EST ģenerāladvokāts rekomendē tiesu nepieņemt 'ABLV bank' apelācijas sūdzību prasībā pret ECB  (28)

Savā sākotnējā prasībā tiesai "ABLV" lūdza tiesu izvērtēt ECB un Vienotā noregulējuma valdes (VNV) pieņemtos lēmumus, kas piespieda bankas akcionārus pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju.

"ABLV" ieskatā, ECB un VNV lēmumi varētu būt bijuši prettiesiski, jo abām iestādēm nav bijis tiesību lemt, vai banku nepieciešams likvidēt. "ABLV" iesniegumā tiesai uzsvērts, ka "ABLV" un tās Luksemburgas meitas banka nedz bija zaudējušas likviditāti, nedz tām draudēja likviditātes zaudēšana paredzamā nākotnē.

""ABLV" un tās Luksemburgas meitas bankas finanšu stāvoklis bija ārkārtīgi stabils gan kapitalizācijas un ienesīguma, gan, jo īpaši, likviditātes ziņā. "ABLV" tikai saskārās ar īslaicīgiem kavējumiem piekļuvē daļai no saviem likvīdajiem aktīviem, ko izraisīja Eiropas regulatora nespēja nodrošināt skaidrību par savu pozīciju pēc ASV Finanšu ministrijas institūcijas FinCEN publicētā priekšlikuma," atzīmēts sākotnējā pieteikumā tiesai.

Savos secinājumos ģenerāladvokāts norādījis, ka ES Vispārējā tiesa nav abstrakti balstījusies uz lēmumiem, kuri jautājumā par "ABLV" maksātspēju ECB būtu bijuši jāpieņem. Tā ir ņēmusi vērā lēmumus, kurus ECB ir patiešām un faktiski pieņēmusi un attiecībā uz kuriem tā, nepieļaudama nekādu tiesību kļūdu, ir piemērojusi EST judikatūru par prasību atcelt tiesību aktus pieņemamību.

Tāpat ģenerāladvokāts norādījis, ka Vispārējā tiesa pārbaudīja, vai šajā lietā ECB veiktie maksātnespējas novērtējumi, ņemot vērā to būtisko saturu, ir ietekmējuši prasītāju tiesisko stāvokli vai arī – gluži pretēji – ir bijuši tikai sagatavojoši attiecībā pret VNV galīgo lēmumu par noregulējuma shēmas piemērošanu vai nepiemērošanu, secinot, ka tie bijuši sagatavojoši akti procedūrā, kuras mērķis ir ļaut VNV pieņemt lēmumu par banku iestāžu noregulējumu, un tātad par tiem nevar tikt celta prasība atcelt tiesību aktu. Ģenerāladvokāta secinājumos lasāms, ka viņš piekrīt Vispārējās tiesas viedoklim šajā jautājumā.

Tāpat apelācijas sūdzībā tiek prezumēts, ka ikviens iestādes veikts novērtējums ir saistošs, ja vien pati šī iestāde skaidri nenosaka citādi. Ģenerāladvokāts norādījis, ka šādam apgalvojam nevar piekrist, proti, ja šāds prezumējums eksistētu, nebūtu jēgas EST judikatūrai, kas liek analizēt ES iestādes akta saturu un iedabu, lai noskaidrotu, vai tas ir vai nav saistošs.

Tāpat apelācijas iesniedzēji uzskata, ka ECB veiktajos maksātnespējas novērtējumos tiek izvērtēts samērīgums un tāpēc tie esot saistoši. Arī šim apgalvojam ģenerāladvokāts nepiekrīt, norādot, ka daudzos ES saistošajos aktos ir iekļauts tajos noteikto pasākumu samērīguma izvērtējums. Tomēr no tā nav secināms, ka ikviens akts, kurā ir ietverts samērīguma izvērtējums, būtu saistošs.

Ģenerāladvokāts pievienojās Vispārējās tiesas argumentiem, norādot, ka ECB veiktie novērtējumi par maksātnespēju vai maksātnespējas iespējamību ir kvalificējami kā sagatavojoši akti banku iestāžu noregulējuma procedūrā.

Ģenerāladvokāta secinājumos analizēta arī ECB un VNV veikto procedūru sarežģītība, kas izriet no iesaistīto struktūru daudzuma. Attiecīgi šādā sarežģītā procedūrā nepieciešams noteikt, kuri akti procedūrā ir nepārsūdzami, bet kurus var pārsūdzēt. Sekojoši ģenerāladvokāts norādījis, ka par maksātnespējas novērtējumu galvenokārt atbildīga ir tieši ECB, jo tai ir jāizvērtē virkne elementu, kas ir zināmi tieši tai.

Tomēr ģenerāladvokāts atzīmējis, ka šis izvērtējums nav tikai ECB ziņā, proti, tajā pakārtoti iesaistīta ar VNV. Tāpat ģenerāladvokāts uzsvēris, ka ECB pilnvaras šajā procedūrā aprobežojas vien ar procedūras sākšanu, savukārt galīgo lēmumu pieņem tieši VNV.

Ģenerāladvokāta secinājumi noslēdzas ar atziņu, ka ECB paziņojums par "ABLV" maksātnespēju nebija patstāvīgi apstrīdams ES Tiesā.

"ABLV" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu ("FinCEN") 2018. gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. "ABLV" apsūdzības ir noraidījusi.

Ģenerāladvokāta secinājumi gan nav saistoši tiesai, taču prakse rāda, ka tie diezgan bieži saskan ar tiesas galīgo lēmumu.