Covid-19 vakcīnas un potēšanas projekta uzraudzības birojs – ko lēma valdība (plkst. 18.58)  (206)

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes sarunā ar žurnālistiem uzsvēra trīs būtiskus lēmumus – vienbalsīgi atbalstīts veselības ministra virzītais vakcinācijas projekta pārvaldības modelis, kas viesīs skaidrību par vakcinēšanās nodrošināšanu visiem, nolemts arī pasūtīt papildu 200 tūkstošus ražotāja "Moderna" vakcīnu pret Covid-19, kas būs Latvijai pieejamas gada otrajā ceturksnī, nolemts padziļināt ekonomisko atbalstu uzņēmumiem, dubultojot apgrozāmo līdzekļu subsīdiju apjomu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) preses konferencē situāciju ar Covid-19 infekcijas izplatību raksturoja kā smagu, bet salīdzinoši stabilu. Arī slimnīcās ir liels saslimušo skaits, tomēr straujš palielinājums nav vērojams, atzina ministrs, piebilstot, ka "katrā ziņā mēs gatavojamies dažādām varbūtībām".

Veselības ministrs arī sacīja, ka valdība devusi papildu divas nedēļas, lai uzlabotu publiski daudz vētīto vakcinācijas plānu, kurā ir nepieciešama virkne pilnveidojumu.

Ministru kabinets sēdē izskatījis informatīvo ziņojumu "Par vakcinācijas pret Covid-19 projekta pārvaldību" un apstiprināja ieceri veidot vakcinācijas projekta uzraudzības padomi un projekta vadības biroju. Tas ļaus efektīvāk nodrošināt vakcinācijas procesu Latvijā, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā.

"Mums īsā laikā jānodrošina vakcinācijas iespēja pusotram miljonam Latvijas iedzīvotāju. Tik apjomīga darba paveikšanai visas nozares strādās kopā un atbildība būs augstākajā – valdības – līmenī. Darba centrā būs man tieši pakļauts vakcinācijas birojs jeb štābs, kuram jāsāk strādāt vistuvākajā laikā," skaidro veselības ministrs.

Gatavojoties visaptverošai vakcinācijai un īpaši brīdim, kad Latvijā vienlaikus būs pieejams liels apjoms vakcīnu devu, pieņemts lēmums vakcinācijas procesu organizēt augstākā līmenī. Plānots, ka to vadīs nevis darba grupa veselības aprūpes nozarē, bet gan īpaši veidota uzraudzības padome Ministru prezidenta valdībā, informē Veselības ministrija.

Vakcinācijas pret Covid-19 pārvaldības mehānisms paredz projekta vadību vairākos līmeņos – politiskās vadības līmenī vadību veiks Ministru prezidenta vadīta Krīzes vadības padomes apakšgrupa, kurā ir pārstāvēta ministriju augstākā politiskā vadība, lai pieņemtu politiskus un stratēģiskus lēmumus par vakcinācijai piešķiramajiem resursiem, izmaiņām normatīvajā regulējumā, starptautisko sadarbību.

Atbildīgo nozaru ministriju līmenī vakcinācijas procesa uzraudzību veiks Krīzes vadības koordinācijas grupas Covid-19 izplatības ierobežošanai ietvaros izveidota apakšgrupa, un kuras sastāvā ir atbildīgo nozaru ministriju pārstāvji (valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki), kas var pieņemt lēmumus nozaru ministrijas vārdā, pašvaldību pārstāvji un citi sadarbības partneri. Šī vadības koordinācijas grupa pieņems lēmumus konkrētu pasākumu ieviešanai, nodrošinās saskaņotu starpnozaru sadarbību. Tāpat šī koordinācijas grupa sagatavos lēmumus pieņemšanai Ministru kabinetā.

