Pavļuts bažīgs, ka 'AstraZeneca' vakcīnu samazinājums bremzēs vakcinēšanas tempu  (228)

Pirmdien pēc valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes Pavļuts paziņoja, ka diemžēl no Eiropas mūs sasniedz arī nelāgas ziņas attiecībā uz vakcīnu pieejamību. "Tā ir ziņa, kas mūs sasniedza piektdienas vakarā par to, ka ar nepacietību gaidītās "AstraZeneca" vakcīnas pirmajā ceturksnī līdz aprīlim mūs sasniegs ievērojamāki zemākā apjomā, nekā mēs līdz šim bijām rēķinājuši. Tas esot saistīts ar "AstraZeneca" ražošanas problēmām," sacīja ministrs.

Viņš atzina, ka šobrīd visas Eiropas mērogā tiek mēģināts noskaidrot, ko ar to darīt un kā to risināt. "Es esmu personīgi aicinājis savus kolēģus valdībā – tieslietu ministru, ārlietu ministru, Ministru prezidentu – iesaistīties šīs problemātikas risināšanā. Mums jāvērtē arī līguma tiesiskie aspekti, kas izriet no līdzšinējās iepriekšējās piegādes līgumiem. Šī situācija mūs tiešām nostāda ļoti nepatīkamā situācijā, jo tieši ar "AstraZeneca" piegādēm mēs rēķinājāmies, ka martā mēs varētu uzsākt vakcinēšanas plašāku fāzi," uzsvēra Pavļuts.

Atbildot uz precizējošu žurnālistu jautājumu, par cik mazāk tad Latvija saņemtu un kā tas tieši varētu ietekmēt Latvijas vakcinācijas plānu, Pavļuts atzina, ka šobrīd diemžēl nevar precīzi atbildēt uz šo jautājumu, jo informācija, kas pienāk no Briseles, ir ļoti pretrunīga. "Mēs pamatā vadāmies no pretrunīgas informācijas, kas mūs sasniedz arī caur citu valstu medijiem, bet šobrīd notiek vadības grupas sanāksme, kurā dažādu valstu pārstāvji tiekas ar "AstraZeneca" pārstāvjiem. Līdz ar to ļoti ceru, ka mēs varēsim precīzāk atbildēt uz šo jautājumu," teica ministrs.

"Informācija, kas mūs sasniedza piektdien, bija, ka samazinājums varētu būt pat tāds, ka 424 tūkstošu vakcīnu devu vietā pirmajā ceturksnī mēs saņemtu 110 tūkstošus. Taču šo informāciju pagaidām mēs nevaram nedz noliegt, nedz apstiprināt. Lūdzu pacietību. Tiklīdz informācija būs zināma, dalīsimies ar to ar sabiedrību. Katrā ziņā mūsu plānus tas ietekmētu samērā būtiski, ja šie skaitļi apstiprinātos. Tas būtu aptuveni 300 tūkstošu devu samazinājums februārī un martā, un tas būtiski palēninātu mūsu iespējas uzsākt masveidīgāku vakcināciju jau martā. Tas nozīmētu, ka mums būtu ar lielu pacietību jāturpina visi ierobežojošie pasākumi, kas šobrīd spēkā, jāiegūst laiks, pēc iespējas jāsamazina saslimstība, kamēr mūs sasniegtu lielākas vakcīnu kravas," norādīja ministrs.

Kā ziņots, Lielbritānijas farmācijas kompānija "AstraZeneca" piektdien brīdināja, ka tās Covid-19 vakcīnas piegādes Eiropas Savienībai (ES) būs "mazākas, nekā sākotnēji bija gaidāms", jo šīs vakcīnas ražotnē ir sarucis ražošanas apjoms.

Vakcīna, kuru "AstraZeneca" izstrādāja sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, jau tiek izplatīta Lielbritānijā, bet ES vēl nav apstiprinājusi tās izmantošanu. Ir gaidāms, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) 29. janvārī lems par šīs vakcīnas izmantošanas apstiprināšanu.

"AstraZeneca" paziņojumā teikts, ka gadījumā, ja ES apstiprinās šo vakcīnu, "sākotnējie [piegāžu] apjomi būs mazāki par gaidītajiem", lai gan šo piegāžu sākums neaizkavēsies.

Kompānija vainoja "samazinātas ražošanas jaudas ražotnē mūsu Eiropas piegāžu ķēdē", bet nesniedza sīkākas detaļas.

"AstraZeneca" paziņoja, ka jebkurā gadījumā piegādās Eiropas Savienībai "miljoniem devu", kāpinot ražošanu februārī un martā.

Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs veselības jautājumos Stefans de Kērsmākers pavēstīja ziņu aģentūrai AFP, ka "AstraZeneca" sanāksmē piektdien apstiprinājusi izmaiņas piegāžu grafikā. "Mēs strādājam, lai uzzinātu vairāk," viņš piebilda.

Vēl nebija zināms, cik daudz "AstraZeneca" vakcīnas devu sākotnēji bija plānots piegādāt ES.

Kompānija pērn paziņoja, ka ir vienojusies ar EK par 400 miljonu devu piegādi. ES ir paziņojusi, ka tā nodrošinājusi kontraktus par vairāk nekā diviem miljardiem devu, kas ir vairāk nekā pietiekami ES 450 miljoniem iedzīvotāju, ja visas šīs vakcīnas tiks apstiprinātas.

"AstraZeneca" vakcīna tiek uzskatīta par ļoti svarīgu globālajā vakcinācijā pret Covid-19, jo to ir lētāk saražot un to var uzglabāt ledusskapja temperatūrā.

Vēl pirms tam "Delfi" jau ziņoja, ka, lai brīdī, kad Eiropas Zāļu aģentūra reģistrē un Eiropas Komisija apstiprina lietošanai "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19, plašu vakcināciju ar šo vienkāršāk pielietojamo vakcīnu varētu sākt nekavējoties, triju Baltijas valstu valdību vadītāji piektdien, 22. janvārī, izplatīja aicinājumu Eiropas Savienības institūcijām sākt nodrošināt piegādes nekavējoties.

Piektdien pēcpusdienā trīs Baltijas valstu valdību vadītāji izplatījuši vienlaikus tviterī tekstu, ka šīs trīs valstis pievienojas Austrijai, Čehijai, Dānijai un Grieķijai, kuras jau pirms vairākām dienām nākušas klajā ar šāda satura aicinājumu.

"Latvijas, Lietuvas, Igaunijas premjerministri pievienojas Austrijas, Čehijas, Dānijas, Grieķijas kolēģiem un aicina ES institūcijas nekavējoties apstiprināt un nodrošināt "AstraZeneca" vakcīnu piegādes pirms apstiprināšanas. Procedūru precizitātei ir nozīme. Bet arī ātrumam ir nozīme. Kavēšanās maksā dzīvības," teikts paziņojumā.

Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs portālam "Delfi" paskaidroja, ka Baltijas valstu līderi par pievienošanos četru valstu aicinājumam vienojušies ceturtdien, 21. janvārī, pēc tam, kad šis aicinājums izskanēja Eiropadomes sēdē. Lietuvu tajā gan pārstāv Valsts prezidents.

Aicinājuma būtību Sabajevs skaidroja kā tādu, ka netiek aicināts sākt vakcinēšanu ar "AstraZeneca" vakcīnu pirms tās apstiprināšanas lietošanai Eiropas Savienībā, bet gan tiek mudināta Eiropas Komisija sākt darbu pie tā, lai vakcīnas tiktu piegādātas dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk un vēl pirms apstiprinošā lēmuma. Tādā gadījumā vakcinēšanu varētu sākt uzreiz pēc vakcīnas apstiprināšanas lietošanai un nebūtu jāgaida vēl vairākas dienas, kamēr tās nonāk dalībvalstīs, sacīja Sabajevs.

Aģentūra "Reuters" jau pirms dažām dienām ziņoja, ka Austrijas, Čehijas, Dānijas, Grieķijas līderi plāno uzrunāt ES līderu sanāksmi ar aicinājumu nekavēties ar šīs vakcīnas apstiprināšanu un piegādēm, jo "katra diena ir no svara".

"Delfi" jau ziņoja, ka ceturtdien, 21. janvārī, valdība apstiprinājusi ieceri pieteikties vēl papildus 646 510 Latvijai pieejamajām "CureVac" ražotāja vakcīnām. Tādējādi no šī ražotāja kopumā plānojot iegādāties 946 510 vakcīnu devas, portāls "Delfi" uzzināja Veselības ministrijā.

Vakcīnu iegādei, iekļaujot loģistikas izdevumus un ievades nodrošināšanu, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirts finansējums 14,4 miljonu eiro apmērā. "CureVac" vakcīnu pieejamība plānota gada pirmajā pusē.

Līdz šim no ražotāja "CureVac" Latvija plānoja iegādāties 300 000 vakcīnu devu, taču jāņem vērā, ka, lai sasniegtu optimālu vakcinācijas efektu, nepieciešams līdz šā gada otrā ceturkšņa beigām panākt, ka lielākā daļa sabiedrības ir vakcinēta, iegūstot pūļa imunitāti.

