Apgrozībā nonāks jaunās 100 eiro un 200 eiro banknotes  - 1
Foto: Publicitātes foto

Saeima bez debatēm ceturtdien, 21. janvārī, nolēma nodot 11 710 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm" Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai. Par nobalsoja visi klātesošie 95 deputāti.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 13. janvāra sēdē izskatīja šo iesniegumu un rosināja Saeimai to nodot izskatīšanai par veselības nozari atbildīgajai komisijai.

Kā iepriekš informēja biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls", kas Saeimas komisijas sēdē pārstāvēja kolektīvo iesniegumu, valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte, Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kur krūts rekonstrukcija pēc krūts vēža ārstēšanas un operācijas netiek finansēta no valsts budžeta.

"Krūts rekonstrukcija ir pēdējais krūts vēža ārstēšanas posms un veids, kā pacienti reabilitēt un atgriezt pilnvērtīgā dzīvē. Tas atrisina daudzus psihoemocionālus un fizioloģiskus procesus, kas notiek, ja sievietei krūts netiek atjaunota. Biedrība aicina lēmumu pieņēmējus ieklausīties iedzīvotāju balsīs un atjaunot Latvijā krūts rekonstrukcijas programmu un paredzēt ikgadējo finansējumu programmai. Pēc biedrības aplēsēm krūts rekonstrukcijas programmai gadā būtu nepieciešami 375 000 eiro 150 operācijām," skaidroja Ielīte.

Biedrība informēja, ka 2020. gadā krūts vēža skrīningam atsaukušās tikai 28% sieviešu. Šobrīd to ietekmē arī Covid-19 situācija. Pētījumi rāda, ja valstī ir pieejama krūts rekonstrukcija, arī atsaucība uz skrīningu ir daudz augstāka. Krūts vēzis ir galvenais nāves iemesls sievietēm darbspējīgā vecumā. Katru gadu Latvijā saslimst ap 1100 – 1200 sieviešu.

Latvijā gada laikā krūts rekonstrukcija pēc operācijas būtu nepieciešama 100-150 gadījumos. Tas ir aktuāli sievietēm vecumā no 30-60 gadiem, vēstīja biedrība ar atsauci uz Veselības ministrijas galveno speciālistu onkoloģijā un ķīmijterapijā Jāni Eglīti.

Krūts rekonstrukcija ir viens veids, kā pacienti reabilitēt un atgriezt pilnvērtīgā dzīvē. Tas atrisina daudzus psihoemocionālus un fizioloģiskus procesus, kas notiek, ja sievietei krūts netiek atjaunota. Latvijā krūts rekonstrukcijas programma tika pārtraukta 2009. gadā un nav atjaunota, norāda "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!