Veselības nozares mērogā tiks izveidots Vakcinācijas projekta birojs ar projekta vadītāju, vakcinācijas procesa koordinatoru, komunikācijas koordinatoru ar komunikācijas speciālistiem, informācijas tehnoloģiju koordinatoru, loģistikas koordinatoru un citiem speciālistiem, piemēram, datu analītiķi u. tml. Vakcinācijas projekta birojs būs tieši pakļauts veselības ministram un nodrošinās saikni starp Krīzes vadības padomi, Krīzes vadības koordinācijas grupu Covid-19 izplatības ierobežošanai un Veselības ministrijas izveidotajām darba grupām vakcinācijas projekta ieviešanai.

Vakcinācijas projekta birojs koordinēs Veselības ministrijas izveidotās vakcinācijas projekta ieviešanas grupas, kurā darbosies veselības nozares atbildīgās personas un eksperti.

Vakcinācijas projekta ieviešanu nodrošinās vairākas grupas, kuru uzdevums būs rast konkrētus risinājumus vakcinācijas projekta ieviešanai šādās jomās – vakcinācijas process; loģistika; informācijas tehnoloģiju atbalsta rīku izstrāde un ieviešana; komunikācija; starptautiskā sadarbība.

Plānots, ka šāda projekta struktūra tiks izveidota tuvākajā laikā, piesaistot arī augsti kvalificētus speciālistus. Līdz 19. janvārim Veselības ministrija sagatavos informatīvo ziņojumu par nepieciešamo finansējumu vakcinācijas projekta biroja izveidei, savukārt līdz 28. janvārim Veselības ministrija sagatavos un valdībai izskatīšanai iesniegs precizēto informatīvo ziņojumu "Par Covid-19 vakcīnu ieviešanas stratēģiju".

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, vai reāli birojs ministra pakļautībā sāks darboties februārī, ja vēl nākamnedēļ plānots lemt par finansējumu, un par darbinieku atlases principiem, Pavļuts preses konferencē sacīja, ka "pēc naudas iesim pie pirmās iespējas, un Ministru prezidents jau šodien minēja, ka mēs varam to risināt arī rakstveida procedūrā. Vienkārši ir jāpanāk vienošanās par šīm vajadzībām un te nebūs nekādas kavēšanās".

Par darbinieku atlasi ministrs sacīja, ka būtiskākās ir apmēram piecas pozīcijas – izcils projekta vadītājs ar pieredzi sarežģītu projektu īstenošanā, komunikācijas koordinators, loģistikas koordinators, IT projekti koordinators un vakcinācijas medicīniskā procesa koordinators. Pavļuts pieļāva, ka darba procesā varbūt kaut kas šajos nosaukumos mainīsies, bet tās ir galvenās kompetences, kas birojā būs nepieciešamas.

"Mēs centīsimies būt atklāti, atvērti un caurspīdīgi šajā procesā, bet, protams, ka formālu, ierēdniecisku konkursu mēs sarīkot nevaram, jo tad tas tiešām būs kaut kur februāra otrā pusē. To mēs nevaram atļauties. Es personīgi gribētu, lai vismaz projekta komandas galvenie elementi sāk strādāt nākamās nedēļas beigās, un es tiešām ceru, ka mēs to varam izdarīt. Mēs plānojam publicēt arī formālu darba sludinājumu ar ļoti īsu pieteikšanās termiņu, par ko es jau iepriekš atvainojos, bet mēs iesim šo atklātības ceļu," skaidroja ministrs.

"Protams, ka esmu paralēli uzrunājis kandidātus un konsultējos ar nozarēm, kādus kandidātus viņi redz, jo nav laika, ko šobrīd izniekot. Bet būs iespēja pieteikties arī cilvēkiem no malas. Veselības ministrijā nelielas komitejas formātā, un, ja pagūsim, tad piesaistot padomu no personāla atlases kompānijām, lai interviju process būtu strukturēts un pamatots, plānojam pieņemt lēmumu nākamās nedēļas vidū, par tiem cilvēkiem, kurus atlasām šiem amatiem," teica Pavļuts, paužot cerību, ka viņi varēs uzreiz uzsākt darbu.

