Iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā ir ārkārtas stāvoklis pēc būtības, jo Eiropas Savienībā ir tikai dažas valstis, kurās samazinās iedzīvotāju skaits, otrdien Satversmes tiesā (ST) lietā, kurā jauno novadu reformu apstrīdējuši Ikšķiles un Limbažu novadi, teica pieaicinātās personas statusā uzklausītais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Jānis Vanags.
Jau vēstīts, ka ST janvārī sāka izskatīt lietu, kurā pērn 26. oktobrī tika apvienotas pēc Limbažu novada domes pieteikuma par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam ierosinātā lieta un lieta, kas ierosināta pēc Ikšķiles novada domes pieteikuma par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam.
Vanags sacīja, ka Eiropas Savienībā ir tikai dažas valstis, kurās iedzīvotāju skaits samazinās. Veikt teritoriālo reformu šādos apstākļos būtu ļoti optimistiski, jo pēc reformas ir sagaidāma virkne negatīvu efektu. Turklāt ar lielu varbūtību reforma neapturēs iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas kopumā valstī radīs negatīvu efektu.
Viņa skatījumā mazām valstīm, tostarp Latvijai, vajadzētu veidot mazākus novadus, lai vara atrastos tuvāk iedzīvotājiem. Šādi iedzīvotāji saglabātu patriotisku attieksmi pret savu novadu, kas ir būtiski tādā situācijā, kāda ir Latvijā īpaši attiecībā uz pamattautības iedzīvotājiem. Vanaga vērtējumā Latvijā iedzīvotāju skaita samazināšanās un cilvēku aizplūšana no valsts faktiski apdraud valsts pastāvēšanas pamatus.
Vanags sacīja, ka ir veikti pētījumi par to, kas notiks Latvijā šī gadsimta laikā, apliecina, ka Latvijā iedzīvotāju skaits līdz šī gadsimta beigām var pietuvoties vienam miljonam. Atklāts gan esot jautājums par iedzīvotāju nacionālo sastāvu. Šī reforma būtu vērtējama kā pirmais solis, kas var tikt sperts vai nu pozitīvā vai negatīvā virzienā, sacīja profesors.
Pēc viņa teiktā, iedzīvotāju skaits valstī pastāvīgi samazinās un jautājums ir, vai reforma šo procesu apturēs. Atbildes uz šo jautājumu nav. Tas, savukārt, nozīmē, ka pēc zināma laika var rasties nepieciešamība veikt vēl kādas izmaiņas, jo iedzīvotāju skaits var sasniegt tādu līmeni, kas prasīs atkal rūpīgi pārdomāt, kādas reformas veicamas, lai iedzīvotāju skaitu saglabātu.
Vanags atzina, ka iedzīvotāju skaita ziņā attīstīties spējīgas nav lielākā daļa pašvaldību, tostarp arī Limbažu pašvaldība, jo iedzīvotāju skaits tajā samazinās, kam ir dramatisks iespaids uz sociāli tehnisko infrastruktūru.
Pēc RTU profesora domām, katrai reformai ir jābūt vērstai uz nākotni, taču ne Ikšķiles ne Limbažu pašvaldībai nākotne neesot skaidra. Viņaprāt, pašvaldību reformas ietvaros vajadzēja iespējami precīzi atklāt, kādi būs iedzīvotāju sociālie, ekonomiskie un pārvaldības ieguvumi, un to, kā tiks nodrošināta iedzīvotāju vajadzību apmierināšana, jo ir ļoti liela atšķirība starp novadiem, kas atrodas piecu kilometru attālumā no Rīgas, un novadiem, kas atrodas 50 kilometru attālumā no galvaspilsētas.
ST sēdei otrdien, 26. janvārī, bija iespējams sekot konstitucionālās tiesas mājas lapā un portālā "Delfi".
ST sēdē otrdien tika uzklausīts ekspertu Edgara Pastara un Jāņa Plepa, kā arī pieaicināto personu – Tieslietu ministrijas pārstāvju Lailas Medinas un Ivetas Brīnumas, viedoklis gan par parlamenta sēdes un komisijas sēžu norisi attālinātā formātā vai klātienē, gan par attālināto sēžu, jeb "citas vietas" konstitucionalitāti, gan par Saeimas rīcības spēju ārkārtējā situācijā.
Tāpat tika uzklausīti viedokļi par to, kā apstrīdētā jeb "jaunākā" novadu reforma harmonē ar iepriekšējo, vai jaunākajai reformai būtu bijis jābūt iepriekšējās reformas turpinājumam, jeb jaunai reformai ar saviem kritērijiem. Tāpat pieaicinātās personas izteicās par pašvaldību lielumu un šī apmēra saistību ar reformu pašvaldību kā iedzīvotāju saimes tiesībām uz pakalpojumu un pašvaldības funkciju nodrošinājumu viņiem tuvā teritorijā.
Uzklausītās personas arī pauda viedokli par to, vai pašvaldību iedzīvotāji Covid-19 pandēmijas apstākļos ir pietiekami uzklausīti jautājumā par viņu pārstāvētajiem novadiem būtiskiem jautājumiem.
ST pasludināja pārtraukumu lietā līdz 10. februārim, kad pulksten 10 tiks atsākta lietas izskatīšana.
Tiesa aicināja sagatavot atbildes uz virkni jautājumu, kas līdzšinējās sēdēs nav tikuši atbildēti, kā arī atzīmēja, ka nākamajā sēdē paredzams, ka ST pāries pie tiesas debatēm šajā lietā.
Kā ziņots, apvienotajai lietai ST tika piešķirts nosaukums "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 28.2., 28.19. un 35.4. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam.
Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 101. pants paredz, ka "ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda."
Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta attiecīgās daļas nosaka, ka pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem. Uzdodot kāda pienākuma izpildi citai varai, ņem vērā uzdevuma apjomu un būtību, kā arī efektivitātes un ekonomijas nosacījumus. Plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā.
Savukārt hartas 5. pants paredz, ka vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.
Ņemot vērā valstī joprojām noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos notiek attālināti video konferences režīmā.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu apstrīdējušas 21 novada domes: Alojas, Alsungas, Auces, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Inčukalna, Jaunjelgavas, Kandavas, Limbažu, Mazsalacas, Mārupes, Ozolnieku, Rugāju, Rundāles, Salacgrīvas, Salas un Varakļānu novada domes.
"Delfi" jau ziņoja, ka pērn 10. jūnijā Saeimā pieņemta novadu reforma jeb Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas paredz 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Jaunās pašvaldības darbu sāks 2021. gada 1. jūlijā.
Par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā nobalsoja 58 deputāti, pret bija 12 un atturējās 20. Par balsoja valdošās koalīcijas frakcijas, pret bija ZZS, "Saskaņa" atturējās.
Vienlaikus ar likuma pieņemšanu no opozīcijas pārstāvjiem un novadiem, kuri nav apmierināti ar reformas saturu un gaitu, izskanējuši solījumi likumu apstrīdēt ST.
Saeima ir lēmusi, ka Latvijā pēc reformas būs septiņas valstspilsētu pašvaldības – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, kā arī 35 novadi – Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Ādažu novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Smiltenes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valkas novads, Valmieras novads, Ventspils novads.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
