Veselības ministrija (VM) strādā pie tā, lai palielinātu slimnīcu kapacitāti, ja gadījumā jaunās Covid-19 saslimšanas mutācijas vilnis parādās Latvijā un sākas strauja izplatība, trešdien, 20. janvārī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē informēja VM parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP).
Jauno celmu jeb vīrusa mutāciju izplatība ir ārkārtīgi nopietni uztverama, jo tā daudzās valstīs ir parādījusi spēju atkal palielināt saslimstību, sēdē uzsvēra Dūrītis.
Tāpat viņš norādīja, ka saistībā ar šo, trešdien ir plānota tikšanas ar zinātniskajiem institūtiem, kuri veic šo paraugu sekvenēšanu. Lai varētu pateikt, cik plaši šī mutācija Latvijā izplatās, ir jāveic papildu analīzes, kas ir diezgan laikietilpīgas. Tāpat viņš norādīja, ka kopā ar profesoru Ugu Dumpi tiek izstrādāts plāns, kā un kurus paraugus pēc iespējas ātrāk sekvenēt, lai noteiktu, cik plaši jaunais mutācijas veids izplatās.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs sēdē atklāja, ka no Lielbritānijas ir ievesti pieci gadījumi ar Covid-19 paveidu, par kuriem šobrīd ir zināms, bet, kā viņš norādīja, "ļoti iespējams, ka ir gadījumi, kuri nav atklāti".
Dūrītis norādīja, ka nākamnedēļ vajadzētu tikt atvērtām arī pirmajām Covid-19 pacientiem domātajām gultām Rīgas 1. slimnīcā.
VM Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka skaidroja, ka šobrīd slimnīcu noslogojums ir liels, parasto Covid-19 gultu noslogojums vidēji smagiem pacientiem valstī ir 80%, bet tas atšķiras pa reģioniem. Šis procents ir augstāks tajos reģionos, kuros saslimstība ir lielāka.
Kā norādīja Janka, vēl ir iespējas slimnīcās pārprofilēt gultas, bet "tās nav bezizmēra" un ir arī augšējā robeža, kad gultu pārprofilēšana vairs nebūs iespējama.
Tāpat viņa uzsvēra, ka ministrija strādā pie tā, lai palielinātu intensīvās terapijas gultu skaitu, īpaši otrā un trešā līmeņa stacionāros. Janka skaidroja, ka ministrija strādā arī pie tā, lai tie pacienti, kuri ir beiguši ārstēšanos augstāka līmeņa stacionārā, bet viņiem vēl ir nepieciešama atveseļošanās pēc Covid-19 stacionārā, varētu tikt pārvesti uz zemāka līmeņa stacionāru.
Kopumā viņa norādīja, ka "situācija ir sarežģīta", tomēr slimnīcu darbu atvieglo arī esošie ierobežojumi, kuri notur saslimstību. Tāpat ir jārēķinās, ka no kopējā saslimušo skaita 15% ārstēsies stacionārā, kas ir gana liels skaits.
"Mums ir arī liela cerība uz tiem mediķiem, kas būs jau izslimojuši un atgriezīsies darbā, līdz ar to gultu palielināšana ir atkarīga ne tikai no gultām un iekārtām, bet arī mediķiem," akcentēja Janka, piebilstot, ka esošie ierobežojumi vēl noteikti kādu laiku ir jāsaglabā, lai ir stabilizācija, jo iepriekšējās nedēļās novērots to pacientu pieaugums stacionāros, kuriem ir smaga slimības gaita, kas arī stacionāros pavada ilgāku laiku.
Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule uzsvēra, ka esošie ierobežojumi ir jāturpina, tāpat arī jādomā par iespējamu jaunā vīrusa celma ienākšanu, tāpēc situācija šobrīd ir "trausli stabila", tomēr labāka nekā pirms Jaunā gada.
Ziņots, ka Perevoščikovs jau iepriekš uzsvēris, ka jaunie Covid-19 paveidi šobrīd ir izaicinājums Eiropas Savienībā.
Pēdējā diennaktī veikti 12 732 Covid-19 testi, reģistrēti 1088 jauni saslimšanas gadījumi, liecina SPKC apkopotā informācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
