Pērn, pandēmijas vilnim uzņemot apgriezienus, sākās farmāciju kompāniju skrējiens vakcīnu izstrādē, jo bija skaidrs – tās, kurām izdosies visātrāk izveidot vakcīnu, kas izturēs visus izmēģinājumus un atbildīgo institūciju pārbaudes, saņemot zaļo gaismu ražošanas uzsākšanai, spēs nopelnīt miljardus. Žurnāliste Žanete Hāka apraksta, kas ir tie ražotāji, kuru vakcīnas šobrīd gaida cilvēki visā pasaulē, arī Latvijā.
Savukārt žurnālists Viesturs Radovics turpina skaidrot vēsturi, kas mums bieži ir neērta un grūti izprotama, jo daudzu cilvēku kurpēs iejusties vairs nekādi nevaram. Pagājušā gada nogalē "Delfi" publicēja pētījumu, kurā ir iztirzāta krimināllieta Nr. 16538. 1951. gadā saistībā ar pretpadomju propagandu tika apsūdzēts Gaujienas vidusskolas audzēknis Jānis Gubāts (1933–1993), bet burtnīciņu ar "pretpadomju sacerējumiem", kas kalpoja par pamatu krimināllietai, čekai palīdzēja atrasta Gubāta skolasbiedrs Ojārs Vācietis. Radovics šīs nedēļas publikācijā sarunājās ar Gubāta ģimeni.
Kultūras nodaļas žurnālists Aivars Madris intervēja dokumentālā kino režisoru Ivaru Zviedri, kurš turpina darbu pie filmas par pandēmijas laiku Latviju. Sarunā Zviedris noliek politkorektumu nostāk. Filmas uzņemšanas laikā miruši jau vairāki no intervējamajiem, kas režisoram uz apkārt notiekošo liek skatītes bez ilūzijām par to, kāda būs šīs valsts pēc krīzes.
Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.
Jāņa Gubāta ģimene: 'Pret Ojāru Vācieti mums naida nav'
Smiltenieša Jāņa Gubāta piederīgie tikai pēc publikācijas portālā "Delfi" uzzināja, kādēļ viņš 1951. gadā tika apcietināts un uz pieciem gadiem nonāca soda nometnē un kāda loma visā šajā stāstā ir ievērojamajam latviešu dzejniekam Ojāram Vācietim. Gubāta ģimene portālam "Delfi" stāsta, kas ar Jāni notika pēc atgriešanās no ieslodzījuma un kāda pēc tam bija viņa attieksme pret Vācieti.
Nieres transplantāciju atteica. Pacients vēršas pie Covid-19 noliedzējiem
Zvans pienāca ap pulksten 7 no rīta no nezināma numura. Telefona ekrānā to ieraugot, Mārtiņam (29 gadi) jau bija nojauta, ka tas ir gaidītais zvans: jābrauc uz slimnīcu, ir donora niere. Jau kopš rudens telefonam arī uz nakti bija ieslēgta skaņa, jo zvans varēja pienākt jebkurā diennakts brīdī. Nepacels – zvanīs nākamajam nieru transplantācijas rindā. Šis zvans bija īstais, taču diemžēl jāgaida būs nākamais zvans. Atteikumu Mārtiņš Čampa saņēma tādēļ, ka viņa meitiņa ir kontaktpersona Covid-19 inficētajam, citam bērnudārza grupas audzēknim.
Kapitolija ieņemšana: atstādina policistus, dalībniekus meklē ar kritizētās 'Clearview' tehnoloģijas palīdzību
Mākslīgais intelekts un tehnoloģijas neizbēgami nostiprina savas pozīcijas un ienāk mūsu dzīvē, tostarp pretrunīgi vērtētās sejas atpazīšanas tehnoloģijas. Tagad ar to palīdzību ASV drošības iestādes cenšas identificēt radikālos demonstrantus, kas pagājušajā nedēļā ielauzās ASV Kapitolija ēkā.
