Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās valdību piešķirt 4,4 miljonus eiro vienreizējam pabalstam pirmsskolu un speciālās izglītības pedagogiem, kuri strādā klātienē Covid-19 pandēmijas laikā, trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Šodien Saeimas komisijas dienas kārtībā bija iekļauti vairāki jautājumi, tostarp jautājums par pedagogu darba samaksu Covid-19 izplatības laikā. Ministre atklāja, ka šonedēļ IZM nodevusi izskatīšanai valdībā projektu par vienreizēju atbalstu pirmsskolu un speciālās izglītības pedagogiem, paredzot šiem aptuveni 15 000 pedagogiem vienreizēju piemaksu 300 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas.
Ministre pauda pateicību šīm abām pedagogu grupām, kurām, neskatoties uz ārkārtējo situāciju, darbs turpinās klātienē. Šuplinska teica, ka IZM valdībai ir piedāvājusi 30% piemaksu skolotājiem no pedagogu zemākās algas likmes, kas vienai likmei būtu 300 eiro. Lai kopumā atbalstītu 15 000 pirmsskolu un speciālās izglītības pedagogus ir nepieciešami 4,4 miljoni eiro.
Vēl viņa stāstīja, ka visiem skolotājiem dažādās izglītības pakāpēs ir pieejami visāda veida atbalsta pasākumi. Tā jau trešo gadu turpinās pašvaldību mācību jomu koordinatoru semināri un sadarbības pasākumi, notiek regulāras tiešsaistes konsultācijas skolotājiem visās mācību jomās, kā arī ir pieejami interaktīvi ieviešanas semināri, vebināru sērijas un citi pasākumi, uzsvēra ministre.
Savukārt stāstot par finansiāliem atbalsta instrumentiem, ministre teica, ka vēl plānots apgūt 12 miljonu eiro finansējumu, kas būs saistīts ar tehnoloģiju piegādi. Šuplinskas rādītajā prezentācijā pie šī punkta bija minēta iniciatīva "Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām" jeb "REACT-EU".
Kā liecina publiski pieejamā informācija, tā ir iniciatīva, ar kuru turpina un paplašina ar Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu un Papildināto investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu īstenotos pasākumus, kas domāti reaģēšanai uz krīzi un krīzes pārvarēšanai. Paredzēts, ka šī iniciatīva sekmēs zaļu, digitālu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu.
Tāpat ministre stāstīja, ka vēl līdz 15. februārim pašvaldības Satiksmes ministrijā iesniedz apliecinājumus par interneta pieslēgumu izveidi, lai nodrošinātu risinājumus interneta jaudai, par kuru līdz šim nereti saņemtas sūdzības.
Šuplinska Saeimas komisijā arī teica, ka IZM redz, ka daudzas skolas nav atradušas optimālu veidu, [kā nodrošināt attālinātas mācības], jo "viens pret vienu" pārcelt klātienes mācību formu uz attālinātām mācībām nav iespējams, un no tā ciešot skolotāji un bērni.
Vēl ministre teica, ka skolotāji un skolu direktori paši zina, ka pedagogu ieguldījums mācību procesā ir atšķirīgs, skaidrojot, ka IZM nevar pārliecināt valdību par to, ka visi 55 000 pedagogi, sākot ar pirmsskolām līdz pat augstākajai izglītībai, strādā vienlīdz mērķtiecīgi un atbildīgi.
"Ministru prezidentam varu teikt, ko gribu - viņam ir divu dažādu skolu piemēri, ko sarunās viņš min. Tā ir mana problēma un tā ir valdības izpratne," atklāja Šuplinska, uzsverot, ka kopumā IZM piedāvā divus finansiāla atbalsta mehānismus. Viens ir jau minētās piemaksas pirmsskolu un speciālās izglītības pedagogiem, bet otrs mehānisms paredz segt virsstundu darbu pārējo pedagogu grupu darbiniekiem, klases audzinātājiem, kuri notur individuālas konsultācijas audzēkņiem gatavojoties eksāmeniem vai augstskolu beidzējiem.
"Pārējo pedagogu grupu darbiniekiem varam rosināt segt individuālas konsultācijas, proti, cik lielā mērā skolotājam kā klases audzinātājam, kurš strādā ar sociālā riska grupām, skolas un augstskolu beidzējiem palielinās individuālo konsultāciju skaits," teica ministre, paskaidrojot, ka tas būtu virsstundu darbs, kam IZM varētu prasīt atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
