Vakcinācijas pret Covid-19 vadības birojs darbu varētu sākt jau nākamnedēļ (plkst. 18)  (65)

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc kārtējās vairākas stundas ilgušās Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdes žurnālistiem sacīja, ka situācija valstī ar Covid-19 joprojām ir nopietna un kritiska. "Mēs vēl nevaram atļauties atslābt," uzsvēra valdības vadītājs.

Kariņš pastāstīja, ka valdības sēdē tika uzklausīts veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) redzējums par to, kādā veidā sekmīgi tiek īstenota masveida vakcinācija, lai varētu iegūt kolektīvo imunitāti un atbrīvoties no pandēmijas. "Šis redzējums bija, manuprāt, ļoti skaidrs – izveidos vienu īpašu biroju, kura vienīgais un tiešais uzdevums būs ikdienā organizēt un novadīt visu šo procesu. Ministrs guva vienbalsīgu kabineta atbalstu, un šajā ceturtdienā mēs pieņemsim juridiskos lēmumus, lai visu to iekustinātu. Jauns ministrs, jauna vēsma, ļoti skaidrs redzējums, pilns Ministru kabineta atbalsts," situāciju raksturoja Ministru prezidents.

Valdības sēdē uzklausīts un atbalstīts arī labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) redzējums par to, kas darāms sociālās aprūpes centros, lai mazinātu infekcijas izplatību. "Mēs visi uzskatām, ka tā ir nepieļaujama situācija. Tā atslēga ir diezgan elementāra – ministre piedāvā, ka nopietni kāpinām testēšanas kapacitāti šajos centros. Valdība to atbalstīja un piešķirs jebkādus līdzekļus, kas nepieciešami, lai testēšanu veiktu," uzsvēra Kariņš.

Kā trešo svarīgo ziņu no valdības Kariņš nosauca lēmumu pagarināt līdz 30. jūnijam ekonomiskās atbalsta programmas un palielināt minimālo dīkstāves pabalstu.

Valdība konceptuāli atbalstījusi piedāvājumu par vadības grupas izveidi, kas nodarbotos ar vakcinācijas pret Covid-19 projekta īstenošanu, preses konferencē pavēstīja Pavļuts un informēja, ka ceturtdien, 14. janvārī, valdībā varēs lemt par šo jautājumu, un tad tālāk tiks sniegts finansējuma pieprasījums, lai vajadzīgos speciālistus varētu pieņemt darbā.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Pavļuts iezīmēja, ka štāba aprises pārrunātas ar premjeru, bet līdz otrdienas sēdei nepaspēja iesniegt valdībā nepieciešamo dokumentāciju.

Projekta vadītājs būtu tiešs padotais veselības ministram, tāpat viņš norādīja, ka būtu nepieciešams komunikācijas, IT un citi speciālisti. "Vajadzīga komanda, kas strādā tikai šim mērķim, līdz projekta pabeigšanai." Būs nepieciešami desmit darbinieki, pieļauj ministrs.

Pavļuts paredz, ka nākamnedēļ birojs varētu uzsākt darbu, ja valdība piešķir tam līdzekļus. Pavļuts uzsvēra, ka kopumā vajadzētu vakcinēt pusotru miljonu Latvijas iedzīvotāju.

Valdība arī lēma nemainīt savu iepriekš pieņemto lēmumu par mutes un deguna aizsegu lietošanu klātienes mācībās 1.-4. klasei. Līdz ar to 25. janvārī, atsākoties mācību procesam klātienē, gan pedagogiem, gan bērniem no 1. klases mācību stundu laikā un ārpus tām būs jālieto sejas maskas.

Valdība atbalstīja Covid-19 eksprestestu veikšanu sociālās aprūpes iestādēs, portāls "Delfi" uzzināja Labklājības ministrijā. Ministru kabinets konceptuāli vienojās centralizēti iepirkt un nodrošināt testus gan valsts, gan pašvaldību aprūpes institūcijās.

