Ļaudis Latvijas dzimšanas dienā pie Brīvības pieminekļa sagaida saullēktu - 3
Foto: LETA
Otrdien, 26. janvārī, aprit 100 gadi kopš Latvija tika starptautiski atzīta de iure. Portāls "Delfi" apkopojis informāciju par pasākumiem, kuros šis notikums tiks godināts.

Citu valstu sveicieni

Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure simtgades rītā, 26. janvārī, pulksten 8.30 laukumā pie Rīgas pils svinīgi tiks pacelti piecu toreizējās Antantes valstu – Beļģijas, Francijas, Itālijas, Japānas, Lielbritānijas – karogi

Savukārt Latvijā rezidējošie ārvalstu vēstnieki parakstīsies Ārlietu ministrijas viesu grāmatā. Katram vēstniekam tiks pasniegts dāvinājums – Latvijas de iure simtgades pastmarka un monēta.

Svinīgais pasākums Rīgas pilī

Savukārt pulksten 14 Rīgas pilī notiks svinīgs tiešsaistes pasākums, kurā piedalīsies Valsts prezidents Egils Levits un tiešsaistē no Parīzes ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Pasākumā tiks demonstrēti arī piecu Antantes valstu līderu – Itālijas prezidenta Serdžo Matarellas, Francijas prezidenta Emanuela Makrona, Apvienotās Karalistes premjerministra Borisa Džonsona, Japānas premjerministra Jošihides Sugas un Beļģijas premjerministra Aleksandera De Kro – videoapsveikumi Latvijai.

Tāpat pasākumā uzrunu teiks Latvijas ANO jauniešu delegāte Natālija Knipše, savukārt muzikālu apsveikumu sniegs pianists Vestards Šimkus. Norises laikā būs iespējams noskatīties unikālu Ārlietu ministrijas veidotu videoklipu sēriju par godu nozīmīgajai gadskārtai, kā arī stāstu par Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure vēsturi un nozīmi. Pasākums tiešraidē būs skatāms "LSM.lv" portālā latviešu un angļu valodā.

Konfesijas godinās ar baznīcu zvaniem

Lai atzīmētu 100. gadadienu kopš dienas un stundas, kad Latvijas diplomāti Parīzē saņēma vēsti par Latvijas atzīšanu de iure, Levits arī aicinājis visu kristīgo konfesiju dievnamus 26. janvārī pulksten 18 skandēt baznīcu zvanus. Aicinājumam atsaukušies visu lielāko kristīgo konfesiju pārstāvji – luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu draudzes, kā arī Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja draudze un armēņu Apustuliskā draudze.

Svētku pastmarka

Savukārt Latvijas Pasts 26. janvārī izdos pastmarku par godu šim notikumam. Jaunās pastmarkas sākotnēji varēs iegādāties lielāko pilsētu pasta nodaļās, kā arī Latvijas Pasta e-veikalā "veikals.pasts.lv".

Jaunā pastmarka "Latvijas de iure atzīšana – 100" izdota 50 000 eksemplāru tirāžā, savukārt īpašā aploksne – 2500 eksemplāros. Pastmarkas nominālvērtība ir viens eiro, un tā atbilst vēstuļu korespondences apmaksai svara kategorijā līdz 20 gramu Latvijas teritorijā. Filatēlijas jaunumu dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva.

Īpašā monēta

Turpretim Latvijas Banka par godu notikumam klajā laidīs īpašu divu eiro monētu. Jauno monētu sākotnēji būs iespējams iegādāties tikai suvenīriesaiņojumā un apgrozības monētu komplektos. Savukārt pilnā 400 000 monētu kolekcija tiks laista sabiedrībā tad, kad situācija valstī būs normalizējusies, norādīja bankā.

Monētas cena suvenīriesaiņojumā būs 7,90 eiro. Viena persona varēs iegādāties līdz pieciem komplektiem. Jaunās piemiņas monētas nacionālās puses grafiskā dizaina autore ir māksliniece Zane Ernštreite. Monētas kopīgās puses autors ir mākslinieks Luks Luikss, un monētas materiāls un izmērs neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām.

100 gadi kopš de iure atzīšanas

De iure atzīšana garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu. Lēmumu par Latvijas un arī Igaunijas de iure atzīšanu Antantes Augstākā padome vienbalsīgi pieņēma 1921. gada 26. janvārī Parīzē.

Pēc 1940.gada, kad Latvija zaudēja neatkarību de facto, diplomātiskais un konsulārais dienests turpināja pārstāvēt valsti de iure.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!