'Elkor' – Aleksandra Popova projekts mūža garumā
2020. gada nogalē 52 gadu vecumā mūžībā devās kompānijas "Elkor" dibinātājs un īpašnieks Aleksandrs Popovs. "Elkor" "impēriju" viņš sāka būvēt tālajā 1989. gadā, gadu gaitā izmēģinot roku visdažādākajās tirdzniecības jomās.
Māja par vienu eiro? Kas slēpjas aiz vilinošajiem piedāvājumiem
Māja teju piena pakas vērtībā – izklausās neticami, vai ne? Taču īpašumi tiešām tiek pārdoti par vienu eiro, un šī prakse īpaši iecienīta ir Itālijā, kur tādējādi tiek ne tikai atjaunoti pamesti un aizlaisti nami, bet arī sekmēta iedzīvotāju atgriešanās mazāk apdzīvotos reģionos.
Valsts rūpes par viendzimuma pāru bērniem: vecāku neatzīšana, meli un saimes jēdziens
Pārsteidzoši atšķirīgi ir politiķu un bērnu tiesību aizstāvju viedokļi par to, kas valstij būtu jādara, lai viendzimuma pāru bērni būtu tikpat aizsargāti kā tradicionālajās ģimenēs. Bērnu tiesību aizstāvis atgādina: mēs nedrīkstam daļu bērnu nostādīt priviliģētākā vai, tieši pretēji, ierobežotāku tiesību situācijā, savukārt daļai politiķu šķiet, ka viss ir kārtībā: diskriminācijas nav, ir tikai formalitātes.
Kā pasaulē savu vietu iekarojuši lielākie vakcīnu ražotāji
Covid-19 vakcīnu izstrāde farmācijas gigantiem, kas iepriekšējos gados audzējuši apjomus, iepērkot citas kompānijas, pavērusi ceļu uz jaunām peļņas iespējām, un tuvāko gadu laikā sola ievērojamus ienākumus, kas ļaus tiem turpināt audzēt apjomus. Portāls "Delfi" apskata, kas ir šie ražotāji, kuri medikamenti iepriekš pasaules milžiem nesuši panākumus un kā tie iepriekš iekarojuši savu vietu miljardus vērtajā farmācijas tirgū.
'Krīze ir dokumentālista pļaujas laiks.' Saruna ar kinorežisoru Ivaru Zviedri
Dokumentālā kino režisors Ivars Zviedris jau pavasarī publiski paziņoja, ka uzsāk darbu pie filmas par pandēmijas laiku Latvijā, un aicināja cilvēkus iesūtīt savus stāstus par to, kā Covid-19 mainījis viņu ikdienu. Zviedra filma "Valkātājs" pagājušogad saņēma "Lielo Kristapu" un balvu dokumentālo filmu festivālā Čehijā, bet jaunākais darbs – "Latvijas koda" īsfilma par protestētājiem "Nesaprastie" – nupat tika izrādīts televīzijā.
Ķīpsalas briesmonis un citi uz mūžu ieslodzītie. Pēdējās desmitgades 10 skaļākās lietas
2020. gada decembra beigās Latvijas cietumos mūža ieslodzījumā par īpaši smagiem noziegumiem atradās 65 vīrieši un viena sieviete. Kā norāda Tieslietu ministrijā, vēl trīs personām spriedums par mūža ieslodzījumu nav stājies spēkā.
Klepo asinis Baltkrievijas viesnīcā. Ceļotājs stāsta par Covid-19 un grūtībām atgriezties Rīgā
Maksims Bonte ir pieredzējis ceļotājs no Latvijas, kas nu jau pabijis 156 valstīs. Pirms Ziemassvētkiem viņš atgriezās no kārtējā vairāku mēnešu ceļojuma. Diemžēl ceļš uz mājām bija grūts un pat bīstams, jo jaunais vīrietis Moldovā inficējās ar Covid-19, un, lai arī viņa fiziskā forma tobrīd bija ļoti laba, slimība izrādījās viltīga un smaga, bet vienīgais iespējamais ceļš uz Rīgu – caur protestu un valdības vardarbības plosīto Baltkrieviju. Arī tagad – 45 dienas pēc inficēšanās – viņam ir grūtības elpot, izmeklējumi uzrāda abpusēju plaušu pneimoniju, bet Covid-19 tests joprojām ir pozitīvs, savukārt tipisko simptomu – garšas un smaržas zuduma – viņam nekad nav bijis.
