Ministru kabinets apstiprina Covid-19 ierobežojumu pagarināšanu līdz 7. februārim; nelieli precizējumi (plkst. 20.30)  (295)

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka valdība ceturtdien formāli apstiprinājusi jau otrdien konceptuāli pieņemto lēmumu, ka līdz 7. februārim tiek saglabāti jau spēkā esošie Covid-19 izplatības ierobežojumi. Vienīgā izmaiņa ir tā, ka, sākot no pirmdienas, 25. janvāra, 1.-4. klašu skolēniem brīvlaiks beigsies un atsāksies attālinātās mācības.

Otrs būtisks lēmums šīs dienas sēdē bija par papildu piemaksām mediķiem par darbu Covid-19 apstākļos, kopumā par 69 miljoniem eiro gada trim pirmajiem mēnešiem. "Mēs ne tikai idejiski un vārdos, bet arī un ne pirmo reizi gādājām, lai viņi varētu turpināt savu darbu," teica valdības vadītājs.

Kariņš arī uzsvēra lēmumu par papildu vakcīnu piegādēm. Ministru prezidents pēc īsas uzrunas preses konferencē pēc valdības sēdes atvainojās un devās uz attālinātu Eiropadomes sēdi, lai kopā ar citiem Eiropas Savienības valstu līderiem runātu par Eiropas vakcīnu piegādēm.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) žurnālistiem skaidroja, ka epidemioloģiskā situācija valstī ir stabila, bet diemžēl stabila ļoti kritiskā līmenī. "Tāpēc šodien valdība lēmusi apstiprināt otrdien konceptuāli izrunāto lēmumu nemainīt ierobežojumus un drošības prasības ar dažiem izņēmumiem un atstāt tās spēkā līdz 7. februārim," teica Pavļuts, situāciju valstī raksturojot – "šodien uzzinājām, ka Latvijā ar Covid-19 inficējušies vēl 902 cilvēki, slimnīcās ir 1105 cilvēki ar Covid-19, un esam uzzinājuši par 25 cilvēku nāvi".

"Situācija vēl arvien ir ārkārtīgi nopietna," uzsvēra veselības ministrs.

Pavļuts arī pastāstīja, ka, lai palīdzētu mediķiem, kas strādā gan slimnīcās, gan cilvēkiem, kas ar Covid-19 cīnās citos dienestos, valdība tagad līdzīgi kā pirms Jaunā gada lēmusi par papildu 69 miljonu eiro piešķiršanu piemaksām mediķiem un Covid-19 darbos iesaistītajiem darbiniekiem gada pirmajā ceturksnī – janvārī, februārī, martā.

"Šeit ir gan 100% slimnīcās strādājošajiem mediķiem un citiem, gan piemaksas slimnīcu darbiniekiem, kas nav tieši iesaistīti, bet piedalās Covid-19 seku novēršanā, gan piemaksas līdz 50% atsevišķiem iestāžu darbiniekiem. Tāpat arī papildu finansējums farmaceitiem par medikamentu izsniegšanu īpašos gadījumos," skaidroja ministrs.

Savukārt par būtisku Ministru kabineta lēmumu, kas vairos drošības sajūtu Latvijai, ka mūsu iedzīvotājiem būs pieejams pietiekams un daudzveidīgs vakcīnu portfelis, Pavļuts nodēvēja lēmumu par pieteikšanos "CureVac" vakcīnām. "Tas ir svarīgi, ka ir daudzveidīgs portfelis, jo šajos laikos nevaram justies droši par to, ka visas vakcīnu piegādes būs savlaicīgas. Tādēļ ir nepieciešams veidot rezerves," skaidroja Pavļuts.

Ministru kabinets ir apstiprinājis Veselības ministrijas priekšlikumu papildus pieteikties vēl 646 510 "CureVac" vakcīnām, kuras varētu būt pieejamas jau no gada otrā ceturkšņa vai vēlāk," skaidroja ministrs, piebilstot, ka Latvija var justies droši, ka tai būs pietiekams "vakcīnu portfelis".