Valdība pieņēma lēmumu par lidostas "Rīga" termināļos strādājošo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu darba laika neierobežošanu, sākot ar 15. janvāri. Vienlaikus tiek atcelta prasība ieceļotājiem no Apvienotās Karalistes lidostā veikt Covid-19 testu, portālu "Delfi" informēja Satiksmes ministrijā.

Lidostas "Rīga" veikali un ēdināšanas vietas terminālī atrodas īpaši kontrolētā norobežotā teritorijā ar augstu epidemioloģiskās drošības līmeni un ir pieejamas tikai lidostas pasažieriem un darbiniekiem. Lidostā esošo veikalu un ēdināšanas vietu darba laiks ir pielāgots lidojumu grafikam, un ir reisi, kas izlido arī mājsēdes laikā. Tāpat tranzītā ceļojoši pasažieri nereti lidostā pavada ilgu laiku. Ēdinātāju un veikalu darba laika neierobežošana, pielāgojot to pasažieru plūsmai, sniedz ceļotājiem iespēju iegādāties ūdeni un citas nepieciešamas preces, kā arī paēst.

Tā kā no 15. janvāra ir spēkā stingrākas drošības prasības, kas nosaka, ka ieceļojot Latvijā, tai skaitā ar lidmašīnu, visiem pasažieriem ir jāuzrāda apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu, tiek atcelta iepriekš noteiktā prasība veikt Covid-19 testu lidostā, ieceļojot no Apvienotās Karalistes.

Ministru kabinets atbalstīja 2,4 miljonu eiro piešķiršanu veselības nozarei, lai nodrošinātu medikamenta "Veclury" ar aktīvo vielu remdesivīrs pieejamību Covid-19 pacientu ārstēšanai. Ar šo finansējumu plānots nodrošināt medikamenta pieejamību aptuveni 1127 pacientiem, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā.

Ņemot vērā Covid-19 radīto slogu uz veselības aprūpes sistēmu un iespējamās sekas, ir akūti svarīgi nodrošināt Latvijas ārstniecības iestādes, kurās ārstē pacientus ar Covid-19, ar visiem nepieciešamiem resursiem pacientu efektīvākai ārstēšanai.

Līdz šim valdība 2021. gadam bija iezīmējusi finansējumu medikamenta "Veclury" iegādei 348 147 eiro, tomēr ņemot vērā, ka pieaug vidēji smago un smago pacientu skaits, līdz šā gada 30. jūnijam nepieciešami vēl 2 431 560 eiro. Ar to pietiks, lai iegādātos medikamenta 6 760 devas, lai ārstētu aptuveni 1 127 pacientus.

Atbilstoši speciālistu prognozēm aptuveni trešajai daļai no stacionētajiem pacientiem ārstniecības procesā būs nepieciešams lietot medikamentu "Veclury" ar aktīvo vielu remdesivīrs.

Ministru kabinetā apstiprināti grozījumi apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā, būtiski palielinot atbalsta apmēru komersantiem, informē Ekonomikas ministrija un vienlaikus atgādina, ka šonedēļ, 12. janvārī, valdība lēma, ka grantu apgrozāmiem līdzekļiem komersanti varēs saņemt katru mēnesi līdz š.g. maija beigām. Grozījumi stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

"Šī brīža apstākļos epidemioloģiskās drošības prasības neļauj uzņēmumiem pilnvērtīgi strādāt, kas rada naudas plūsmas problēmas un veido atliktus maksājumus. Ziemai atnākot, pieaug arī komunālo maksājumu rēķini, tāpēc uzņēmējiem ir nepieciešams lielāks atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem. Ierobežojumiem ieilgstot, mūsu pienākums ir palīdzēt segt šos maksājumus, lai saglabātu uzņēmumus, kas nodrošina darba vietas mūsu iedzīvotājiem. Šonedēļ jau pagarinājām programmas termiņus, lai uzņēmēji atbalstu var saņemt katru mēnesi. Šodien šo atbalstu, pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma, valdība lēma dubultot. Ar šiem līdzekļiem uzņēmēji varēs nomaksāt nomas maksu, komunālos rēķinus, kā arī norēķināties ar piegādātājiem," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Apgrozāmo līdzekļu grants pieejams Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni.

