Video: Kā dzīvosim pēc 25. janvāra – ko lēma valdība par ierobežojumu turpināšanu  (226)

Portāls "Delfi" piedāvā video ierakstu no preses konferences pēc sēdes.

Preses konferencē piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Iezīmējot galvenos jautājumus veselības nozarē, Pavļuts skaidroja, ka vairāku mēnešu garumā saslimstības un slimnīcu noslodzes rādītāji ir pasliktinājušies, "esam sasnieguši patiešām ļoti sliktu līmeni, kritisku situāciju, kad slimnīcas ir pārslogotas, diemžēl arī mirstība ir augstā līmenī". Latvijā otrdien pārsniegta 1000 mirušu cilvēku robeža, jo aizvadītajā diennaktī saņemtas ziņas par 29 no Covid-19 mirušiem cilvēkiem un kopējais no Covid-19 mirušo cilvēku skaits Latvijā ir 1012.

Tāpat Pavļuts uzsvēra, ka ir labi, ka, pateicoties Latvijas sabiedrības sadarbībai un pacietībai, un ierobežošanas pasākumiem, kas ir spēkā, ir izdevies šobrīd apturēt situācijas pasliktināšanos. "Diemžēl šis stāvoklis vēl arvien ir kritisks," aicinot izprast situācijas nopietnību, uzsvēra Pavļuts. Tāpat viņš akcentēja, ka smagi slimu pacientu skaits slimnīcās ir liels un tam ir tendence palielināties, un slimnīcu pārslodze īstermiņā nav atrisināma.

Tāpēc Pavļuts aicina Latvijas sabiedrību nospraust jaunu mērķi – panākt būtisku saslimstības samazinājumu. "Šobrīd runāt par atvieglojumiem, par ierobežojumu pārskatīšanu nav pamata, mēs esam absolūti kritiskā situācijā," uzsvēra ministrs.

Saslimstības ziņā Latvija stipri pārsniedz Eiropas vidējos rādītājus. Kā skaidroja ministrs, kumulatīvais saslimušo rādītājs Eiropā uz 100 000 iedzīvotāju ir 425, savukārt Latvijā – 689, kas ir pusotru reizi vairāk. Arī mirstības rādītāji stacionāros ir augstāki nekā Eiropā, norādīja Pavļuts.

Runājot par turpmākajiem drošības pasākumiem, kas būs jāveic, Pavļuts norādīja, ka, visticamāk, būs nepieciešams arī ārkārtējās situācijas pagarinājums. "Nav īsti citu iespēju," pauda Pavļuts.

Tāpat otrdien VM arī valdībā prezentēja "luksofora principu", pēc kura varētu noteikt nepieciešamo ierobežojumu apjomu, balstoties epidemioloģiskās situācijas rādītājos.

Sēdes darba kārtībā bija iekļauta informācijas uzklausīšana par aktuālo epidemioloģiskās drošības situāciju un veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, testēšanu, kā arī situāciju ģimenes ārstu praksēs un aktuālā informācija par vakcināciju pret Covid-19.

Ministri skatīja informatīvo ziņojumu "Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija".

Valdība vērtēja rīkojuma projektu "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"", rīkojuma projektu "Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 6.novembra rīkojumā Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"", grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumos Nr. 709 "Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos", kā arī grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumos Nr .709 "Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos".

Vērtēts tika arī informatīvais ziņojums "Par sejas masku iegādi izglītojamiem un izglītības iestādēs nodarbinātajiem".

"Delfi" jau ziņoja, ka nav pamata domāt, ka valdība, šonedēļ izskatot Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu turpināšanu pēc 25. janvāra, kā tas noteikts pašlaik, varētu īpaši mīkstināt vai radikāli mainīt ierobežojumus. Tā pirmdien, 18. janvārī, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Koalīcijas partneri pirmdien sanāksmē uzklausījuši veselības ministra ziņojumu par situāciju, un šonedēļ Ministru kabinets diskutēs un pieņems lēmumus par tālāko rīcību, kas notiks pēc 25. janvāra, tajā skaitā arī par to, kādi būs vai nebūs dažādi ierobežojumi, sacīja Kariņš, piebilstot, ka šie nav jautājumi, ko koalīcijas partneri tiešā veidā izlemj politiskā diskusijā sadarbības sanāksmē.

Kariņš uzsvēra, ka šonedēļ Ministru kabinetā no finanšu ministra vadītās darba grupas, kas vērtē atbalsta pasākumus ekonomikai, vēl sagaida, kā varētu atbalsta loku paplašināt, aptverot vēl lielāku sabiedrības un uzņēmumu loku, kuri cieš Covid-19 ierobežojumu dēļ, bet kuriem vēl nav bijuši pieejami atbalsta instrumenti. "Mēs meklēsim, kā paplašināt atbalstu," solīja premjers.

Valdības vadītājs atgādināja, ka ekonomikas atbalsta pasākumi jau pagarināti līdz 30. jūnijam, kā arī palielināts no 330 eiro uz 500 eiro minimālais dīkstāves pabalsts, pagājušā nedēļā nolemts padziļināt atbalstu, dubultojot uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu subsīdijām pieejamo apjomu.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par šonedēļ gaidāmiem valdības lēmumiem attiecībā uz Covid-19 izplatības dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, Ministru prezidents atgādināja, ka otrdienās valdības un Krīzes vadības padomes sēdē tiek uzklausīti speciālistu ziņojumi par situāciju un valdība "idejiski vienojas" par to, kādus lēmumus vajadzētu izstrādāt līdz galam un pieņemt ceturtdien.

"Šodien mēs no veselības ministra neuzklausījām vēl piedāvājumu, kas būtu jādara, bet ļoti skaidru un skaudru aprakstu par situāciju, kāda viņa ir. Viņa apraksts gan par slimnīcām, gan saslimšanas tendencēm skaidri liecina, ka šobrīd nav nekāda pamata domāt, ka valdība varētu īpaši mīkstināt vai radikāli mainīt kopējos ierobežojumus," teica Kariņš.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) arī ļoti skaidri uzsvēris, ka "mēs šobrīd nekādi nevaram atļauties jebkāda veida saslimstības pieaugumu", valdošās koalīcijas partneru sadarbības sanāksmē dzirdēto atstāstīja Kariņš.

"Mēs, iespējams, sākam agrīnā stadijā novērot parādību, ka situācija stabilizējas, bet mums ar stabilizāciju vien nepietiek. Mums ir jāpanāk saslimstības samazināšana. Mēs esam redzējuši Eiropā valstis, kā piemēram, Īrija, kas ar dažāda veida ierobežojumiem bija ļoti labi uzveikusi Covid-19 uzliesmojumu, un viņiem pirms Ziemassvētkiem bija zemākais saslimšanas līmenis visu Eiropas valstu vidū, pat zem Somijas. Tad uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu viņi atcēla savus ierobežojumus, un rezultātā viņi divu trīs nedēļu laikā ar ģeometrisku progresiju kļuvuši par vienu no Eiropas līderiem saslimstībā ar Covid-19," norādīja valdības vadītājs.

Kariņš piebilda, ka ir skaidrs, ka šī slimība ir bīstama un ka valstīs, kur atceļ ierobežojumus, vērojams straujš pieaugums. "Mēs nekādu, pat mazu, mērenu pieaugumu nevaram atļauties. Mums ir jāsamazina kopējā līkne," uzsvēra Ministru prezidents.