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, kādu risinājumu piedāvās Veselības ministrija situācijas sociālās aprūpes centros uzlabošanai, jo Ministru prezidents trim ministrijām uzdevis līdz nedēļas beigām sagatavot īpašu plānu, Pavļuts atzina, ka vēl nepieciešams mirklis pacietības. "Ministru prezidents ir uzdevis ministrijām sagatavot kopīgus priekšlikumus. Mums ir bijušas pirmās sanāksmes, šovakar tās turpinās, speciālisti strādā. Domāju, ka rīt jau varēsim labāk atbildēt uz šo jautājumu," teica Pavļuts.

Par tieši Veselības ministrijas uzdevumiem ministrs teica, ka tās pienākums, pirmkārt, būtu palīdzēt, kur nepieciešams, sociālās aprūpes centriem – pašvaldību, valsts vai citiem – atbalstīt ar medicīnas profesionāļiem. "Tādiem ir daudzviet jābūt, un jāskatās, kāda ir situācija praksē," teica Pavļuts. Otra lieta, kas būs īpaši aktuāla – palīdzēt sociālās aprūpes centriem sagatavoties nākamajam vakcinācijas pret Covid-19 posmam, kas attieksies tieši uz šo centru darbiniekiem un klientiem. "No Veselības ministrijas puses šī ir būtiska prioritāte," norādīja ministrs.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) arī piebilda, ka ceturtdien viņa vadītajā darba grupā uzņēmēju un darbinieku atbalstam tika apstiprināti visi Labklājības ministrijas pieprasījumi par finanšu palīdzību un atbalsta sniegšanu sociālajiem aprūpes centriem nepieciešamā aprīkojuma iegādei, lai varētu ievērot visas epidemioloģiskās prasības un varētu ātrāk noteikt simptomus. "Viss tas, kas tika pieteikts, ir apstiprināts, un Labklājības ministrija gatavo lēmumprojektu nākamajai nedēļai," teica finanšu ministrs.

Valdība lēma veikt grozījumus Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, vēl līdz 7. februārim pagarinot šobrīd spēkā esošos drošības pasākumus, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā (VM).

Epidemioloģiskā situācija Latvijā nedaudz stabilizējas, tomēr šobrīd vēl nav iespējams atcelt vai mīkstināt noteiktos drošības pasākumus. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka Covid-19 infekcija turpina izplatīties un situācija Latvijā, neskatoties uz dažu pēdējo dienu uzlabojumu, ir kritiska.

Lai varētu runāt par drošības pasākumu mīkstināšanu, epidemioloģiskajai situācijai būtu jāuzlabojas vairākas reizes. Tas nozīmē, ka pirmā iespēja lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās tiktu reģistrēti ne vairāk kā 200 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Valdība arī lēma, ka no 25. janvāra, tāpat kā citu klašu skolēni, bērni no 1. līdz 4. klasei mācīsies attālināti. Tāpat pieņemts lēmums par atsevišķām situācijām, kad klātienē drīkstēs notikt individuālas praktiskās nodarbības kvalifikācijas iegūšanai. Attiecīgi, ja kvalifikācijas iegūšanai ir nepieciešamas praktiskās nodarbības klātienē, kuras nav iespējams iegūt attālināti, piemēram, būvniecībā, mašīnbūvē, metālapstrādē, kokrūpniecībā, enerģētikā u.c. Tas būtu iespējams tikai tādos gadījumos, kur prasmju apguvē ir iespējams ievērot savstarpēju divu metru distanci.

Līdz 7. februārim mājsēde no plkst. 22.00 līdz plkst. 5.00 jāievēro naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu. Šajā laikā cilvēki ārpus mājas var būt tikai neatliekamas nepieciešamības dēļ, piemēram, lai dotos uz darbu vai ārstniecības iestādi. Obligāti ir jāaizpilda pašapliecinājums, norādot savus personas datus un pārvietošanās iemeslu. Līdzi jābūt pasei vai ID kartei.

