināt rindas uz bērnudārziem, tāpēc šīs sadarbības ietvaros redz, ka jautājumu varētu risināt sasaistē ar Pierīgas pašvaldībām. Tāpat kopīgā sadarbībā RFF fonda ietvaros plānots veidot kopīgus savienojošos veloinfrastruktūras projektus, gan mobilitātes punktus.

"Nākotnē mēs redzam, ka cilvēki, braucot no Pierīgas, atstāj savus auto Rīgas pievārtē, kur ir dzelzceļa stacija un pakalpojumi, tai skaitā velonovietnes – šādā veidā mainām paradumus un nodrošinām, ka mazāk mašīnas ir pilsētas centrā," pauda Smiltēns.

Tāpat šajā vasarā plānots pagarināt trīs "Rīgas satiksmes" maršrutus Pierīgas pašvaldībās, kas varētu samazināt privātā transporta esamību Rīgas centrā.

Plānots arī atjaunot ārlietu padomnieka amatu, kā tas ir bijis mēra Nila Ušakova (S) laikā, kad šīs ārlietas tika vairāk koncentrētas Austrumvalstu virzienā. Smiltēns norādīja, ka ārpolitika tagad tiks vērsta Rietumu virzienā un tiek virzīta kontekstā ar valdības kursu – no ārlietu ministrijas nāks padomnieks, lai politika būtu savstarpēji koordinēta.

Vicemēre Linda Ozola (JKP), kas atbild par drošību un tiesiskuma jautājumiem pašvaldībā, norādīja, ka viena no prioritātēm ir drošība publiskajā telpā. Liela nozīme esot video novērošanas un viedo tehnoloģiju sistēmām, ko plānots paplašināt visā Rīgā, tai skaitā, lai uzraudzītu satiksmes drošību.

Tāpat Ozola norādīja, ka Rīgas pašvaldības policija Covid-19 laikā saņem par 23,3% vairāk izsaukumu uz konfliktiem ģimenē, kur visbiežāk iesaistīts ir alkohols un nepilngadīgi bērni. Viņa uzsvēra, ka svarīga ir profesionāla policistu reakcija šādās situācijās, lai cietusī persona saņemtu visu nepieciešamo atbalstu.

Tāpat Melnsila ielas ēkas sprādziens parādījis, kā pašvaldība spēj strādāt krīzes situācijās un ir izkristalizējušies veiksmīgie punkti, kā arī lietas, kas vēl jāuzlabo.

Ozola atgādināja, ka svarīga ir atklāta un godīga pārvaldība un šie principi ir izrunāti arī ar kapitālsabiedrību un iestāžu vadītājiem – būšot nulle tolerance pret šo principu pārkāpumiem. Tas attiecas ne tikai uz iepirkumiem ar lielākām naudas summām, bet arī zemsliekšņa iepirkumu sakarā, tostarp tiek uzlabots regulējums, lai izveidotu visām iestādēm vienotus principus.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome amatā ir aizvadījusi pirmās simts dienas kopš sanākšanas uz pirmo kopsēdi 2. oktobrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!