Vīruss Saeimas datorā un minoritāšu 'nomierināšana' – vai uzlauzts Saeimas deputātes e-pasts  (21)

Reaģējot uz sabiedrībā plašu rezonansi ieguvušo pērnā gada nogales Satversmes tiesas spriedumu, ceturtdien, 7. janvārī, Nacionālās apvienības (NA) frakcijas deputāti iesniedza Saeimā likumprojektu par grozījumu Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110. pantu, konstitucionāli nostiprinot ģimenes jēdzienu.

Politiskais spēks rosina grozīt Satversmes 110. pantu, nosakot, ka arī ģimene ir "savienība starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis)".

Iesniegtais grozījums raisīja virkni diskusiju. Arī Andris (vārds mainīts), reaģējot uz NA priekšlikumu, steidza vērsties pie Saeimas deputātiem ar aicinājumu iestāties pret konkrēto grozījumu.

Andris vēstulē aicina deputātus balsot pret NA grozījumiem. "Šis likums skar mani ļoti personīgi, jo es esmu gejs un es vēlos, lai mana ģimene tiktu aizsargāta Latvijā," pamato vīrietis.

"Jau 2005. gada izmaiņas šajā pašā pantā atņēma manas tiesības laulāties manā valstī. Tagad, ja šis jaunais likumprojekts tiks apstiprināts, man vairs nebūs tiesības no valsts prasīt aizsardzību tad, kad es šeit izveidošu savu ģimeni – savienību ar vīrieti," turpina vēstules autors.

Portāla "Delfi" rīcībā ir visa vīrieša sūtītā vēstule, taču, lai neatklātu viņa identitāti, ņemot vērā temata sensitivitāti, to nav iespējams publicēt. Tajā Andris deputātus iepazīstina ar līdzšinējo dzīves pieredzi un atkārtoti aicina balsot pret grozījumiem, jo balsojums noteiks viņa likteni.

Jau dienā, kad NA paziņoja par iesniegtajiem grozījumiem, Andris nosūtīja e-pastus Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un "KPV LV" deputātiem. Kopumā vēstules tika nosūtītas 24 parlamentāriešiem uz oficiālajiem Saeimas epastiem: vards.uzvards@saeima.lv.

Tajā pašā vakarā Andris saņēma atbildi no kādas Ievas Bonderes. E-pastā ar nosaukumu "par emigrēšanu" sieviete pārmet vēstules autoram vēlmi "visiem uzspiest savu anālo baudu", kā arī norāda, ka viņa "prasībām" "nav sakara ar reālo dzīvi".

Vīrietis e-pastu ar savu aicinājumu pret grozījumiem bija nosūtījis arī parlamentārietei Evai Mārtužai (JKP), kuras, kā lasāms portālā "literatura.lv" viens no pseidonīmiem ir Ieva Bondere. Par aizdomīgajām sakritībām sestdien tviterī informēja nevalstiskā organizācija "Mozaīka".

Nākamajā dienā parlamentāriete noliedza, ka tā ir viņas rakstīta atbilde. Taču nenoliedza, ka atbilde sniegta no viņas personīgā e-pasta: "Ņemot vērā izskanējušo apgalvojumu par it kā manis rakstītu evēstuli saistībā ar iespējamiem Satversmes grozījumiem, informēju, ka šādu evēstuli neesmu rakstījusi. Esmu noskaidrojusi, no kuras ierīces tā sūtīta un ir jau veikti preventīvi pasākumi, lai šādi incidenti neatkārtotos."

"Izklausās neloģiski," portālam "Delfi" norāda Andris, vēstules autors. Viņš atgādina, ka vēstules deputātiem sūtīja uz oficiālajiem e-pastiem. Jaunietis no deputātes nav saņēmis atvainošanos vai kādu citu ziņu bez iepriekš minētā e-pasta, kuru, kā norāda parlamentāriete, viņa nav rakstījusi.

Arī pati deputāte portālam "Delfi" apliecina, ka šādu atbildes e-pastu viņa nav rakstījusi. Mārtuža klāsta, ka e-pasts, no kura sūtīta atbilde, nemaz nav viņas. Lai gan pseidonīms viņas, e-pasts pieder brālim, kuram viņa jau lūgusi izdzēst to. Taču, kurš rakstījis atbildes e-pastu, nav zināms.

Parlamentāriete pieļauj iespēju, ka dators varētu būt bijis inficēts ar vīrusu. Tieši pēdējo mēnesi viņa saskaras ar ķibelēm Saeimas datorā – gan pazuduši privātie dokumenti, tostarp kāds iesākts romāns, gan bijušas problēmas ar valdības dokumentu atvēršanu.

Deputāte tiesībsargājošās iestādēs nav vērsusies. Arī Saeimas Preses dienestā apliecina, ka Mārtuža nav vērsusies parlamenta Drošības birojā saistībā ar šo gadījumu. Vaicāta, vai plāno to darīt, Martuža atbild, ka atstās to JKP profesionāļu ziņā. Par vēršanos tiesībsargājošās iestādēs pirmdien varētu lemt partijas valde, apliecināja parlamentāriete.

Vaicāta, kas ir tā ierīce, no kuras sūtīts atbildes e-pasts, deputāte skaidroja, ka tas īstenībā nemaz nav noskaidrots. To viņa soctīklos bija rakstījusi, lai "nomierinātu bļāvējus", taču sanācis pretējs efekts.

