Otrdien, 26. janvārī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde nodevusi sabiedriskajai apspriešanai dokumentu "Interešu pārstāvības atklātības regulējuma pamatprincipi". Publiska apspriešana pirms likumprojekta izstrādes Saeimā", kurā iecerēts regulēt lobēšanu, aicinot mēneša laikā sniegt atzinumus likumprojekta tālākajai virzībai, novēroja portāls "Delfi".
Lobēšanas atklātības likums noteiks ietvaru sabiedrības interesēs balstītu lēmumu pieņemšanai un interešu aizstāvju komunikācijai ar lēmumu pieņēmējiem, kā arī nodrošinās atklātību varas institūciju lēmumu pieņemšanas procesam. Latviju par šāda regulējuma trūkumu ilgstoši kritizējušas starptautiskās institūcijas, komisijas deputātus informēja Sabiedrības par atklātību "Delna" pārstāve Inese Tauriņa.
Dokumentu izstrādājusi darba grupa deputātes Ineses Voikas (AP) vadībā, kura informēja par pamatprincipiem, pēc kuriem plānots vadīties likumprojekta izstrādē.
Voika komisijas sēdē pavēstīja, ka darba grupa pie likuma izstrādes strādā pamatīgi, jo "šis ir viens no nedaudzajiem likumprojektiem, kas šobrīd top 13. Saeimā."
"Plānojam, ka šis likums attieksies uz Saeimu, valdību, pašvaldībām, neatkarīgajām valsts iestādēm – visur, kur tiek pieņemti ārējie normatīvie akti. Likums attieksies arī uz valsts augstākajām amatpersonām, kuru tikšanās ar interešu pārstāvjiem būs jābūt publiski pieejamām. Savukārt interešu pārstāvjiem tiks veidots īpašs reģistrs, kuru varētu pārraudzīt Uzņēmumu reģistrs. Rezultātā ceram izveidot sistēmu, kas ļautu izsekot dažādu interešu ietekmei uz lēmumu pieņemšanas procesu," atzina Voika.
Savukārt sociologs Arnis Kaktiņš iepazīstināja ar sabiedriskās domas aptauju, kurā noskaidrota Latvijas iedzīvotāju nostāja saistībā ar lobēšanas likumdošanas nepieciešamību un sabiedrības iespējām ietekmēt varas pārstāvju pieņemtos lēmumus, kas skar sabiedrības intereses.
Aptauja liecina, ka sabiedrība šādam likumam ir nobriedusi un to gaida kā iespēju uzlabot valsts amatpersonu lēmumu kvalitāti. Tajā secināts, ka 80% respondentu jūtas Saeimas un ministru neuzklausīti. 85% aptaujāto uzskata, ka lēmumi varas struktūrās tiek pieņemt šauru grupu interesēs, 74% atbalsta interešu pārstāvības likuma nepieciešamību, savukārt 10% uzskata, ka tas nav nepieciešams, atzīmēja Kaktiņš.
Sabiedriskās domas aptaujā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Saeimas komisijas sēdes pieaicinātie eksperti pauda atbalstu lobēšanas atklātības regulējuma pamatprincipu nodošanai sabiedriskajai apspriedei, kā arī pašai likuma nepieciešamībai.
Par komisijas iniciatīvu "sakārtot šo jautājumu" pozitīvi izteicās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Inese Zelča, pieminot, ka KNAB ļoti cer, ka tiks veicināta atklātība lēmumu pieņemšanā.
Arī Iekšlietu ministrijas pārstāvis Jānis Veide izteica atbalstu no ministrijas puses, aicinot likumprojektu ātrāk virzīt uz priekšu, un piebilstot, ka tas ir ļoti gaidīts.
Lobēšanas atklātības regulējuma pamatprincipus un to nepieciešamību atbalstīja arī Tiesībsarga birojs.
Savukārt "Delna" pārstāve Inese Tauriņa informēja, ka, 26. janvārī ir atvērta jauna mājaslapa, kurā tiek apkopota informācija par interešu aizstāvības lobēšanu, kā arī darba grupas materiāli un drīzumā tiks publicēti konferenču videoieraksti, un paziņojums par sabiedrisko apspriešanu.
Sabiedriskās apspriešana ilgs mēnesi – līdz 26. februārim. Tās mērķis ir noskaidrot iesaistīto pušu viedokli par regulējuma nepieciešamību Latvijā un saņemt ieteikumus tālākai likuma izstrādei. "Delna" aicina Latvijas pilsonisko sabiedrību paust viedokli par izstrādātajiem likumprojekta pamatprincipiem un līdzdarboties tā tapšanā, mazinot risku, ka likuma tvērums nedarbojas sabiedrības interesēs. Atsauksmes būs publiski pieejamas "Delnas" veidotajā mājaslapā www.interesuaizstaviba.lv/.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
