Tiesnešu apmācībai ir jābūt autonomai no valsts pārvaldes un jāatrodas tiesnešu pašpārvaldes pārziņā, šādu nostāju, atsaucoties uz Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes rekomendācijām, pauda Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Komentējot Tieslietu ministrijas (TM) iniciatīvu par tieslietu akadēmijas izveidi, Strupišs uzsvēra, ka līdz šim ar Tieslietu padomi šāda ideja nav apspriesta.
Pēc viņa domām, tiesnešu apmācība varētu būt savienota ar prokuroru apmācību, un tas varētu būt organizēts Tieslietu padomes paspārnē, kura noteiktu tiesnešu apmācības saturu, formu un apjomu, kā arī pasniedzēju korpusa specifikāciju un nepieciešamo budžetu.
Strupišs norādīja, ka šis jautājums jebkurā gadījumā vēl būtu jāskata Tieslietu padomei.
Iepriekš vēstīs, ka Valsts prezidents Egils Levits norādīja uz nepieciešamību izveidot tieslietu akadēmiju, bet tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka tieslietu akadēmiju varētu veidot uz Tiesnešu mācību centra pamatiem, veidojot starptautiska mēroga mācību centru, kurā zināšanas varētu iegūt tiesneši, prokurori, advokāti un tiesību eksperti.
Viņš sacīja, ka pašlaik tiek spriests par iespējamo finansējuma rašanu, bet risinājumu tiek plānots rast jau tuvākajā laikā.
TM pārstāve Ksenija Vītola skaidroja, ka tieslietu akadēmija netiks veidota kā atsevišķa augstskola Augstskolu likuma izpratnē, bet kā kvalifikācijas celšanas centrs prokuroriem, tiesnešiem un izmeklētājiem.
Jau pirms Valsts kontroles un OECD secinājumiem Latvijas politiķi un likumsargi iepriekš diskutējuši arī par Nacionālās drošības akadēmijas izveidošanu. Vēl pērn rudenī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauda cerību, ka viņam izveidosies dialogs ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (AP) un uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) bāzes tiks izveidota Nacionālās drošības akadēmija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
