Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas paspārnē izveidotā Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisija ceturtdien, 14. janvārī, izskatīja Rīgas pieminekļu aģentūras sagatavotos priekšlikumus Lielo kapu attīstības koncepcijai. Viens no paredz veidot teritoriju kā nekropoli, bet otrs – memoriālu parku–ekomuzeju, portālu "Delfi" informēja Rīgas domē.
Viedokli par Lielo kapu konceptuālo attīstību izteica domes deputāti, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, Rundāles pils atjaunotājs, restaurators Imants Lancmanis, kā arī Brasas apkaimes biedrības un "Lielo kapu draugu" pārstāvji.
Brasas apkaimes biedrība uzsvēra tūrisma iespēju paplašināšanu Lielajos kapos, pilnībā atbalstīja vēsturiskā mantojuma glābšanu un restaurāciju, īpaši uzsverot vajadzību pēc sakārtotas, mierīgas vides, kas ir atvērta cilvēkiem.
"Lielajiem kapiem būtu jābūt vairāk par vienkāršu parku vai kapsētu. Mums jāmeklē jauns risinājums, kas atbilstu gan īpašas, rūpīgi koptas un restaurētas piemiņas vietas, gan publikai atvērtas, zaļas dabas oāzes funkcijai," uzsvēra komisijas vadītāja Rita Našeniece (JV).
Tika nolemts, ka teritorijas koncepcijas izstrāde turpināsies ekspertu darba grupā, kurā darbosies gan materiālā mantojuma eksperti, gan vēsturisko dabas ainavu speciālisti, gan sabiedrības pārstāvji.
Koncepcija ir nepieciešama, lai izveidotu objektu un zaļā vides restaurācijas un atjaunošanas plānu, izstrādātu atbilstošus uzturēšanas, tālākās attīstības un sabiedriskās kārtības noteikumus. Koncepcijai būs izšķiroša nozīme finanšu plānošanā un finanšu piesaistē.
Komisija un sabiedrības pārstāvji atbalstīja sarunā izteikto mākslinieka Lancmaņa priekšlikumu atjaunot mecenātu Vērmaņu ģimenes, Vērmaņdārza dāvinātāju, kapa vietu. Atjaunošanu veiktu Rīgas Pieminekļu aģentūra, bet Brasas apkaimes biedrība ir gatava piedāvāt savu kontu ziedojuma vākšanai, tiklīdz aģentūra būs aprēķinājusi atjaunošanas izmaksas.
Lielie kapu pašreizējais statuss ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Dārzu un parku ansamblis "Lielie kapi" ar memoriālām celtnēm un tā ir lielākā zaļā oāze Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.
Nepilnus 30 hektārus plašajos Lielajos kapos patlaban atrodamas vairāk nekā 40 apbedīšanas vietas, tostsarp vairāku jaunlatviešu – Krišjāņa Barona, Krišjāņa Valdemāra, Andreja Pumpura un citas. Lielajos kapos piemiņas vietas izveidotas arī kādreizējam Rīgas mēram Džordžam Armitstedam, Fricim Brīvzemniekam, Voldemāram Zeltiņam, kā arī vairākiem vācu izcelsmes kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem.
Kopumā tur atrodas valsts nozīmes 16 vēstures, 24 mākslas un 28 arhitektūras pieminekļi. Vēsturiski kapi veidojušies 18. gadsimta beigās.
Lielo kapu teritorija pirms vairākiem gadiem nonāca Rīgas domes pārziņā. Teritorijas apsaimniekošanu veic pašvaldības "Rīgas meži", bet kultūrvēsturisko pieminekļu atjaunošanu veic Rīgas pieminekļu aģentūra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
