'Runāt vienotā valodā' – divu nedēļu laikā plāno uzlabot vakcinācijas pret Covid-19 plānu  (118)

"Jau rīt mēs sēdīsimies pie galda, lai diskutētu ar informācijas tehnoloģiju nozares pārstāvjiem par to, kā uzbūvēt tehnoloģiju sistēmu vakcinācijas procesam. Rīt arī sēdīsimies pie galda ar loģistikas nozares pārstāvjiem: privātajām transporta kompānijām, zāļu pārvadātājiem un arī ar bruņoto spēku pārstāvju iesaisti," skaidroja ministrs.

Šī plāna izstrādes stadijā gan līdz šim, gan turpmāk "ir jāoperē ar lieliem nezināmajiem" – kad vakcīnas piegādās, cik daudz un kādas, kas ļoti ietekmē to, kādā veidā tās ir iespējams izplatīt atbilstoši nepieciešamajām tehniskajām prasībām, norādīja Pavļuts. Viņš skaidroja, ka, piemēram, "Pfizer" vakcīnām ir vajadzīgas ļoti zemas temperatūras speciālas saldēšanas iekārtas, savukārt "AstraZeneca" vakcīnām pietiek ar specializētu ledusskapi, bet ar parastām temperatūrām.

Kā skaidroja Pavļuts, ministrija rīkosies pēc scenāriju plānošanas principa, tāpēc konsultēsies ar loģistikas nozares pārstāvjiem, pārņemot labāko pieredzi, kā jārīkojas šādās situācijās, kad jānogādā prece ar specifiskiem nosacījumiem dažādos ātrumos un punktos Latvijā.

Minot, kas padara šo lietu īpaši sarežģītu, viņš norādīja: "Mums var būt grūti prognozēt, cik vakcīnas katrā konkrētā apdzīvotā vietā varētu tikt izlietotas. Tas ir jautājums par iedzīvotāju gatavību vakcinēties."

Pavļuts skaidroja, ka tiks strādāts ar vairākiem scenārijiem, mēģinot paredzēt riskus, atbildot uz jautājumiem, "ko darīsim tad, ja notiks tas vai tas".

"Pamatprincips ir definēt šos rīcības algoritmus, tad, ja iestājas viens vai otrs variants. Mēs aprakstīsim to, kā plānojam organizēt darbu, kādi resursi būs nepieciešami, tostarp vakcinēšanā iesaistītie resursi," atklāja ministrs. "Ja mēs paļaujamies, ka ģimenes ārstu prakses varētu būt būtisks atspaids šī plāna ieviešanā, tad mums arī skaidri jādefinē, kādas ģimenes ārstu prakšu spējas šobrīd var nodrošināt, kādas papildu vajadzības, kāds atbalsts ir nepieciešams gan komunikācijas materiālu ziņā, gan apmācību, telpu nodrošinājums, cilvēkresursi."

Tāpat viņš uzsvēra, ka iepriekšējā dokumenta versijā visai vispārīga bija komunikācijas sadaļa. Jau šobrīd noris darbs pie komunikācijas kampaņas visas valsts mērogā – tam ir resursi un nolīgtas aģentūras, kuras ir uzsākušas darbu. "Būs jāveic liels koordinējošs darbs ar citām institūcijām, lai panāktu to, ka notiek komunikācija gan nacionālā mērogā plašsaziņas līdzekļos, un lai klīnikās, veselības iestādēs, ģimenes ārstu praksēs ir pieejami informatīvie materiāli, ir notikušas apmācības par to, kā runāt ar vakcinējamiem cilvēkiem, lai visur mēs par šo vakcinēšanas jautājumu runātu vienotā valodā," skaidroja ministrs.

Jautāts, kā vērtē aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) piedāvājumu vakcīnu loģistiku uzticēt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Pavļuts atbildēja, ka šodien ticies ar Pabriku un bruņoto spēku pārstāvjiem. Sarunā iezīmēti vairāki virzieni, kuros varētu sadarboties, tomēr, lai nonāktu pie secinājuma, kuru loģistikas daļu uzticēt bruņotajiem spēkiem, "vēl ir liels ceļš ejams".

"Skaidrs, ka armija ar saviem resursiem būtu lietderīgs palīgs loģistikas atsevišķos, skaidri nodalītos posmos, bet par to mēs lemsim nākotnē. Šim brīdim pats svarīgākais, ka bruņotie spēki ir gatavi palīdzēt ar padomu," norādīja ministrs.

Tāpat Pavļuts pieļāva, ka varētu tikt izskatīti citi alternatīvi risinājumi tehnoloģiju jomā, jo viņam ir aizdomas, ka "uz e-veselību līdz galam nevarēs paļauties", tomēr arī šis jautājums vēl tiks pārrunāts ar attiecīgās nozares speciālistiem.

Savukārt, runājot par pārbaudi, kas ierosināta saistībā ar vakcīnu portfeļa veidošanu, Pavļuts sacīja, ka tajā tiks pārbaudīts, kas tieši izdarīts, vai lēmumu izpildē bijušas kļūdas. Šobrīd šajos jautājumos cirkulējot daudz informācijas, tostarp, baumas un tenkas, kas esot saprotami situācijās, kad trūkst caurspīdības un faktu, tāpēc pārbaudes mērķis ir iegūt faktus un padarīt tos pieejamus. Ja tiks konstatēts, ka tikušas pārkāptas amatpersonu pilnvaras, tad sekos atbilstoši sodi.

Ziņots, ka ceturtdien, 14. janvārī, Ministru kabinets izskatīja un pieņēma virkni lēmumu, kas saistīti ar vakcināciju pret Covid-19 un ekonomiskā atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes sarunā ar žurnālistiem uzsvēra trīs būtiskus lēmumus – vienbalsīgi atbalstīts veselības ministra virzītais vakcinācijas projekta pārvaldības modelis, kas viesīs skaidrību par vakcinēšanās nodrošināšanu visiem, nolemts arī pasūtīt papildu 200 tūkstošus ražotāja "Moderna" vakcīnu pret Covid-19, kas būs Latvijai pieejamas gada otrajā ceturksnī, nolemts padziļināt ekonomisko atbalstu uzņēmumiem, dubultojot apgrozāmo līdzekļu subsīdiju apjomu.