Baznīca nolaista līdz kliņķim, likumu skata 15 gadus – Saeimas komisija atsāk diskusijas par Pēterbaznīcu  (68)

Komisija konkrētus lēmumus otrdien nepieņēma, bet vienojās turpināt vērtēt sēdē izskanējušo jauno informāciju un apspriest situāciju arī frakcijās, tajā skaitā tikai dienu iepriekš Saeimas komisijai iesniegto Valsts prezidenta redzējumu par to, kā turpmāk apsaimniekojama un izmantojama šī vēsturiskā celtne. Prezidenta piedāvājums par īpaša nodibinājuma veidošanu pārsteidza daudzus klātesošos un raisīja arī virkni jautājumu.

2018. gada rudenī, darbu uzsākot 13. Saeimai, tā pārņēma šī likumprojekta izskatīšanu no 12. Saeimas un decembrī nodeva atbildīgajai komisijai, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam nosakot 2019. gada 1. martu.

Tieslietu ministrijas sagatavotā un valdības iesniegtā likumprojekta būtība ir par īpašuma tiesību uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu likumiska nostiprināšana. Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992. gada 12. maija lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām" spēkā stāšanās kārtību" 3. punkts noteic, ka likums "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām" neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem, kāds ir Rīgas Svētā Pētera baznīca. Līdz ar to tās statuss, līdzīgi kā Doma baznīcas gadījumā 2005. gadā, ir jānosaka ar īpašu likumu.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina attālinātās komisijas sēdes tērzētavā atgādināja, ka "sākot ar 2006. gadu 8., 9., 10., 11., 12. un 13 Saeimā tika un vēl joprojām tiek skatīts likumprojekts "Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums"".

Šobrīd Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas zemesgrāmatā nav ierakstīta, bet atbilstoši Valsts zemes dienesta kadastra datiem Rīgas pilsētas pašvaldība ir tās tiesiskais valdītājs. Zemes vienība ap Pētera baznīcas ēku ir ierakstīta zemesgrāmatā un pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai, teikts likumprojekta anotācijā.

Tajā arī norādīts, ka Pētera baznīcas ēkas apsaimniekošana ir 13. gs. valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvaldes pārziņā. Saskaņā ar Rīgas domes 2009. gada 17. decembra nolikuma Nr. 36 pielikumu pārvalde ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esoša iestāde.

Pārvalde organizē un nodrošina Pētera baznīcas telpās tematiskas izstādes par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstādes, kultūras pasākumus un koncertus, iepazīstina tūristus ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – Pētera baznīcas – vēsturi, tās restaurācijas gaitu un interjeru, Rīgas pilsētas vēsturiskās apbūves attīstību, izmantojot Pētera baznīcas skatu torni.

Likumprojekts paredz, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB) tiek noteiktas īpašuma tiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un zemes vienību Rīgā, Skārņu ielā 19. Tas arī paredz, ka reliģisko darbību Rīgas Svētā Pētera baznīcā reglamentē Reliģisko organizāciju likums, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums un citi normatīvie akti.

Rīgas Svētā Pētera baznīcu izmanto par kulta celtni, koncertu norises vietu, tematiskām izstādēm par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu vietu, kultūras pasākumu vietu, kā arī par starptautiska kultūras tūrisma objektu, kas ikdienā ir pieejams apmeklētajiem. Rīgas Svētā Pētera baznīcas skatu torni izmanto par tūrisma objektu.

Rīgas pilsētas pašvaldībai likumprojekts dod tiesības bez atlīdzības izmantot Rīgas Svētā Pētera baznīcu par pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu.

Paredzēts arī, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcu var izmantot citiem šajā likumā neminētiem mērķiem, saskaņojot to ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu.

Tomēr laika gaitā atšķirīgu viedokli ar likumprojekta ieteikto risinājumu paudusi gan LELB, rosinot īpašumtiesības nostiprināt uz LELB ietilpstošās Vācu Svētā Pētera draudzes vārda, gan Rīgas domes iepriekšējā politiskā vadība, 2019. gada oktobrī nosūtot vēstuli Saeimas komisijai ar lūgumu nodot baznīcu un zemi Rīgas pilsētas īpašumā. Īpašu interesi par baznīcas likteni izrāda arī vācbaltiešu kopienas pārstāvji Vācijā, kuri Vācu draudzei palīdz arī ar finansējuma meklēšanu baznīcas atjaunošanai.

Arī Vācijas valsts, ņemot vērā kultūrvēsturisko vācbaltiešu vēstures kontekstu, ir gatava līdz ar Latviju piešķirt daļu finansējuma baznīcai tik nepieciešamajai atjaunošanai, tomēr tas tiks darīts vien tad, ja būs pārliecība, ka tas ir droši īstenojams, labi vadīts un caurskatāms process, tāda informācija otrdien Saeimas komisijas sēdē izskanēja no Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvju puses.

Tomēr kā zināms pārsteigums un jauninājums izskanēja Valsts prezidenta piedāvājums, kas datēts ar šī gada 18. janvāri un ko komisijas sēdē izskaidroja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis. Prezidents uzsver, ka baznīcai jāsaglabā gan sakrālā, gan vācbaltu kultūrvēsturiskā, gan kultūras un tūrisma funkcija.

Tāpēc piemērotākais šī objekta ilgtspējīgas attīstības visas Latvijas sabiedrības interesēs modelis būtu to nodot nodibinājumam, kuru veido Latvijas valsts, Rīgas dome, LELB, iesaistot Vācu Svētā Pētera draudzi, kurai šā likuma izpratnē būtu īpašs statuss LELB ietvarā. "Nodibinājums pārvaldītu Rīgas Svētā Pētera baznīcu un gādātu par tās saglabāšanu un attīstību," teikts prezidenta vēstulē Saeimas komisijai.