Valsts sociālās aprūpes centriem šobrīd dots uzdevums testus iegādāties un nodrošināt nekavējoties, savukārt, pašvaldību sociālās aprūpes centriem tiks veikts centralizēts iepirkums, izmantojot Aizsardzības ministrijas institūciju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) iesaisti, iepērkot un izdalot pašvaldībām.

Finansējums ātro testu iegādei tiks ņemts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Labklājības ministrija līdz ceturtdienai aprēķinās šim mērķim nepieciešamo finansējumu un valdībā iesniegs informatīvo ziņojumu.

Petraviča preses konferencē sacīja, ka testēšana ar eksprestestiem nepieciešama, jo līdzšinējie drošības "sieti" pansionātos – temperatūras mērīšana darbiniekiem, testēšana reizi nedēļā – nav bijuši pietiekami, lai savlaicīgi pamanītu ar Covid-19 inficētos sociālās aprūpes centru darbiniekus, kas savukārt inficēt klientus ciešās saskarsmes dēļ. Eksprestests būs papildu siets, kas, no rīta nākot uz darbu, ļaus 15 minūšu laikā noskaidrot, vai darbinieks nav inficējies.

Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē apstiprināti grozījumi dīkstāves atbalsta un daļēji nodarbināto algas subsīdijas atbalsta programmu noteikumos, pagarinot to darbības termiņu līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie ierobežojumi saimnieciskai darbībai, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.

Tāpat MK lēma paaugstināt minimālo dīkstāves atbalsta apmēru līdz 500 eiro, informē Ekonomikas ministrija.

Komersantiem līdz 15. janvārim jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pieteikumi atbalsta saņemšanai par dīkstāvē esošiem un daļēji nodarbinātiem darbiniekiem decembrī; līdz 15. februārim – par janvāri. Tādos pašos termiņos pieteikums dīkstāves atbalsta saņemšanai jāiesniedz arī pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem.

Tāpat apstiprināti grozījumi apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā, būtiski paplašinot komersantiem pieejamo atbalstu – grants komersantiem būs pieejams katru mēnesi līdz maija beigām. Grozījumi stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Veicot grozījumus atbalsta programmā, komersanti grantam apgrozāmajiem līdzekļiem varēs pieteikties katru mēnesi līdz 2021. gada 31. maijam, iesniedzot iesniegumus EDS vēlākais līdz 15. jūnijam (iepriekš bija noteikts līdz 2021. gada 15. janvārim par periodu līdz 2020. gada 31. decembrim). Atbalstu komersanti varēs izlietot no atbalsta piešķiršanas brīža, bet ne vēlāk kā 2021. gada 31. jūlijam.

Atbalsta apmērs ik mēnesi - 30% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītu personu grupai.

Portāls "Delfi" piedāvāja video tiešraidē sekot preses konferencei pēc šīs kopsēdes.

Slēgtās sēdes darba kārtībā tika sniegta informācija par aktuālo epidemioloģiskās drošības situāciju un veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un noslodzi, testēšanu, kā arī situāciju ģimenes ārstu praksēs. Tāpat tika vērtēta aktuālā informācija par vakcināciju pret Covid-19.

Jau ziņots, ka pirmdien, 11. janvārī, veselības ministrs Pavļuts atzina, ka savā pirmajā koalīcijas sanāksmē ministra amatā izvērsti iepazīstinājis koalīcijas partnerus ar iecerēm veselības jomā, kas pamatā saistītas ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un visaptverošas vakcinācijas īstenošanu.

"Esmu pateicīgs koalīcijas partneriem par izpratni un atbalstu, un faktiski visi mani priekšlikumi šodien arī tika atbalstīti," teica ministrs. Pirmkārt, šobrīd ir ļoti svarīgi pabeigt sagatavošanās pasākumus, lai veselības sistēma un slimnīcas ir gatavas iespējamam saslimstības uzliesmojumam, Latvijā ienākot jaunajam vīrusa paveidam no Lielbritānijas.

