Krišjānis Kariņš
Foto: Valsts kanceleja

Lai brīdī, kad Eiropas Zāļu aģentūra reģistrē un Eiropas Komisija apstiprina lietošanai "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19, plašu vakcināciju ar šo vienkāršāk pielietojamo vakcīnu varētu sākt nekavējoties, triju Baltijas valstu valdību vadītāju piektdien, 22. janvārī, izplatījuši aicinājumu Eiropas Savienības institūcijām sākt nodrošināt piegādes nekavējoties.

Piektdien pēcpusdienā trīs Baltijas valstu valdību vadītāji izplatījuši vienlaikus tviterī tekstu, ka šīs trīs valstis pievienojas Austrijai, Čehijai, Dānijai un Grieķijai, kuras jau pirms vairākām dienām nākušas klajā ar šāda satura aicinājumu.

"Latvijas, Lietuvas, Igaunijas premjerministri pievienojas Austrijas, Čehijas, Dānijas, Grieķijas kolēģiem un aicina ES institūcijas nekavējoties apstiprināt un nodrošināt "AstraZeneca" vakcīnu piegādes pirms apstiprināšanas. Procedūru precizitātei ir nozīme. Bet arī ātrumam ir nozīme. Kavēšanās maksā dzīvības", teikts paziņojumā.


Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs portālam "Delfi" paskaidroja, ka Baltijas valstu līderi par pievienošanos četru valstu aicinājumam vienojušies ceturtdien, 21. janvārī, pēc tam, kad šis aicinājums izskanēja Eiropadomes sēdē. Lietuvu tajā gan pārstāv Valsts prezidents.

Aicinājuma būtību Sabajevs skaidroja kā tādu, ka netiek aicināts sākt vakcinēšanu ar "AstraZeneca" vakcīnu pirms tās apstiprināšanas lietošanai Eiropas Savienībā, bet gan tiek mudināta Eiropas Komisija sākt darbu pie tā, lai vakcīnas tiktu piegādātas dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk un vēl pirms apstiprinošā lēmuma. Tādā gadījumā vakcinēšanu varētu sākt uzreiz pēc vakcīnas apstiprināšanas lietošanai un nebūtu jāgaida vēl vairākas dienas, kamēr tās nonāk dalībvalstīs, sacīja Sabajevs.

Aģentūra "Reuters" jau pirms dažām dienām ziņoja, ka Austrijas, Čehijas, Dānijas, Grieķijas līderi plāno uzrunāt ES līderu sanāksmi ar aicinājumu nekavēties ar šīs vakcīnas apstiprināšanu un piegādēm, jo "katra diena ir no svara".

"Delfi" jau ziņoja, ka ceturtdien, 21. janvārī, valdība apstiprinājusi ieceri pieteikties vēl papildus 646 510 Latvijai pieejamajām "CureVac" ražotāja vakcīnām. Tādējādi no šī ražotāja kopumā plānojot iegādāties 946 510 vakcīnu devas, portāls "Delfi" uzzināja Veselības ministrijā.

Vakcīnu iegādei, iekļaujot loģistikas izdevumus un ievades nodrošināšanu, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirts finansējums 14,4 miljonu eiro apmērā. "CureVac" vakcīnu pieejamība plānota gada pirmajā pusē.

Līdz šim no ražotāja "CureVac" Latvija plānoja iegādāties 300 000 vakcīnu devu, taču jāņem vērā, ka, lai sasniegtu optimālu vakcinācijas efektu, nepieciešams līdz šā gada otrā ceturkšņa beigām panākt, ka lielākā daļa sabiedrības ir vakcinēta, iegūstot pūļa imunitāti.

Tāpat jāmazina riski, ka varētu netikt nodrošināta plānotā vakcinācija ar "AstraZeneca"/Oksfordas universitātes izstrādāto vakcīnu, kas vēl pagaidām nav reģistrēta. Tādēļ tiek meklētas iespējas saņemt papildu vakcīnas no citiem ražotājiem vēl šī gada pirmajā pusgadā.

Latvija ir pieteikusies uz piecu ražotāju – "BioNTech/Pfizer", "Moderna Biotech Spain", "AstraZeneca"/Oksfordas universitāte, "Janssen" (Johnson&Johnson) un "CureVac" – izstrādātajām vakcīnām.

Pašlaik reģistrētas ir tikai divu ražotāju – "BioNTech/Pfizer" un "Moderna" – vakcīnas. Tiek prognozēts, ka līdz šā gada 29. janvārim varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca"/Oksfordas universitātes vakcīna, tomēr pastāv riski, ka pēc reģistrācijas šo vakcīnu piegādes var aizkavēties no vakcīnu saņēmējas valsts neatkarīgu iemeslu dēļ.