Vairāk par ierobežojumiem lasiet šeit.

Ņemot vērā kritisko situāciju veselības aprūpē un Covid-19 plašo izplatību Latvijā, Ministru kabinets ceturtdien, 21. janvārī, nolēma līdz 7. februārim pagarināt iepriekš noteiktos ierobežojumus, tostarp tirdzniecībā, lai mazinātu inficēšanās risku tirdzniecības vietās gan iedzīvotājiem, gan tirdzniecības vietu – veikalu un tirgu – darbiniekiem, portālu "Delfi" informēja Ekonomikas ministrijā.

Ekonomikas ministrija pateicas tirgotājiem par drošības prasību ievērošanas nodrošināšanu tirdzniecības vietās un aicina turpmāk pastiprināti kontrolēt pircēju uzvedību tirdzniecības vietās, lai pēc iespējas nodrošinātu drošus tirdzniecības apstākļus. Tāpat ministrija aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem, ievērot tirgotāju norādījumus un veikt iepirkšanos ātri un ilgākam laika periodam, izvairoties no ikdienas veikala apmeklējumiem.

Sejas aizsargmaska, roku dezinfekcija pirms un pēc veikala apmeklējuma un distancēšanās 2 metri ir minimālais nosacījumu komplekts drošam iepirkšanās procesam, atgādina ministrija.

Arī turpmāk netiek ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija – iedzīvotāji varēs iegādāties preces distances tirdzniecībā (internetā, pasūtot pa tālruni un e-pastu), tās varēs tikt piegādātas uz mājām un pakomātiem, tās varēs arī izsniegt un saņemt veikalos uz vietas.

Tāpat netiek pārtraukta jebkādu preču vairumtirdzniecība vairumtirdzniecības bāzēs, kas nepieciešamas gan mazumtirdzniecības veikaliem, gan uzņēmumu darbībai, ražošanai, utt.

Tāpat pakalpojumu sniegšanas ietvaros atļauts nodrošināt tā sniegšanai nepieciešamās preces (piemēram, autoservisā automobiļu detaļu nodrošināšana).

Joprojām spēkā ir arī iepriekš noteiktie drošības pasākumi tirdzniecības vietās, t.sk. ielu tirdzniecībā un tirdzniecībā atklātā tirgus teritorijā – mutes un deguna aizsegu lietošana gan veikalu, gan tirgu apmeklētājiem un darbiniekiem; 2 metru distances ievērošana; apmeklētāju informēšana par piesardzības prasībām;pastiprinātas higiēnas ievērošana; darbinieku veselības stāvokļa uzraudzība.

Nolūkā stiprināt augstāk minēto ierobežojumu ievērošanu un kontroli, vienlaikus Ministru kabineta rīkojums papildināts ar pienākumiem tirdzniecības centru (ēkās ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 kvadrātmetru un kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz 10 tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji) īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kuriem jānodrošina, ka:

Vairāk par tirdzniecību lasiet šeit.

Līdz 7. februārim spēkā paliks drošības pasākumi sabiedriskajā transportā, kas nosaka – pasažieru skaits sabiedriskajā transportā nedrīkst pārsniegt 50% no tā ietilpības. Atbilstoši tam sabiedriskā transporta pārvadātājiem ir jānodrošina pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, un, ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, tajā ir jābūt marķētām sēdvietām.

Sabiedriskajā transportā, tai skaitā taksometros, sejas maskas ir jālieto gan transportlīdzekļa vadītājam, gan pasažieriem, tostarp arī bērniem no septiņu gadu vecuma. Sejas maskas sabiedriskajā transportā varēs nelietot bērni, kas nav sasnieguši septiņu gadu vecumu, un personas ar kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem.

Sabiedrisko transportu nedrīkst izmantot iedzīvotāji, kuriem ir pozitīvs Covid-19 tests vai kuri atzīti par kontaktpersonām.