Publiskajā telpā JKP nav komentējusi notikušo. Vien parlamentārietis Sandis Riekstiņš (JKP) tviterī apkopojis: "Nu jau gandrīz 300 e-pasti ienākuši Saeimas pastā par Satversmes 110. panta grozījumiem! Lielākā daļa "copy-paste", jo apkārt klejo abu pušu instruktāžas ar deputātu sarakstiem. Viens secinājums - liberālā (pseidoliberālā) puse ir krietni agresīvāka – pieprasa!"

Andris nav vienīgais, kurš vērsies pie Saeimas deputātiem ar aicinājumu neatbalstīt NA rosināto grozījumu. Kā norāda nevalstiskajā organizācijā "Mozaīka", "līdzīgas atbildes vēstules saņēma arī citi sūtītāji". Organizācijas pārstāvis Kaspars Zālītis portālam "Delfi" atklāj, ka vēl viens jaunietis, kurš vērsās pie parlamentārietes, saņēmis identisku epasta vēstuli no kādas Ievas Bonderes.

Andris ir gandarīts, ka tagad par saņemto atbildi ir uzzinājis plašāks sabiedrības loks. Vaicāts, vai pēc notikušā Andris vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs, jaunietis atbild, ka nav par to domājis, taču pieļauj iespēju, ka varētu konsultēties ar "Mozaīku", vai ir vērts. Zālītis portālam "Delfi" norāda, ka šajā gadījumā nav jēga vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, biedrību satraukusi, ka šādas atbildes vēstules tiek rakstītas tieši jauniešiem.

Jaunietis plāno vērsties arī pie pārējiem Saeimas deputātiem un lūgt viņus neatbalstīt grozījumus Satversmē.

Pērn no marta līdz septembrim "Mozaīka" veica naida runas monitoringu sociālajos tīklos. Tā laikā organizācija analizēja komentārus sociālajos tīklos "Facebook", "Twitter", "Draugiem.lv" un "Youtube."

Veicot sociālo mediju monitoringu, lai ziņotu par naida runas pazīmju saturošiem publiskajiem ierakstiem, tika konstatēti vairāki gadījumi, kuros paustā naida pakāpe vai aicinājums varētu atbilst Krimināllikuma 150. panta noziedzīgajam nodarījumam – Sociālā naida un nesaticības izraisīšana.

Organizācija vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, par virkni ziņojumiem "Mozaīka" saņēma atteikumus par kriminālprocesa uzsākšanu. No analizētajiem amatpersonu lēmumiem par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu par Krimināllikumā 150. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, "Mozaīka" secināja, ka trūkst izpratnes un zināšanu par noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšanu un to tvērumu.

Kā iepriekš informēja Tiesībsarga birojā, par vardarbīgām situācijām, kuras piedzīvo cilvēki ar atšķirīgu seksuālo orientāciju, Tiesībsarga birojam tiek ziņots ļoti reti, tomēr tiesībsargs apzinās šo problemātiku un arī aicina tiesībsargājošās iestādes pievērst lielāku uzmanību naida runas un naida noziegumu identificēšanas, kvalifikācijas un izmeklēšanas jautājumiem.

Jāatgādina, ka vairākas jauniešu politiskās organizācijas atklātā vēstulē asi nosodījušas NA rosinātos Satversmes grozījumus, norādot, ka tie sašaurinātu ģimenes definīciju uz savienību starp vīrieti un sievieti, atņemot ģimenes statusu citām ģimenes formām, piemēram, vecākiem, kuri audzina bērnu vieni un viena dzimuma vecākiem. Arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars portālam "Delfi" iepriekš norādīja, ka ar katru Satversmes grozījumu mēģināt novērst nenovēršamo – to, ka viendzimuma pāru aizsardzību Satversme paredz – ir diezgan muļķīgi, to nevar izdarīt.

Tikmēr par grozījumiem iestājas asociācija "Ģimene", biedrība "Vecāku alianse", biedrība "Īsta mīlestība gaida", biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam", nodibinājums "Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Diakonijas centrs" un virkne citu nevalstisku organizāciju. Par grozījumiem iestājas arī Nacionālās apvienības Jaunatnes organizācijas "Jaunieši Latvijai"

Asociācijas "Ģimene" valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze uzsver, ka šis ir vēsturisks brīdis, kurā katram, ikvienam deputātam būs jāizdara izvēle, vai tiek atbalstīta un veicināta dabiska Latvijas tautas ataudze.

Kā liecina asociācijas "Ģimene" paustais, ideja par grozījumiem sasniegusi arī Ungāriju. Asociācijas mājaslapā norādīts, ka Ungārijas Cilvēka cieņas centrs savā vēstulē, kas adresēta Latvijas amatpersonām, atzinīgi novērtē un pauž atbalstu ierosinātajiem Satversmes grozījumiem.

Arī 13 Latvijas reliģisko konfesiju vadītāji 2020. gada izskaņā nāca klajā ar aicinājumu augstākajām valsts amatpersonām saistībā ar 12. novembra Satversmes tiesas (ST) spriedumu. Tajā konfesiju vadītāji aicināja, lai veidojot regulējumu sakarā ar 12. novembra ST lēmumu, netiktu skarta Satversmē nostiprinātā laulības izpratne kā savienība starp vīrieti un sievieti, kā arī lūdza nostiprināt Satversmē izpratni par ģimeni kā savienību, kas balstīta tādā laulībā starp vīrieti un sievieti.