Māris Možvillo
Foto: Saeimas administrācija

Politiskās partijas "KPVLV" jaunā valde, kas ievēlēta decembrī vienā no partijas biedru sapulcēm un patlaban ir reģistrēta kā likumīga Uzņēmumu reģistrā, pirmdien, 25. janvāra, agrā rītā paziņojusi, ka atsauc savu parakstu un aicinājusi "KPV LV" Saeimas frakciju atsaukt savu parakstu no valdības sadarbības līguma un 48 stundu laikā informēt Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV). Frakcijas vadība gan apšauba šādu valdes rīcības likumību un savu lēmumu pieņems trešdien frakcijas sēdē, bet patlaban tās dienaskārtībā nav izstāšanās no valdības koalīcijas.

Partijas valde paziņojusi, ka tā nolēmusi atsaukt savu parakstu no sadarbības līguma un uzdevusi to darīt arī Saeimas frakcijai. "KPV LV" valdes locekļa Toma Andersona pirmdienas rītā portālam "Delfi" atsūtītajā valdes aicinājumā teikts, ka frakcija par sava paraksta atsaukšanu vai saglabāšanu lemj patstāvīgi, taču paraksta neatsaukšana tiks uzskatīta par atteikšanos pildīt partijas programmu.

Kā iemesls paraksta atsaukšanai no 2019. gada 23. janvāra sadarbības līguma teikts: "Politiskās partijas "KPV LV" valde uzsver, ka Latvijas politikā pastāvošā prakse slēgt šāda veida "koalīcijas līgumus" ir pretrunā ar labas pārvaldības un varas dalīšanas principiem. Šāda veida līgumi praksē būtiski apgrūtina Saeimas deputātu iespējas paust savu pārliecību un balsot pēc sirdsapziņas, būt objektīvi kritiskam gan pret valdības darbu kopumā, gan vērtējot atsevišķu ministru veikumu."

Valdes aicinājumā atgādināts, ka, piedaloties 13. Saeimas vēlēšanās viens no būtiskākajiem "KPV LV" priekšvēlēšanu programmas solījumiem bija "koalīcijas līgumu" un "koalīcijas padomju" praksi nekavējoties izbeigt.

"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Māris Možvillo (attēlā) portālam "Delfi" sacīja, ka aicinājumu ir saņēmis, taču viņam par šādu valdes lēmumu ir pirmā dzirdēšana. Možvillo uzskata, ka, pirms valde lēma par šādu svarīgu deputātus un frakciju skarošu jautājumu, tai būtu bijis jābrīdina, ka tāda sēde paredzēta. Frakcijas vadītājam patlaban arī neesot izdevies no valdes locekļiem iegūt skaidrojumu, kāda bijusi šāda lēmuma argumentācija.

"Valdes rīcība ir destruktīva. Ja pieņem šādus politiski svarīgus lēmumus, vajadzēja ar deputātiem un frakciju pakonsultēties," saka Možvillo, kurš vēlas redzēt juridisko pamatojumu šāda lēmuma pieņemšanai.

Deputāts pastāstīja, ka trešdien frakcija savā sēdē šo jautājumu izvērtēs, bet pagaidām pirmdien sadarbības sanāksmē valdības partneri tiks informēti, ka saņemts šāds valdes aicinājums.

Brīdi vēlāk "KPV LV" frakcija izplatīja arī paziņojumu presei, ka Saeimas frakcijas dienaskārtībā nav izstāšanās no valdības koalīcijas.

"Partijas "KPV LV" valdes šī rīta paziņojums nav sabiedrības interesēs, un šādi nepārdomāti paziņojumi rada nestabilitāti valstī laikā, kad ir vajadzīga spēcīga un vienota valdība, ātri lēmumi un sabiedrības uzticēšanās. Man kā frakcijas vadītājam nav saprotams, kāpēc valde pieņem lēmumus, kas nav tās kompetencē, nepārrunājot tos ar Saeimas frakciju un esošajiem ministriem, kas sevi ir labi parādījuši ar darbiem. Katrā ziņā Saeimas frakcija nekad nav lēmusi un rosinājusi jautājumu par izstāšanos no valdības koalīcijas," teikts Možvillo paziņojumā.

