Lai gan visas valdošās koalīcijas Saeimas frakcijas vēl nav pieņēmušas galīgos lēmumus par gaidāmo balsojumu ceturtdien Saeimas sēdē, kad būs jālemj par Nacionālās apvienības (NA) frakcijas iesniegtā Satversmes grozījuma par ģimenes definīcijas maiņu nodošanu Saeimas komisijai, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis savu personīgo viedokli, ka neatbalsta šādas diskusijas uzsākšanu patlaban.
"Domāju, ka šis priekšlikums ir nevietā un nelaikā. Mūsu valstij šobrīd ir daudz "degošākas" lietas, par kurām runāt – kā mēs pārvarēsim Covid-19 pandēmiju, kā mēs ieviesīsim un nodrošināsim vakcināciju, kā nodrošināsim mūsu ekonomikas stimulēšanu, lai pēc pandēmijas būtu pēc iespējas labi pozicionēti.
Šobrīd sākt diskusijas par Satversmes grozījumiem ir nepareizais laiks," sacīja Kariņš, pirmdien, 11. janvārī, pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes, atbildot uz "Delfi" jautājumu par frakciju atbalstu šim grozījumam.
Kariņš piebilda, ka tas, kā frakcija "Jaunā Vienotība" Saeimā balsos, tas ir frakcijas lēmums, un viņš nezinot, vai tā jau izlēmusi.
"Delfi" pēc sadarbības sanāksmes visiem koalīcijas partneriem jautāja, kā to frakcijas Saeimā ceturtdien grasās balsot par iepriekšējā ceturtdienā NA iesniegto Satversmes grozījuma likumprojektu, ko pirmdien Saeimas Prezidijs iekļāvis ceturtdienas Saeimas sēdes darba kārtībā.
Ja Saeima noraidīs tā nodošanu komisijai, tad tas netiks diskutēts un izskatīts Saeimā, bet, ja tas tiks nodots atbildīgajai komisijai, tad Saeimai tas būs jāizskata un jāuzsāk diskusijas. Pie nodošanas komisijām balsojuma lielas diskusijas nav iespējamas, jo Saeimas Kārtības rullis ļauj šādos gadījumos izteikties tikai vienam par un vienam deputātam pret iesniegto likumprojektu.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pirmdien sacīja, ka tieši šobrīd notiek Jaunās konservatīvās partijas frakcijas sēde, tāpēc viņš nevar pateikt, kāds būs tās lēmums, taču tuvākajā laikā tas būs zināms.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) atbildēja, ka apvienības frakcija balsos par.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) atzina, ka: "Mēs uzklausījām pozīciju no kolēģiem, šis jautājums tiks pārrunāts frakcijas sēdē un tāpat kā Nacionālā apvienība noteikti balsosim par šo jautājumu, bet mums tas vēl jāizrunā frakcijas sēdē."
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) norādīja, ka "Attīstībai/Par" frakcija ir informēta par šādu iniciatīvu grozīt Satversmi un neuzskata, ka šādi grozījumi ir nepieciešami. "Vēl jo vairāk, mēs uzskatām, ka šāds grozījums virzās pretējā virzienā tiem centieniem, kurus mums kā likumdevējam uzdevusi risināt Satversmes tiesa, proti, nodrošināt to, ka Latvijas likumdošanā visas ģimenes ir vienādi aizsargātas. Drīzāk mēs šeit saskatām centienus veidot kādu priviliģētu situāciju konkrētiem ģimeņu tipiem, un līdz ar to mūsu frakcija neatbalstīs šo grozījumu," paskaidroja Pavļuts.
Jau ziņots, ka, reaģējot uz sabiedrībā plašu rezonansi ieguvušo pērnā gada nogales Satversmes tiesas spriedumu, ceturtdien, 7. janvārī, NA frakcijas deputāti iesnieguši Saeimā likumprojektu par grozījumu Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110. pantu, konstitucionāli nostiprinot ģimenes jēdzienu. Nacionālās apvienības ieskatā valsts pamatlikumā nepieciešams skaidrāk definēt ģimenes jēdzienu.
Kritiku par šo Satversmes tiesas spriedumu pauduši arī citi konservatīvā spārna politiķi, kā arī virkne sabiedrisko organizāciju, tomēr NA ir pirmā, kas iesniegusi konkrētu Satversmes grozījuma likumprojektu.
NA norāda, ka šāda vajadzība radusies pēc Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembrī pasludinātā sprieduma, kas ģimenes jēdzienā ietver arī "viendzimuma partneru ģimenes" un nosaka valstij "pienākumu aizsargāt un atbalstīt" tās. Partija uzskata, ka tas ir patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, kas izteikta Satversmes 110. panta esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene.
NA iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības."
Tāpat ziņots, ka pēc šī grozījuma iesniegšanas Saeimā virknē sabiedrisko organizāciju un dažu politisko partiju jaunatnes organizācijas paudušas kategoriskus iebildumus pret šo likumprojektu. Kritiku izteikuši arī vairāki konstitucionālo tiesību eksperti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