'Ļašenko gribēja, lai netiesājos ar 'Valmiera FC'.' Vai LFF prezidents iejaucies neatkarīgo komiteju darbībā?
Latvijas Futbola federācija (LFF) vairākus mēnešus ar vilcināšanos risināja trīs futbolistu strīdu ar "Optibet" Latvijas virslīgas klubu "Valmiera FC", kas ilgstoši neievēroja noslēgto līgumu saistības. Futbolisti pēc dažādu komiteju lēmumiem uzvarēja strīdā, ar grūtībām saņēma sev pienākošos summu, bet lieta uz brīdi pat nonāca Sporta arbitrāžas tiesā (CAS).
Pandēmija baro manu depresiju. Vai Latvija ir gatava psihisko traucējumu lēcienam pēc Covid-19
2020. gada pavasari 24 gadus vecā Veronika gandrīz bez iziešanas ārā pavadīja Rīgas dzīvoklī. Augām dienām viņa gulēja, skatījās seriālus un attālināti strādāja par kopīraiteri. Spēka un vēlmes doties uz ielas nebija, visas dienas saplūda vienā. Veronika slepus priecājās, ka visa pasaule sākusi dzīvot pēc tādiem pašiem notikumiem, kā dzīvo viņa. Tomēr pēc vairākiem mēnešiem vērsās pie ārsta – klīniskais psihologs uzstādīja diagnozi "pirmā tipa bipolārie traucējumi".
'Atkušņa' simbols Jevgeņijs Jevtušenko – latviešu saknes, disidentisms un interese no FIB
Ja domājam par "atkušņa" periodu Padomju Savienības vēsturē, kad valdīja Ņikita Hruščovs, griezdamās auga kukurūza, Gagarins lidoja kosmosā un atslāba cenzūras žņaugi, tad viens no šī laika simboliem, bez šaubām, ir dzejnieks Jevgeņijs Jevtušenko. Kamēr Rietumos šajā laikā sabiedrības noskaņu izteica rokmūzika, padomju cilvēku tūkstoši pulcējās stadionos, lai klausītos dzejniekus. Jevtušenko vārsmas citi spalvasbrāļi jau toreiz vērtēja pretrunīgi, taču dzejnieka fenomenālā popularitāte un disidenta izgājieni bija iemesls, lai otrpus okeānam amerikāņu Federālais izmeklēšanas birojs nopietni apsvērtu iespēju viņu izmantot savā labā.
Apturēt novecošanos un dzīvot mūžīgi. Vai zinātne realizēs seno sapni
Mēdz sacīt, ka fantastiski mākslinieki, diži valstsvīri, izcili sportisti, ģeniāli zinātnieki iemanto nemirstību ar saviem darbiem. Tiesa, ne jau burtiski savu, bet gan sava vārda nemirstību, pēc nāves citiem to daudzinot atkal un atkal. Taču, iespējams, kādu dienu, varbūt jau pat šajā gadsimtā, varēsim runāt par pavisam īstu bioloģisko nemirstību. Varbūt jau tuvāko 100 gadu laikā vienlaikus dzīvos paaudzes, kuras šķirs fundamentāla robeža, – vieni būs pēdējie, kas tuvākajās desmitgadēs mirs, bet otri būs iemantojuši ja ne mūžīgu jaunību, tad stipri ilgāku mūžu gan. Dabā savi "kalnieši" eksistē, bet pēdējos gados pie bioloģiskās novecošanas apturēšanas cītīgi strādā arī molekulārās bioloģijas un gēnu inženierijas speciālisti. Turklāt jau šobrīd ar zināmiem panākumiem eksperimentos ar laboratorijas dzīvniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!