"Šobrīd mēs jau vairāk nekā mēnesi gaidām no Uzņēmuma reģistra jaunās, leģitīmās valdes atzīšanu, kas tika ievēlēta pērn 12. decembrī, kurā piedalījās vairāk nekā puse biedru. Tāpēc šīs pagaidu valdes paziņojumus es kā frakcijas vadītājs nevaru komentēt, jo par leģitīmu vairums biedri uzskata otru biedru sapulci, kas tika sasaukta, ievērojot statūtos noteikto kārtību. Jāmin, ka šajā pagaidu valdē nav neviena frakcijas deputāta un ministra. Par tās reģistrēšanu mums ir radušies daudz jautājumu, piemēram, kāpēc Uzņēmuma reģistrs reģistrē valdi, kurā ir cilvēki, kas nemaz uz to brīdi nav partijas biedri," skaidroja Možvillo.

Valdes loceklis Toms Andersons sarunā ar portālu "Delfi" sacīja, ka valde šādu lēmumu pieņēmusi svētdien, 24. janvārī, turklāt frakcijas pārstāvji esot divas reizes divu nedēļu laikā aicināti uz tikšanos valdē, bet neesot atsaukušies.

"Mēs atsaucam savu parakstu, jo valde ieguvusi informāciju par frakcijas iesaisti balsu pirkšanā, kā arī esam vīlušies un neapmierināti, ka jau divus gadus frakcija nepilda partijas programmu," valdes nostāju skaidroja Andersons. Lūgts precizēt par "balsu pirkšanu", viņš detaļas nekomentēja, taču valdes rīcībā esot ieraksts, kur tāda saruna frakcijā fiksēta, un informācija tikšot arī nodota Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Par turpmāko rīcību Andersons teica, ka tagad valde gaidīs frakcijas lēmumu, jo tai dotas 48 stundas laika, lai izpildītu valdes aicinājumu un informētu arī sadarbības partnerus par paraksta atsaukšanu. Valde pati pagaidām negrasās informēt sadarbības partnerus valdībā.

"Mēs koncentrējamies uz to, lai frakcija pildītu partijas programmu un gaidām atskaiti par frakcijas padarīto," teica Andersons.

Jau vēstīts, ka Uzņēmumu reģistrs reģistrējis "KPV LV" 6. decembra biedru sapulcē lemto, līdz ar to politiskā spēka valdē vairs nav neviena Saeimā ievēlēta politiķa vai ministra. Tagad "KPV LV" valdē ir Toms Andersons, Elita Lazda, Artūrs Vējš, Agnese Zaļakmentiņa, Miks Vizbulis un Raimonds Nipers.

Savukārt 12. decembrī valdē tika ievēlēti Roberts Millers, Ralfs Nemiro, Ēriks Pucens, Ieva Krapāne, Ramona Petraviča, Andersons, Māris Možvillo un Nipers. Šajā sapulcē "KPV LV" partija arī lēma mainīt nosaukumu uz "Par cilvēcīgu Latviju".

12. decembra sapulces lēmumi joprojām nav reģistrēti, un nepilnību novēršanai Uzņēmumu reģistrs devis laiku līdz 19. aprīlim.

Tā kā zem sadarbības līguma no katra valdības partnera puses ir divi paraksti – viens valdes, otrs frakcijas vārdā, par katra atsaukšanu jālemj atsevišķi. Savulaik "KPV LV" valdes vārdā to parakstīja Artuss Kaimiņš, bet frakcijas vārdā Atis Zakatistovs. Patlaban neviens no viņiem vairs nedarbojas nedz partijā, nedz frakcijā.

