Pandēmija baro manu depresiju. Vai Latvija ir gatava psihisko traucējumu lēcienam pēc Covid-19

"Es domāju, ka pandēmija baroja manu depresiju," saka Veronika (vārds ir mainīts pēc viņas lūguma). "Principā, lai izietu no šī stāvokļa, jānomaina apstākļi, kaut kas jādara. Bet tāpēc, ka turpināju sēdēt mājās, es izgāju cauri nepatīkamākajam savas dzīves stāvoklim." Pirmā tipa bipolārajiem traucējumiem (iespējams, šī vēl nav galīgā diagnoze) raksturīgi spēcīgi kāpumi – hipomānija un mānija, un kritumi – depresija, kā arī jauktas epizodes, kad cilvēku mētā no vienas spēcīgas emocijas citā.

Pirms četriem gadiem, 20 gadu vecumā, Veronika sāka manīt, ka viņai ir krasi garastāvokļa kāpumi un kritumi, kas nav saistīti ar ārējiem apstākļiem un traucē ikdienas dzīvei. Tomēr līdz Covid-19 pandēmijas sākumam viņa spēja sevi kontrolēt un nejuta vajadzību vērsties pēc palīdzības.

Vasara Veronikai sākās ar enerģijas pieplūdumu, kas, tuvojoties augustam, pārauga nekontrolējamā emociju uzrāvienā: "Es nespēju sevi apstādināt – runāju lieku, darīju lieku, bija nepiesātināmības sajūta, nemitīgs bads. Gribējās kaut ko darīt, un vienmēr šķita, ka ir par maz. Bija milzīga vēlme staigāt, ballēties, komunicēt. Vesela jūra neiztērētas enerģijas un sajūta, ka ir pārrauts dambis." Pēc tam nāca kritums – ass un sāpīgs, ko izprovocēja tuva cilvēka zaudējums. Parādījās pašnāvnieciskas domas, trauksme, strādāt kļuva neiespējami.

"Kad es atskārtu, ka nespēju sevi kontrolēt, nevaru normāli funkcionēt un, iespējams, pat izskatos neadekvāti, sapratu, ka bez palīdzības neiztikšu. Līdz tam man šķita, ka jātiek galā pašai," saka Veronika. Viņa ir pārliecināta, ka pandēmija bija slimības katalizators.

2020. gada oktobrī ASV izdevums "Politico" nopublicēja sleju "Kā sagatavoties draudošajai psihisko saslimšanu pandēmijai". Tās autores – psihiatre Nina Vasane un psihiatrijas rezidente Marisa Leona-Kārlaila – raksta, ka katastrofām ir spēcīgāka un ilgstošāka ietekme uz psihi, ja salīdzina tās ar citām medicīniska rakstura sekām. Rudenī ASV tika fiksēts ziņojumu skaita pieaugums par pašnāvnieciskām domām, zvanu skaita pieaugums uz krīzes uzticības telefoniem un alkohola pārdošanas pieaugums. Pētījumi liecina, ka lielas katastrofas – 2001. gada 11. septembra terorakti vai viesuļvētra "Katrīna" – izprovocēja psihisku saslimšanu lēcienu (posttraumatiskā stresa sindroms, depresija), kā arī dažādu vielu lietošanu un pašnāvības. Parasti tas notiek ar aizturi: piemēram, Lielās depresijas pašnāvību pieaugums ASV augstāko punktu sasniedza trīs gadus pēc Melnās otrdienas.