Tāpat jāmazina riski, ka varētu netikt nodrošināta plānotā vakcinācija ar "AstraZeneca"/Oksfordas universitātes izstrādāto vakcīnu, kas vēl pagaidām nav reģistrēta. Tādēļ tiek meklētas iespējas saņemt papildu vakcīnas no citiem ražotājiem vēl šī gada pirmajā pusgadā.

Latvija ir pieteikusies uz piecu ražotāju – "BioNTech/Pfizer", "Moderna Biotech Spain", "AstraZeneca"/Oksfordas universitāte, "Janssen" (Johnson&Johnson) un "CureVac" – izstrādātajām vakcīnām.

Pašlaik reģistrētas ir tikai divu ražotāju – "BioNTech/Pfizer" un "Moderna" – vakcīnas. Tiek prognozēts, ka līdz šā gada 29. janvārim varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca"/Oksfordas universitātes vakcīna, tomēr pastāv riski, ka pēc reģistrācijas šo vakcīnu piegādes var aizkavēties no vakcīnu saņēmējas valsts neatkarīgu iemeslu dēļ.

Atbilstoši Eiropas Zāļu aģentūras plānotajam vakcīnu reģistrācijas grafikam un vakcīnu ražotāju sniegtajām vakcīnu piegādes aplēsēm, tiek prognozēts, ka 2021. gada pirmajā ceturksnī varētu tikt piegādātas vakcīnu devas vairāk nekā 248 000 cilvēku vakcinācijai, tāpat tiek prognozēts, ka otrajā un trešajā ceturksnī cilvēku skaits, kuriem būtu pieejamas vakcīnas, četrkāršosies, bet ceturtajā ceturksnī – trīskāršosies.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šo lēmumu uzskata par būtisku, jo tas vairos drošības sajūtu Latvijai, ka mūsu iedzīvotājiem būs pieejams pietiekams un daudzveidīgs vakcīnu portfelis. "Tas ir svarīgi, ka ir daudzveidīgs portfelis, jo šajos laikos nevaram justies droši par to, ka visas vakcīnu piegādes būs savlaicīgas. Tādēļ ir nepieciešams veidot rezerves," skaidroja Pavļuts.

Ministru kabinets ir apstiprinājis Veselības ministrijas priekšlikumu papildus pieteikties vēl 646 510 "CureVac" vakcīnām, kuras varētu būt pieejamas jau no gada otrā ceturkšņa vai vēlāk," skaidroja ministrs, piebilstot, ka Latvija var justies droši, ka tai būs pietiekams "vakcīnu portfelis".

Vēl nedēļu iepriekš, 15. janvārī, preses konferencē pēc valdības ārkārtas sēdes, atbildot uz "Delfi" jautājumu par to, ka ļoti plaši vakcinācijas procesu visā valstī, kurā tiktu iesaistīti ģimenes ārsti un citi mediķi, varētu veikt tikai brīdī, kad valstī ir "AstraZeneca" vakcīnas, kuru uzglabāšanai nevajag īpaši zemu temperatūru, tāpēc vēl ir laiks sagatavoties, Pavļuts atbildēja: "Pilnīgi pareizi."

"Mums šobrīd ir laiks līdz nosacīti martam vai nedaudz ilgāk atkarībā no tā, kad Latviju sasniegs patiešām lielās vakcīnu kravas. Tas ir atkarīgs no ražotāju iespējām pildīt savus dotos solījumus. Šodien izplatīta ziņa, ka tām valstīm, kurām šajā mēnesī paredzētas "Pfizer" piegādes, tās tiek atliktas, jo ir piegādes grūtības. Latviju tas neskar, jo esam saņēmuši visu "Pfizer" apjomu, kāds janvārī ir paredzēts," skaidroja ministrs.

"Kas attiecas uz loģistikas scenāriju, daudzkārt iepriekš jau minēts, ka atkarībā no tā, kura vakcīna kurā brīdī pieejama, izplatīšanas un vakcinēšanas pieeja varētu atšķirties. Visticamāk, ar "Pfizer" vakcīnu lielā apjomā būtu iespējams racionālāk strādāt ar lielas jaudas centriem nevis ģimenes ārstu praksēm, feldšeru punktiem, aptiekām, jo loģistika ir ļoti specifiska. "Pfizer" vakcīna jāglabā ļoti zemā temperatūrā īpašās saldētavās mīnus 60 grādos un pēc atsaldēšanas tā ir diezgan ātri jāizlieto. Tas nozīmē, ka masveida vakcinēšanos var labāk organizēt šo saldēšanas iekārtu tuvumā," atzina ministrs.