Savukārt pagājušā sestdienā, 23. janvārī, "KPV LV" bija valde nolēmusi aicināt savu partijas biedri, labklājības ministri Ramonu Petraviču izšķirties par tikai viena amata – Saeimas deputātes vai ministres – ieņemšanu, vēstīja "LSM.lv".

Tāds lēmums esot pieņemts pēc ministres uzklausīšanas, kurā viņa skaidroja situāciju sociālās aprūpes iestādēs. "KPV LV" valdes loceklis Artūrs Vējš bija skaidrojis, ka ministrei būs grūti turpināt darbu Labklājības ministrijā, it sevišķi, ja spēki sadalāmi starp Saeimu un ministriju. Tāpēc ministrei ir ieteikts pieņemt valstisku lēmumu un izvērtēt iespēju koncentrēt visus savus spēkus vienam darbam.

Neatzīstot partijas "KPV LV" valdi, "KPV LV" Saeimā un valdībā pārstāvētie politiķi virzās uz partijas jaunas biedru sapulces sasaukšanu, kas kopš decembra būs jau trešā biedru sanāksme, ziņo aģentūra LETA. "KPV LV" politiķe, labklājības ministre, Saeimas deputāte Ramona Petraviča pirmdien preses konferencē pavēstīja, ka Saeimas frakcija neatzīst "KPV LV" valdi un uzskata to par neleģitīmu. Politiķe norādīja, ka ir savākti ap 100 biedru paraksti, lai sasauktu jaunu partijas biedru sapulci. Biedru parakstu skaits jaunas sapulces organizēšanai esot lielāks, nekā biedru skaits, kuri ir ievēlējuši "KPV LV" valdi, kuru frakcija neatzīst, uzsvēra politiķe.

Preses konferencē Petraviča arī atzina, ka šajā "ļoti sarežģītajā laikā" nav viegli apvienot ministres un deputātes darbus. Politiķe skaidroja, ka jautājums par iespēju nolikt parlamentārietes mandātu uz laiku, kamēr ir labklājības ministre, tiks pārrunāts un par to tiks lemts "KPV LV" Saeimas frakcijā, vēsta LETA.

"Delfi" jau ziņoja, ka, ja tuvāko divu nedēļu laikā netiks novēroti jūtami uzlabojumi Covid-19 ierobežošanā pansionātos, JKP apsver iespēju lūgt premjeru vērtēt labklājības ministres demisiju. Tā trešdien, 20. janvārī, informēja partija. No partijas paziņojuma gan arī izriet, ka JKP pārmetumi Petravičai ir ne tikai pansionātu dēļ. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) jau gan dienu iepriekš uzdevis trim ministrijām līdz nedēļas beigām piedāvāt skaidru plānu situācijas pansionātos uzlabošanai.

Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs portālam "Delfi" trešdien pievakarē sacīja, ka nekādu komentāru par JKP paziņojumu patlaban nebūs.

Otrdienas, 19. janvāra, vakarā tika izplatīts paziņojums presei, ka Kariņš rezolūcijā Labklājības, Veselības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām uzdevis līdz darba nedēļas beigām iesniegt koordinētas rīcības plānu tūlītējiem pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai visās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.

"25. janvārī esam aicinājuši uz tikšanos ministri Ramonu Petraviču un premjeru Krišjāni Kariņu. Ja divu nedēļu laikā nebūs iespējams saskatīt skaidri izmērāmus rezultātus, būs jāvērtē Ramonas Petravičas profesionalitāte un atbilstība ieņemamajam amatam. Līdz šim nerodas pārliecība, ka viņa spēj vienlaicīgi apvienot ministres un Saeimas deputātes amatus," piebilda JKP valdes loceklis Gatis Eglītis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piektdien, 22. janvārī, vērsies pie valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas ar aicinājumu revīzijā pārbaudīt, vai Labklājības ministrija (LM) ir izdarījusi visu iespējamo Covid-19 izplatības ierobežošanā sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, portālu "Delfi" informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.