Vienlaikus prezidents arī piedāvā likumā iestrādāt arī nodibinājuma finansējuma pamatprincipus, tajā skaitā nodibinājuma dalībnieku atbildību par papildu ieguldījumiem šīs ēkas uzturēšanā. Prezidents kā veiksmīgu min nesen Saeimas pieņemto likumu par Vāgnera zāles nodošanu nodibinājumam, kas uzņēmies veikt līdzekļu piesaisti, atjaunošanu un izmantošanu.

Valsts prezidenta Egila Levita vēstulē Saeimas komisijai uzsvērts, ka "sarežģītās diskusijas par Rīgas Svētā Pētera baznīcas potenciālo piederību un pārvaldību nākotnē parāda, ka te nebūs iespējams vienkāršs lēmums". Tā kā dažādu iemeslu dēļ šī likuma pieņemšana ir kavējusies, prezidents norāda, ka beidzamais laiks atrisināt šo jautājumu, jo ēkai nav labs tehniskais stāvoklis un jau tuvākajā laikā būtu neatliekami veicami apjomīgi finansiāli ieguldījumi un darbi tā uzlabošanai.

Ēkas bēdīgo stāvokli Saeimas deputātiem komisijas sēdē raksturoja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperts Pēteris Blūms, norādot, ka jau pirms 20 gadiem Rīgas domes uzdevumā veikts apjomīgs izvērtējums, taču "darbi diemžēl nav sekojuši", un viens no iemesliem ir neskaidrās īpašumtiesības.

"Tie defekti, kas tolaik identificēti, ir kļuvuši kritiski, un klāt nākuši jauni," teica Blūms, uzsverot, ka torņa lifti ir avārijas stāvoklī, nav iespējams nodrošināt evakuācijas iespējas no augšējām platformām, kā arī ugunsdzēsības sistēma nav izmantojama. Bojāts ir gan torņa skārda jumts, gan baznīcas jumts, lietus ūdeņu dēļ bojātas velves, lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas baznīcas apkārtnē dēļ ūdens notek gar ēkas pamatiem. Plaisas redzamas visās ēkas fasādēs, izņemot rietumu fasādi, un arī pirms 30-40 gadiem restaurētajā daļā jau veidojas plaisas. Blūms norādīja, ka Svētā Pētera baznīcas fasādēm nepieciešama tikpat nopietna restaurācija, kāda veikta Doma baznīcai un Jēkaba katedrālei.

Jāmaina visi logi un iekšējās komunikācijas telpās, bažas rada arī izmaiņas pamatos, par ko liecina grīdas līmeņa maiņa. "Nekas neatbilst mūsdienu būvnormatīviem un kvalitātes prasībām – ja šodien ēka būtu jāpieņem ekspluatācijā," rezumēja Blūms. Viņa redzējumam pievienojās arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, atgādinot, ka padomju laikā ēka ilgu laiku bijusi bez torņa un tā laika materiāli un darba metodes neatbilst mūsdienu prasībām. "Tas ir mīts no Rīgas domes puses, ka Pēterbaznīca ir tīri labā stāvoklī," teica Dambis. Viņš piebilda, ka nav arī rekonstrukcijas projekta, vien Vācu draudze ir sākusi veikt nopietnus aprēķinus.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) pauda bažas, ka baznīca ir tuvu tam, lai vispār tiktu slēgta ekspluatācijai. "Tornis nestrādā, ēka novesta līdz kliņķim," situāciju raksturoja Ašeradens.

Komisijas sēdē izskanēja virkne pārmetumu Rīgas domes kā līdzšinējā baznīcas pārvaldītāja virzienā, tajā skaitā Valsts kontroles padomes locekļa Edgara Korčagina vēstījums par veikto pārbaudi ieņēmumu no baznīcas izmantošanas izlietošanā. Valsts kontrole secinājusi, ka laikā no 2010. gada līdz 2019. gada beigām kopumā 1,6 miljoni eiro, kas ir summa, par kādu ieņēmumi pārsniedz izdevumus baznīcas un citu kultūras pieminekļu uzturēšanai, novirzīti citu domes institūciju un kapitālsabiedrību vajadzībām, kas būtībā ir arī likuma pārkāpums.

Tagadējā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone (JV) atzina, ka Valsts kontroles ziņojums liecina par kārtējo pēdējos 10 gadus Rīgā valdījušās varas mantojumu. Domes deputāte atzina, ka domes komisijas strādā pie šī jautājuma risināšanas, bet diemžēl redzamas dažādas atrunas par baznīcas līdzekļu izmantošanu.

Domes politiskā vadība ir apņēmusies strādāt pie tā, lai īpašumtiesības tiktu nostiprinātas pilsētai, kā arī gatava strādāt pie finansējuma piesaistīšanas. "Esam gatavi atvērt jaunu paragrāfu un sākt profesionālu apsaimniekošanu," solīja Andersone, norādot uz Saeimas kompetenci galīgi izlemt īpašumtiesību jautājumu.

Rīgas domē jaunizveidotās Materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma komisijas vadītāja, deputāte Rita Eva Našeniece (JV) informēja, ka nule Rīgas mērs ir arī informēts, ka steidzami jārisina jautājums par baznīcas ugunsdzēsības sistēmas sakārtošanu, jo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests jau brīdinājis, ka jau jūnijā var uzlikt sodu un objektu daļēji slēgt.