Ministru kabinets lēma, ka, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, ik mēneša atbalsta apmērs ir palielināms no 30% uz 60% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī. Paaugstināti ir arī maksimālie atbalsta griezti līdz 100 000 eiro mēnesī.

Atbalsts pieejams visu nozaru uzņēmumiem, kuriem vērojams apgrozījuma kritums vienlaicīgi divos kritērijos – atbalsta perioda mēnesī apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, un kuram atbalsta perioda attiecīgajā mēnesī ir vērojams arī apgrozījuma kritums vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada attiecīgajā mēnesī.

Jaundibinātiem uzņēmumiem jeb tādiem uzņēmumiem, kas reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātāji pēc 2020. gada 1. janvāra, apgrozījuma kritumam atbalsta perioda mēnesī jābūt vismaz par 20%, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā jeb periodu, kad nebija noteikti Covid-2019 izplatības ierobežojošie pasākumi un tādējādi nebija ietekmes uz uzņēmuma darbību.

Ja uzņēmums jau saņēmis atbalstu par iepriekš noteikto atbalsta periodu (no 2020. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim), tas varēs atkārtoti pieteikties atbalstam par 2020. gada novembra vai decembra mēnesi atsevišķi un saņemt atbalstu, kas katrā atbalsta perioda mēnesī kopā ar pirms tam saņemto atbalstu nepārsniedz ne vairāk kā 800 000 eiro apmēru.

Komersanti grantam apgrozāmajiem līdzekļiem varēs pieteikties katru mēnesi līdz 2021. gada 31. maijam, iesniedzot iesniegumus EDS vēlākais līdz 15. jūnijam. Atbalstu komersanti varēs izlietot no atbalsta piešķiršanas brīža, bet ne vēlāk kā 2021. gada 31. jūlijam.

Kritērijus un kārtību granta piešķiršanai Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai nosaka Ministru kabineta 10.11.2020 noteikumi Nr.676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai".

Atbalsta pasākumu turpināšanai Covid-19 krīzē līdz gada vidum ir iezīmēti papildu 197,43 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.

197,43 miljoni eiro iezīmēti, lai nodrošinātu atbalstu par dīkstāvi, kompensētu nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzību un nodrošinātu Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu plūsmas, ziņo LETA.

Minēto atbalsta summu nav plānots piešķirt uzreiz, bet gan tā tiks dalīta. Ceturtdien Ministru kabinets lemj par 100 miljonu eiro novirzīšanu, bet par atlikušajiem teju 100 miljoniem eiro plānots lemt, ja radīsies šāda nepieciešamība.

Ministru kabineta sēdē no neparedzētiem līdzekļiem viesnīcu operacionālo izmaksu segšanai nolemts piešķirt 2,56 miljonus eiro.

Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka noteikumi par Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtību no neparedzētiem līdzekļiem paredz sniegt atbalstu tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība, par kopējo finansējumu 19 360 000 eiro.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus garantiju programmas noteikumos lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un lauku attīstībai. Grozījumi noteikumos paredz lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības garantiju programmai palielināt finansējumu garantiju nodrošināšanai līdz 725 000 eiro, informē ZM.

Valdība nolēma no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Valsts Kultūrkapitāla (VKKF) fondam piešķirt vēl trīs miljonus eiro mērķprogrammai Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju atbalstam.

Paredzēts, ka programma tiks īstenota no 1. janvāra līdz 30. jūnijam, lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz kultūras nozari. Kultūras ministrijā (KM) norādīja, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas valstī, kā arī Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktie pasākumi ir radījuši smagu ietekmi uz kultūras nozari.

Ministru kabinetā izskatīts arī informatīvais ziņojums "Par SARS-CoV-2 antigēna noteikšanas testa veikšanu sociālās aprūpes centros" un informatīvais ziņojums "Par Moderna ražoto vakcīnu pret Covid-19 devu iegādi".

Darba kārtībā bija arī "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumā Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" un "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"".

Valdība skatīja arī projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai"".