Līdz 7. februārim mājsēde no plkst. 22.00 līdz plkst. 5.00 jāievēro naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu. Satiksmes ministrija atgādina, ka mājsēdes laikā sabiedriskā transporta darbības laiks netiek ierobežots, lai primāri nodrošinātu iedzīvotāju nokļūšanu uz un no darba.

Iedzīvotāji var izmantot arī taksometra vai pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili pakalpojumu. Taksometrā var braukt viens pasažieris, izņemot gadījumus, ja pasažieris pārvietojas kopā ar nepilngadīgu bērnu vai personu, kam nepieciešama asistenta palīdzība. Tas attiecas arī uz pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglajiem automobiļiem.

Iedzīvotājiem, kas ir ieceļojuši Latvijā no ārvalstīm un dodas uz savām dzīvesvietām vai arī dodas uz ostu, lidostu, autoostu vai dzelzceļa staciju, lai izceļotu no valsts, ir jābūt biļetei vai citam braucienu apliecinošam dokumentam. Tāpat ir atļauts sagaidīt ieceļotāju, kas atgriežas no ārvalstīm, un nogādāt to dzīvesvietā, uzrādot braucienu apliecinošu dokumentu.

Ministrija aicina ievērot visus valstī noteiktos drošības pasākumus, izvērtējot nepieciešamību braukt ar sabiedrisko transportu.

Ņemot vērā ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumu, iesaistīto atbildīgo institūciju ārstniecības personu un darbinieku darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos valdība ceturtdien, 21. janvārī, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Veselības ministrijai (VM) piešķīra finansējumu 69 341 604 eiro apmērā, lai nodrošinātu piemaksas Covid-19 ārstniecībā un ierobežošanā iesaistītajiem mediķiem un citiem darbiniekiem no šā gada 1.janvāra līdz 31.martam, portāls "Delfi" uzzināja VM.

Līdz ar Covid-19 straujo izplatību arvien turpina pieaugt Covid-19 pacientu skaits slimnīcās. Papildu slodzi uz ārstniecības iestādēm rada arī lielais saslimušo vai pašizolācijā esošo mediķu skaits. Tādējādi vairāk kā iepriekš aktualizējas cilvēkresursu trūkums veselības aprūpes nozarē, kā arī ārstniecības personu "izdegšana".

Lai motivētu ārstniecības personas šajos apstākļos un piesaistītu papildu medicīnas personālu, paredzēta piemaksa 100% apmērā no mēnešalgas stacionārajās ārstniecības iestādēs strādājošajiem mediķiem un nodarbinātajiem, kuri iesaistīti Covid-19 pacientu ārstniecībā un aprūpē, uzņemšanas nodaļu darbiniekiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, ģimenes ārstiem un ārsta praksēs nodarbinātajiem ārstu palīgiem un māsām, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra ierēdņiem un darbiniekiem.

Piemaksas līdz 30% no mēnešalgas paredzētas stacionāro ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā. Piemaksas līdz 50% no mēnešalgas paredzētas arī noteiktiem VM un Nacionālā veselības dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, kas iesaistīti Covid-19 uzliesmojuma un seku novēršanā.

Paredzēts piemaksas noteikt arī farmaceitiem par kompensējamo medikamentu izsniegšanu no A saraksta (receptēm ar norādītu zāļu aktīvo vielu) 0,71 eiro cents par vienu recepti.

Ceturtdien, 21. janvārī, valdība apstiprinājusi ieceri pieteikties vēl papildus 646 510 Latvijai pieejamajām "CureVac" ražotāja vakcīnām, tādējādi no šī ražotāja kopumā plānojot iegādāties 946 510 vakcīnu devas, portāls "Delfi" uzzināja Veselības ministrijā.

Vakcīnu iegādei, iekļaujot loģistikas izdevumus un ievades nodrošināšanu, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirts finansējums 14,4 miljonu eiro apmērā. "CureVac" vakcīnu pieejamība plānota gada pirmajā pusē.

