Pirmajā valdošās koalīcijas partneru sadarbības sanāksmē pēc tam, kad pagājušā ceturtdienā, 14. janvārī, Saeima, koalīcijas frakcijām atšķirīgi balsojot, nodeva izskatīšanai komisijās pretrunīgi vērtēto Satversmes 110. panta grozījumu, kas skar ģimenes definīciju, šis jautājums neesot pārrunāts un tagad darbs jādara komisijām. Tieslietu ministrs gan uzskata, ka nepieciešama plaša diskusija un īpaša darba grupa Tieslietu ministrijā, lai izvērtētu, kādi vēl grozījumi likumos nepieciešami šajā sakarā.
Pirmdien, 18. janvārī, pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes, kad portāls "Delfi" piecu partneru pārstāvjiem jautāja, vai situācija pēc balsojuma Saeimā apspriesta sanāksmē un kāda būs katra politiskā spēka turpmākā rīcība Satversmes grozījuma izskatīšanas Saeimā gaitā, atbildes liecināja, ka spēku samērs nav mainījies – divi pret trīs.
"Es šādu Satversmes grozījumu neatbalstu. Es uzskatu, ka šāds jautājums drīzāk šķeļ mūsu sabiedrību un tas absolūti nav tas, kas mums vajadzīgs. Valstij nevajag skatīties uz pagātni un tiekties atgriezties tādā PSRS režīmā. Mums ir jāiet uz priekšu," sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) uzsvēra, ka "pēc iespējas ātrāk ir nepieciešams atrast juridisko ietvaru, lai atbilstoši tam, kā Satversmes tiesa ir lēmusi, mēs atrastu risinājumu, kā pasargāt visas Latvijas ģimenes."
"Kā jau to esam pauduši – šajā Covid-19 krīzē paceltais jautājums par Satversmes 110. panta grozīšanu ir satraucošs, un tas katrā ziņā nav uz sabiedrības saliedētību orientēts pasākums. Mums ir bažas par kopējo procesu un norisi, esam arī uzsvēruši, ka mūsu kopīgajā sadarbības līgumā ir iekļauts jautājums par to, ka jautājumos, kas skar Satversmes grozījumus, ir nepieciešams koalīcijas vienprātīgs atbalsts un diskusija, ko mēs līdz iesniegšanas brīdim nebijām piedzīvojuši. Noteikti sekosim līdzi, kā attīstās notikumi, un šajā trešdienā "Attīstībai/Par!" pārrunās šo situāciju ar premjerministru," paskaidroja Plešs.
Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks norādīja, ka šis jautājums netika šoreiz pārrunāts, un "tieši tāpat kā pirms nedēļas, kad tas tika koalīcijā izrunāts, kam ir atšķirīgs viedoklis, pie tāda viedokļa arī paliekam, un komisijas šo jautājumu skatīs".
"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Māris Možvillo sacīja, ka frakcija savu viedokli ir paudusi. "Jautājums ir novirzīts komisijām. Lai strādā speciālisti un nonāk pie viedokļa," piebilda deputāts.
Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka sadarbības sanāksmē nerunāja par šo jautājumu, bet Jaunās konservatīvās partijas pozīcija būs turpmāk tieši tāda pati, kā bija balsojot. "Proti, ka mums nav tiesību liegt demokrātisku likumdošanas procesu Saeimā ļoti plaši pārstāvētam personu lokam, kuras uzskata, ka šim grozījumam ir jāaizstāv noteikts ģimenes statuss. Mēs šobrīd nebalsojam par šī likumprojekta pieņemšanu, bet par šāda grozījuma nepieciešamību un izskatīšanu," precizēja ministrs.
Bordāns kā tieslietu ministrs arī varot papildināt, ka "Tieslietu ministrijā jau tiek dibināta darba grupa, kas strādās pie nepieciešamo plašāku grozījumu izstrādāšanas un arī veiks ekspertīzes pirms tam visos likumu griezumos. Tāpēc šādas parlamentāras debates netraucē, bet tikai palīdz nodibināt sabiedrisko kārtību un mieru, noskaidrot sabiedrības viedokli, un ļoti svarīgi – nostiprināt arī tiesisko un juridisko viedokli. Faktiski es domāju, ka šī procesa rezultātā mēs nostiprināsim Satversmi kā konstitucionālu vērtību, kā Latvijas konstitucionālu vērtību, neļaujot tajā iejaukties no ārpuses ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem vai tamlīdzīgi, bet arī izdarīt nepieciešamos grozījumus, ja tādus saskatīsim kā nepieciešamus, gan rūpējoties par bērniem, gan ģimenēm".