"Ir nepieciešams gūt pārliecību, ka līdz šim īstenotie pasākumi, lai otrā slimības viļņa laikā nepieļautu un ierobežotu Covid-19 izplatību šo institūciju klientu un darbinieku vidū, ir bijuši situācijai atbilstoši, savlaicīgi un efektīvi, kā arī cik efektīvi ir strādājusi Labklājības ministrija kā šajā nozarē vadošā valsts pārvaldes iestāde. Uzskatu, ka būtu lietderīga Valsts kontroles iesaistīšanās šīs situācijas vērtēšanā," vēstulē valsts kontrolierei norādījis Kariņš.

Ministru prezidents aicinājis Valsts kontroli rast iespēju izvērtēt LM līdz šim paveikto Covid-19 ierobežošanā, kā arī sniegt rekomendācijas darba uzlabošanai.

Dienu pēc tam, kad JKP nāca klajā ar brīdinājumu, ka, ja netiks uzlabots darbs Covid-19 izplatības sociālās aprūpes centros ierobežošanā, tiks prasīta labklājības ministres Petravičas demisija, ministres partija koalīcijas partneriem publiski atbildēja, ka rosinās koalīcijā pārrunāt savstarpējās sadarbības principus un cieņas jautājumus.

"Visas koalīciju veidojošās partijas vienmēr ir bijušas koleģiālas un vērstas uz kopīgu darbu pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai, bet pēdējā laikā valdības partneris JKP jau vairākkārt pārkāpis koleģialitātes robežu attiecībā uz visiem partneriem. Tāpēc partijas frakcijas vadība rosinās valdību veidojošās partijas pirmdien gaidāmajā koalīcijas sanāksmē pārrunāt savstarpējās sadarbības principus un cieņas jautājumus, jo šobrīd valdībai ir jābūt spēcīgākai nekā jebkad iepriekš, un to sagaida arī sabiedrība," portālu "Delfi" informēja partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens.

"Jaungada vakarā izsaukt veselības ministru un premjeru uz pārrunām, regulāri draudēt ar demisijas pieprasījumu visu partneru ministriem, izvirzīt nepamatotus un neloģiskus ultimātus ar preses relīžu starpniecību – tā nav koalīcijas partnera cienīga rīcība krīzes apstākļos, pat vēl vairāk – diez vai kāds gribētu ar šādu sabiedroto atrasties vienos ierakumos vai iet izlūkos," uzskata Pucens.

Viņš uzsver, ka šajos nestandarta krīzes apstākļos ir ļoti grūti būt izcilniekam un "to mēs redzam jebkurā jomā un jebkura partnera lauciņā. Problēmas ir visās jomās, un mēs kā partneri nesitīsim kāju pie zemes un neteiksim, ka pirmajiem vakcīnas vajadzēja saņemt sociālās aprūpes iestādes iemītniekiem un darbiniekiem, nevis, piemēram, mediķiem. Mēs un mūsu ministri paļaujas uz epidemiologu redzējumu. Problēmas ir visur – šī ir ārkārtēja situācija, tāpēc ir jāstrādā kā kolēģiem, jāsadarbojas un jānāk palīgā. Pirms pāris nedēļām runāja par iespējamu demisiju Viņķelei un Kariņam, tad neapmierinātību pauda par aizsardzības ministra un finanšu ministra darbu, bet tagad jau slikta ir labklājības ministre, tai pat laikā ne mazākas problēmas ir ar Covid-19 pasākumiem pašu pārstāvētajās nozarēs".

Pucens arī cer uz pārējo partneru koleģiālu neklusēšanu, bet gan kopīgiem spēkiem meklēt labākos risinājumus sadarbības uzlabošanai, ko sagaida arī sabiedrība un katras partijas vēlētājs. "Līdz šim šie risinājumi ir veiksmīgi meklēti un jautājumos, par ko nav vienprātības, ir meklētas alternatīvas," uzsver deputāts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!