Līdz šim no ražotāja "CureVac" Latvija plānoja iegādāties 300 000 vakcīnu devu, taču jāņem vērā, ka, lai sasniegtu optimālu vakcinācijas efektu, nepieciešams līdz šā gada otrā ceturkšņa beigām panākt, ka lielākā daļa sabiedrības ir vakcinēta, iegūstot pūļa imunitāti.

Tāpat jāmazina riski, ka varētu netikt nodrošināta plānotā vakcinācija ar "AstraZeneca"/Oksfordas universitātes izstrādāto vakcīnu, kas vēl pagaidām nav reģistrēta. Tādēļ tiek meklētas iespējas saņemt papildu vakcīnas no citiem ražotājiem vēl šī gada pirmajā pusgadā.

Latvija ir pieteikusies uz piecu ražotāju – "BioNTech/Pfizer", "Moderna Biotech Spain", "AstraZeneca"/Oksfordas universitāte, "Janssen" (Johnson&Johnson) un "CureVac" – izstrādātajām vakcīnām.

Pašlaik reģistrētas ir tikai divu ražotāju – "BioNTech/Pfizer" un "Moderna" – vakcīnas. Tiek prognozēts, ka līdz šā gada 29. janvārim varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca"/Oksfordas universitātes vakcīna, tomēr pastāv riski, ka pēc reģistrācijas šo vakcīnu piegādes var aizkavēties no vakcīnu saņēmējas valsts neatkarīgu iemeslu dēļ.

Atbilstoši Eiropas Zāļu aģentūras plānotajam vakcīnu reģistrācijas grafikam un vakcīnu ražotāju sniegtajām vakcīnu piegādes aplēsēm, tiek prognozēts, ka 2021. gada pirmajā ceturksnī varētu tikt piegādātas vakcīnu devas vairāk kā 248 000 cilvēku vakcinācijai, tāpat tiek prognozēts, ka otrajā un trešajā ceturksnī cilvēku skaits, kuriem būtu pieejamas vakcīnas, četrkāršosies, bet ceturtajā ceturksnī – trīskāršosies.

Augstākajai izglītības iestādei ir jāinformē ārvalstu studējošie par ierašanās nosacījumiem Latvijā un testa veikšanu, un pēc šo nosacījumu izpildes ārvalstu studenti var ierasties Latvijā – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas ceturtdien, 21. janvārī, apstiprināti valdībā, portāls "Delfi" uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā.

Tā kā no 2021. gada 15. janvāra, ieceļojot Latvijā un citās Baltijas valstīs, ir jāuzrāda apliecinājums par negatīvu Covid-19 testa rezultātu, kas jāveic ne agrāk kā 72 stundas pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī vai pirms Latvijas robežas šķērsošanas individuāli, ministrija lēma par iespējām ārvalstu studentu ieceļošanai Latvijā.

Kvalitatīva studiju procesa norises nodrošināšana ārvalstu pilna laika un apmaiņas studentiem ir īpaši svarīga, bet ne visām augstskolām ir iespēja attālināto studiju procesu nodrošināt asinhronā režīmā.

Jāņem vērā tas, ka studējošie var atrasties dažādās laika zonās, tāpat bieži tiek saņemta informācija par ierobežotajiem studiju procesam nepieciešamajiem resursiem un interneta jaudas ātrumu. Tāpēc, lai arī studijas šobrīd notiek attālināti, ārvalstu studējošiem ir jārada vienlīdzīgas iespējas piedalīties studiju procesā.

Vienlaikus netiek prognozēta skaitliski liela ārvalstu studējošo ierašanās Latvijā, jo daudzās ārvalstīs ir spēkā stingri ierobežojumi par pārvietošanos arī valsts iekšienē, norāda ministrijā.

Ministrija atgādina, ka joprojām spēkā ir nosacījums par 10 dienu pašizolācijas ievērošanu, ja studējošais ieceļo no ārvalstīm ar augstu inficēšanās risku, kā arī jāievēro citas Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģiskās drošības norādes.