Atbilstoši Eiropas Zāļu aģentūras plānotajam vakcīnu reģistrācijas grafikam un vakcīnu ražotāju sniegtajām vakcīnu piegādes aplēsēm, tiek prognozēts, ka 2021. gada pirmajā ceturksnī varētu tikt piegādātas vakcīnu devas vairāk kā 248 000 cilvēku vakcinācijai, tāpat tiek prognozēts, ka otrajā un trešajā ceturksnī cilvēku skaits, kuriem būtu pieejamas vakcīnas, četrkāršosies, bet ceturtajā ceturksnī – trīskāršosies.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šo lēmumu uzskata par būtisku, jo tas vairos drošības sajūtu Latvijai, ka mūsu iedzīvotājiem būs pieejams pietiekams un daudzveidīgs vakcīnu portfelis. "Tas ir svarīgi, ka ir daudzveidīgs portfelis, jo šajos laikos nevaram justies droši par to, ka visas vakcīnu piegādes būs savlaicīgas. Tādēļ ir nepieciešams veidot rezerves," skaidroja Pavļuts.

Ministru kabinets ir apstiprinājis Veselības ministrijas priekšlikumu papildus pieteikties vēl 646 510 "CureVac" vakcīnām, kuras varētu būt pieejamas jau no gada otrā ceturkšņa vai vēlāk," skaidroja ministrs, piebilstot, ka Latvija var justies droši, ka tai būs pietiekams "vakcīnu portfelis".

Vēl nedēļu iepriekš, 15. janvārī, preses konferencē pēc valdības ārkārtas sēdes, atbildot uz "Delfi" jautājumu par to, ka ļoti plaši vakcinācijas procesu visā valstī, kurā tiktu iesaistīti ģimenes ārsti un citi mediķi, varētu veikt tikai brīdī, kad valstī ir "AstraZeneca" vakcīnas, kuru uzglabāšanai nevajag īpaši zemu temperatūru, tāpēc vēl ir laiks sagatavoties, Pavļuts atbildēja: "Pilnīgi pareizi."

"Mums šobrīd ir laiks līdz nosacīti martam vai nedaudz ilgāk atkarībā no tā, kad Latviju sasniegs patiešām lielās vakcīnu kravas. Tas ir atkarīgs no ražotāju iespējām pildīt savus dotos solījumus. Gan "Pfizer", kuras piegādes plānotas tālāk vairs tikai gada otrajā ceturksnī aprīlī. Šodien izplatīta ziņa, ka tām valstīm, kurām šajā mēnesī paredzētas "Pfizer" piegādes, tās tiek atliktas, jo ir piegādes grūtības. Latviju tas neskar, jo esam saņēmuši visu "Pfizer" apjomu, kāds janvārī ir paredzēts," skaidroja ministrs.

"Kas attiecas uz loģistikas scenāriju, daudzkārt iepriekš jau minēts, ka atkarībā no tā, kura vakcīna kurā brīdī pieejama, izplatīšanas un vakcinēšanas pieeja varētu atšķirties. Visticamāk, ar "Pfizer" vakcīnu lielā apjomā būtu iespējams racionālāk strādāt ar lielas jaudas centriem nevis ģimenes ārstu praksēm, feldšeru punktiem, aptiekām, jo loģistika ir ļoti specifiska. "Pfizer" vakcīna jāglabā ļoti zemā temperatūrā īpašās saldētavās mīnus 60 grādos un pēc atsaldēšanas tā ir diezgan ātri jāizlieto. Tas nozīmē, ka masveida vakcinēšanos var labāk organizēt šo saldēšanas iekārtu tuvumā," atzina ministrs.

Kā ziņots, saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta, kas ir koordinējošā institūcija vakcīnu pasūtīšanas jomā, šobrīd kopējais Latvijā saņemto vakcīnu devu skaits ir 31 425. No tām 30 225 devas ir no ražotāja "Pfizer" un "BioNTech", savukārt vēl 1200 – no ražotāja "Moderna".

Līdz 29. janvārim Eiropas Zāļu aģentūra un EK apstiprinās lietošanai Eiropā "AstraZeneca" un Oksfordas universitātes izstrādātās vakcīnas pret Covid-19, februārī Latvija varētu saņemt vairāk nekā 120 000 vakcīnu devas.

Saskaņā ar Veselības ministrijas informāciju kopumā Latvija līdz šim ir saņēmusi 31 425 vakcīnas devas. Vēl mēneša beigās, nedēļā no 25.janvāra, plānots saņem "Moderna" vakcīnu piegādi - 2400 devas. Nedēļā no 8.februāra plānota 4800 "Moderna" vakcīnu devu piegāde. Vēl 15 600 "Moderna" vakcīnu devas gaidāmas februāra beigās. Par visām minētajām piegādēm vēl nav saņemts gala apstiprinājums no ražotāja.

Kā ziņots, no 28. decembra kā pirmos pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, 9. janvārī sāka potēt ģimenes ārstus, bet no 11. janvāra šī iespēja ir visiem ārstniecības iestādēs strādājošajiem, kuri to vēlas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!