Jāstrādā, lai novērstu Satversmes grozīšanu – atzīst Kariņš pēc tikšanās ar 'Attīstībai/Par!'  (173)

Pēc tikšanās izplatītā paziņojumā medijiem Kariņš uzsver, ka iekļaujošas sabiedrības veidošana ir Latvijas valsts attīstības pamats. Ministru prezidents un viņa pārstāvētā partiju apvienība "Jaunā Vienotība" neatbalsta grozījumus Satversmē, kas iesniegti izskatīšanai Saeimā, jo tie ved pretējā virzienā, uz atgriešanos PSRS laikos, atgādināts paziņojumā.

"Saeimā iesniegtie grozījumi, ja tie tiktu pieņemti, būtu atgriešanās pagātnē, taču mums visiem kopā ir jāstrādā ar skatu uz priekšu, uz mūsu valsts izvēlēto attīstības virzienu, kur katrs cilvēks ir vērtība. Šie grozījumi nepiedodami šķeļ mūsu sabiedrību laikā, kad tās vienotība ir izšķiroša mūsu cīņā pret pandēmiju. Mums kopīgiem spēkiem ir jāveido iekļaujoša sabiedrība, jāstiprina tas, kas mūs vieno – mūsu patriotisms, solidaritāte un iecietība," pauda Kariņš.

Ministru prezidents pateicas Saeimas "Attīstības/Par!" frakcijas deputātiem par sarunu un uzsver, ka, tikai kopīgiem spēkiem Saeimā strādājot, būs iespējams novērst grozījumu pieņemšanu Satversmē un stiprināt mūsu valsts izvēlēto attīstības virzienu uz labklājības un ikvienam cilvēkam drošu, iekļaujošu valsti, teikts paziņojumā.

Tikmēr "Attīstībai/Par!" paziņojumā presei vēsta, ka Kariņam ir personīgi jāiesaistās Latvijas Satversmes aizsardzībā pret ģimeņu diskrimināciju un jāgādā par koalīcijas līguma ievērošanu. "No premjerministra sagaidām izlēmīgu rīcību," teikts frakcijas paziņojumā.

Frakcija norāda, ka "Attīstībai/Par!" un Ministru prezidents ir vienisprātis, ka Satversmes pamatprincipu aizsardzībai ir jāvienojas konstitucionālo orgānu – Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta un tiesu varas vadītājiem, jo šis ir Latvijas valsts attīstības pamatjautājums.

Iesniegtais Satversmes grozījuma projekts ir pretrunā gan ar Satversmes demokrātisko pamatu, gan neseno Satversmes tiesas nolēmumu, kurš uzliek par pienākumu Saeimai nodrošināt visu ģimeņu tiesisko aizsardzību, uzsver "Attīstībai/Par!".

Valdības koalīcijas Sadarbības līgums nosaka, ka "jautājumus par grozījumiem Satversmē var izlemt tikai un vienīgi pamatojoties uz sadarbības partneru vienprātības principu." "Attīstībai/Par!" uzskata, ka grozījumu virzīšana bez apspriešanās un lēmuma sadarbības padomē ir klajš sadarbības līguma pārkāpums un valdības koalīcijas destabilizācija pandēmijas krīzes grūtākajā brīdī ir kategoriski nepieņemama.

"Attīstībai/Par!" deputāti atgādinājuši premjeram, ka viņa konstitucionālais pienākums ir gādāt par Latvijas kā demokrātiskas valsts Satversmes pamatprincipu neaizskaramību, kā arī par koalīcijas līguma ievērošanu. "Attīstībai/Par!", izmantojot visas demokrātiskas darbības metodes, rīkosies, lai diskriminējošos grozījumus apturētu un sagaida, ka arī premjers pildīs savus valdības un koalīcijas vadītāja pienākumus šajā jautājumā. Tas ir gan Latvijas valsts demokrātiskas attīstības, gan šīs koalīcijas stabilitātes un ilgtspējas jautājums, teikts paziņojumā.

Sarunā ar portālu "Delfi" pēc tikšanās "Attīstībai/Par!" frakcijas vadītāja Marija Golubeva sacīja, ka šis nav ultimāts valdības vadītājam un pagaidām arī netiek runāts par aiziešanu no koalīcijas, bet tiek gaidīta premjera rīcība, lai tiktu novērsts apdraudējums demokrātiskām vērtībām.

Par turpmāko taktiku Saeimā, izskatot šo grozījuma projektu, Golubeva sacīja, ka frakcijai ir tikai tik balsu, cik ir, bet tiks darīts viss iespējamais, lai Satversmes 110. pants netiktu grozīts.

Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs portālam "Delfi" sīkāk neko nekomentēja par "Attīstībai/Par!" ierosinājumu Kariņam vērsties pie citu konstitucionālo orgānu vadības.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeima ceturtdien, 14. janvārī, attālinātā ārkārtas sēdē nolēma Nacionālās apvienības (NA) frakcijas iesniegto Satversmes grozījuma likumprojektu, kas precizē ģimenes jēdzienu 110. pantā, nodot Saeimas komisijām. Tas nozīmē, ka Saeima turpinās darbu pie šī plašas diskusijas sabiedrībā raisījušā likumprojekta.

Par nobalsoja 47 deputāti, pret bija 25 Saeimas deputāti, neviens deputāts neatturējās. Likumprojekts nodots izskatīšanai visām Saeimas komisijām, par atbildīgo nosakot Juridisko komisiju.

Par nodošanu komisijām un likumprojekta turpmāku izskatīšanu balsoja NA, Jaunās konservatīvās partijas frakcija, Zaļo un zemnieku savienības frakcija un "KPV LV". Likumprojektu atbalstīja arī vairāki neatkarīgie deputāti – Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems, Ļubova Švecova, Karīna Sprūde, Andris Kazinovskis, Inguna Rībena.

Pret balsoja frakcijas "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par". Pret balsoja arī Anda Čakša, Artuss Kaimiņš, Aldis Blumbergs, Vjačeslavs Dombrovskis un Evija Papule.

Balsojumā nepiedalījās 28 deputāti – frakcija "Saskaņa", Aldis Adamovičs (JV), Uldis Augulis (ZZS), Gundars Daudze (ZZS), Ieva Krapāne (KPV LV), Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP), Linda Medne (JKP), Reinis Znotiņš (JKP), Didzis Šmits un Atis Zakatistovs.

Brīdi pēc tam, kad Saeima izskatīšanai komisijās nodeva Satversmes grozījumu, "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcija nāca klajā ar paziņojumu, ka aicina Ministru prezidentu Kariņu uz frakcijas sēdi, lai apspriestos, kā aizsargāt Satversmi no Latvijas cilvēkus diskriminējošiem grozījumiem tajā.

Ja likumprojekts komisijām netiktu nodots, tad tas būtu noraidīts, un Saeima neturpinātu darbu pie tā.

Likumprojekta nodošanai komisijai pietiek ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu, bet, Saeimai turpinot darbu pie šī likumprojekta izskatīšanas, būs nepieciešams daudz lielāks deputātu atbalsts.

Satversmes 76. pants nosaka, ka Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Saeimas sēdē nebija iespējamas plašas debates par šo jautājumu, jo Saeimas kārtības rullis pie likumprojekta nodošanas komisijām dod iespēju debatēs izteikties tikai vienam deputātam par un vienam pret.

Patlaban Satversmes 110. pants izteikts šādi: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības." Tādu veidolu tas ieguvis pēc grozīšanas Saeimā 2005. gada decembrī un ir spēkā no 2006. gada 17. janvāra.

Tagad NA iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības."

"Tādējādi likumprojekts iezīmē trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene. Pirmais – laulības rezultātā. Otrais – asinsradniecības rezultātā, vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu. Visbeidzot – adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai," uzsver NA.

Jau ziņots, ka, reaģējot uz sabiedrībā plašu rezonansi ieguvušo pērnā gada nogales Satversmes tiesas spriedumu, ceturtdien, 7. janvārī, NA frakcijas deputāti iesnieguši Saeimā likumprojektu par grozījumu Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110. pantu, konstitucionāli nostiprinot ģimenes jēdzienu. Nacionālās apvienības ieskatā valsts pamatlikumā nepieciešams skaidrāk definēt ģimenes jēdzienu.

Kritiku par šo Satversmes tiesas spriedumu pauduši arī citi konservatīvā spārna politiķi, kā arī virkne sabiedrisko organizāciju, tomēr NA ir pirmā, kas iesniegusi konkrētu Satversmes grozījuma likumprojektu.

NA norāda, ka šāda vajadzība radusies pēc Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembrī pasludinātā sprieduma, kas ģimenes jēdzienā ietver arī "viendzimuma partneru ģimenes" un nosaka valstij "pienākumu aizsargāt un atbalstīt" tās. Partija uzskata, ka tas ir patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, kas izteikta Satversmes 110. panta esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene.

NA iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības."

Tāpat ziņots, ka pēc šī grozījuma iesniegšanas Saeimā virknē sabiedrisko organizāciju un dažu politisko partiju jaunatnes organizācijas paudušas kategoriskus iebildumus pret šo likumprojektu. Kritiku izteikuši arī vairāki konstitucionālo tiesību eksperti.