"Delfi" jau ziņoja, ka Saeima ceturtdien, 14. janvārī, attālinātā ārkārtas sēdē nolēma Nacionālās apvienības (NA) frakcijas iesniegto Satversmes grozījuma likumprojektu, kas precizē ģimenes jēdzienu 110. pantā, nodot Saeimas komisijām. Tas nozīmē, ka Saeima turpinās darbu pie šī plašas diskusijas sabiedrībā raisījušā likumprojekta.
Par nobalsoja 47 deputāti, pret bija 25 Saeimas deputāti, neviens deputāts neatturējās. Likumprojekts nodots izskatīšanai visām Saeimas komisijām, par atbildīgo nosakot Juridisko komisiju.
Par nodošanu komisijām un likumprojekta turpmāku izskatīšanu balsoja NA, Jaunās konservatīvās partijas frakcija, Zaļo un zemnieku savienības frakcija un "KPV LV". Likumprojektu atbalstīja arī vairāki neatkarīgie deputāti – Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems, Ļubova Švecova, Karīna Sprūde, Andris Kazinovskis, Inguna Rībena.
Pret balsoja frakcijas "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par". Pret balsoja arī Anda Čakša, Artuss Kaimiņš, Aldis Blumbergs, Vjačeslavs Dombrovskis un Evija Papule.
Balsojumā nepiedalījās 28 deputāti – frakcija "Saskaņa", Aldis Adamovičs (JV), Uldis Augulis (ZZS), Gundars Daudze (ZZS), Ieva Krapāne (KPV LV), Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP), Linda Medne (JKP), Reinis Znotiņš (JKP), Didzis Šmits un Atis Zakatistovs.
Brīdi pēc tam, kad Saeima izskatīšanai komisijās nodeva Satversmes grozījumu, "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcija nāca klajā ar paziņojumu, ka aicina Ministru prezidentu Kariņu uz frakcijas sēdi, lai apspriestos, kā aizsargāt Satversmi no Latvijas cilvēkus diskriminējošiem grozījumiem tajā.
Ja likumprojekts komisijām netiktu nodots, tad tas būtu noraidīts, un Saeima neturpinātu darbu pie tā.
Likumprojekta nodošanai komisijai pietiek ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu, bet, Saeimai turpinot darbu pie šī likumprojekta izskatīšanas, būs nepieciešams daudz lielāks deputātu atbalsts.
Satversmes 76. pants nosaka, ka Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.
Saeimas sēdē nebija iespējamas plašas debates par šo jautājumu, jo Saeimas kārtības rullis pie likumprojekta nodošanas komisijām dod iespēju debatēs izteikties tikai vienam deputātam par un vienam pret.
Patlaban Satversmes 110. pants izteikts šādi: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības." Tādu veidolu tas ieguvis pēc grozīšanas Saeimā 2005. gada decembrī un ir spēkā no 2006. gada 17. janvāra.
Tagad NA iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības."
"Tādējādi likumprojekts iezīmē trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene. Pirmais – laulības rezultātā. Otrais – asinsradniecības rezultātā, vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu. Visbeidzot – adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai," uzsver NA.
Jau ziņots, ka, reaģējot uz sabiedrībā plašu rezonansi ieguvušo pērnā gada nogales Satversmes tiesas spriedumu, ceturtdien, 7. janvārī, NA frakcijas deputāti iesnieguši Saeimā likumprojektu par grozījumu Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110. pantu, konstitucionāli nostiprinot ģimenes jēdzienu. Nacionālās apvienības ieskatā valsts pamatlikumā nepieciešams skaidrāk definēt ģimenes jēdzienu.
Kritiku par šo Satversmes tiesas spriedumu pauduši arī citi konservatīvā spārna politiķi, kā arī virkne sabiedrisko organizāciju, tomēr NA ir pirmā, kas iesniegusi konkrētu Satversmes grozījuma likumprojektu.
NA norāda, ka šāda vajadzība radusies pēc Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembrī pasludinātā sprieduma, kas ģimenes jēdzienā ietver arī "viendzimuma partneru ģimenes" un nosaka valstij "pienākumu aizsargāt un atbalstīt" tās. Partija uzskata, ka tas ir patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, kas izteikta Satversmes 110. panta esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene.
NA iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības."
Tāpat ziņots, ka pēc šī grozījuma iesniegšanas Saeimā virknē sabiedrisko organizāciju un dažu politisko partiju jaunatnes organizācijas paudušas kategoriskus iebildumus pret šo likumprojektu. Kritiku izteikuši arī vairāki konstitucionālo tiesību eksperti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