Otrkārt, ministrs sniedzis virkni priekšlikumu šī brīža vakcinācijas procesa gaitas paātrināšanai, jo pagājušā nedēļā novērotais vakcinācijas pret Covid-19 temps ir par lēnu, jo līdz pagājušās nedēļas beigām vakcinēti aptuveni 7000 mediķu slimnīcās un ģimenes ārstu. Ministrs atgādināja, ka, lai paātrinātu tempu, nedēļas nogalē viņš devis rīkojumu sākt visu Latvijas mediķu vakcināciju, un visas Latvijā patlaban esošās vakcīnas tiks izmantotas, lai vakcinētu visus mediķus. Plašāka vakcinācija būs iespējama tad, kad pienāks nākamās vakcīnu kravas.

"Vienlaikus mēs uzlabosim pieteikšanās uz vakcīnu kārtību, iespējams, ieviesīsim pašatteikšanās principu. Proti, nevis tā, kā tagad, kad mediķiem dota iespēja pašiem pieteikties, bet piedāvāt uzreiz konkrētu laiku un iespēju mediķim vakcinēties, un ja kāds to tiešām nevēlas darīt, tad no tā ir jāatsakās. Mēs piedāvāsim visiem mediķiem šo iespēju pildīt savus pienākumus un būt aizsargātiem pret Covid-19," teica Pavļuts. Ministrs personīgi uzskata, ka tā ir arī daļa no Hipokrāta zvēresta pildīšanas – vakcinēties un rādīt Latvijas sabiedrībai, ka vakcinēšanās ir vēlama, laba, droša lieta, kas tuvina mūs normālākai dzīvei un izejai no pandēmijas.

Trešais lielais jautājums, ar kuru Pavļuts pirmdien iepazīstinājis koalīcijas partnerus, ir saistīts ar visaptverošās vakcinācijas projekta sagatavošanu. "Mēs bijām vienisprātis, vakar to izklāstot Ministru prezidentam, šodien Valsts prezidentam un arī koalīcijas partneriem, ka vakcinācijas projektam ir jākļūst par nacionāla mēroga pārnozaru prioritāti un jautājumu, ko kopīgi ar partneriem risina visa valsts pārvalde. Tas ir jautājums, kas iziet tālu ārpus Veselības ministrijas spējām, iespējām un robežām. Esmu piedāvājis šim projektam piešķirt visaugstāko nozīmību gan politiskā līmenī, izveidojot politisku uzraudzības mehānismu, gan atbalstot to ar koordinācijas mehānismu dažādām nozarēm, iesaistot ministrijas," uzsver Pavļuts.

Pēc viņa teiktā, pats svarīgākais ir izveidot speciālu koordinācijas un vadības biroju jeb štābu, kurā ir speciāli pieņemti darbā cilvēki, un šim nolūkam lūgs papildu līdzekļus valdībai. Šādu štābu iecerēts izveidot vistuvākajā laikā, un ministrs iecerējis panākt valdības lēmumu par šo jau šonedēļ ceturtdien. "Lai šāds pret Covid-19 vakcinācijas vadības štābs sāk darboties – ar projekta vadītāju, ar komunikācijas vadītāju, ar IT un loģistikas speciālistiem, jo tikai tādā veidā mēs varam nodrošināt, ka šis projekts iet uz priekšu tādā veidā, kā tam būtu jābūt – ar plāna izstrādi, dažādiem loģistikas variantiem atkarībā no tā, kura vakcīna sasniedz Latviju. Lai uzbūvētu iespējami īsā laikā tehnoloģisku rīku, kas spējīgs nodrošināt vakcinācijas procesu ar simtiem tūkstošu, miljonu cilvēku piedalīšanos. Un pats galvenais – lai mēs arī spētu komunicēt ar Latvijas sabiedrību un pārliecināt to par vakcinācijas drošumu un kā par vienīgo ceļu, kā sabiedrībai iziet no šīs krīzes," skaidro ministrs.