Augstskola studējošiem sniedz plašu informāciju par šiem nosacījumiem un atbalstu studējošam, tai skaitā īstenot pašizolāciju. Augstskolas aicinātas regulāri sniegt informatīvo atbalstu un uzturēt nepārtrauktu komunikāciju ar katru ārvalstu studentu, aktīvi komunicējot gan par studiju procesa organizēšanu attālināti, gan prasībām studiju mācīšanās rezultātu sasniegšanā, gan jaunajiem nosacījumiem ierodoties Latvijā.

Nākamajā solī Izglītības un zinātnes ministrija piedāvās pārskatīt praktiskās daļas apguves iespējamību klātienē pēdējo kursu studentiem, ievērojot visas epidemioloģiskās prasības.

Lai mazinātu Covid-19 izplatības riskus ilgstošas sociālās aprūpes institūciju klientu un darbinieku vidū, turpmāk epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai tiks lietoti SARS-CoV-2 antigēna (Ag) noteikšanas testi, portālu "Delfi" informēja Labklājības ministrijā.

To paredz ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 380 "Noteikumi par prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā iekļautajām institūcijām nepieciešamajiem epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursiem", kas ceturtdien, 21. janvārī, pieņemti valdības sēdē.

Personas, kuras dzīvo ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, tai skaitā valsts un pašvaldību sociālās aprūpes centros, ir viena no lielākajām infekcijas Covid-19 riska grupām.

Valsts, pašvaldību un privātajās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās 2021. gada sākumā bija nodarbināti 8056 cilvēki. Līdz ar to kopējais nepieciešamo testu skaits, pieņemot, ka Ag tests tiek veikts ne biežāk kā reizi divās līdz četrās dienās, ir vidēji 103 tūkstoši testu mēnesī. Darbinieku testēšanu plānots veikt līdz pilnīgai darbinieku vakcinācijas pabeigšanai.

Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs rekomendē regulāri veikt ilgstošas sociālās aprūpes institūciju darbinieku testēšanu Covid-19 pārneses novēršanai, tai skaitā, izmantojot Ag testu. Šādi – bieži testējot – ir iespējams veiksmīgi identificēt saslimušos starp ilgstošas sociālās aprūpes institūciju darbiniekiem, novēršot klientu inficēšanos un nāvi.

Ag testu iepirkumu un iegādi organizēs Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs, savukārt, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nodrošinās Ag testu nogādāšanu institūcijām.

Labklājības ministrija, ņemot vērā situācijas nopietnību, vērš uzmanību un aicina pašvaldības iegādāties un nodrošināt savu ilgstošas sociālās aprūpes institūciju darbiniekiem Ag testus jau tagad līdz iepirkuma rezultātā iegādāto testu piegādei.

Ministru kabineta sēdē ceturtdien, 21. janvārī, izskatīts un apstiprināts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta finansētās programmas "Atbalsts NVO Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai" finansējuma sadalījumu," lemjot piešķirt 600 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem NVO atbalsta programmai Covid‑19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai 2021. gadā, portālu "Delfi" informēja Kultūras ministrijā.

Ceturtdien, 21. janvārī, finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam tika atbalstīts priekšlikums piešķirt piemaksas pirmsskolas un speciālās izglītības iestāžu pedagogiem par darbu Covid-19 pandēmijas laikā. Paredzēts izmaksāt vienreizējas piemaksas 300 eiro apmērā pedagogiem, kas pandēmijas apstākļos strādā klātienē, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrijā.

Valsts finansēs pulsa oksimetru iegādi sociālās aprūpes centriem, daļēji kompensēs aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu iegādei iztērētos līdzekļus, tiks paplašināts slimības palīdzības pabalsta saņēmēju loks. Finanšu ministra vadības grupā, kurā spriež par atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 pandēmijas laikā, konceptuālu atbalstu guvuši vairāki Labklājības ministrijas priekšlikumi, portālu "Delfi" informēja Jānis Zariņš, labklājības ministres padomnieks komunikācijas jautājumos.