Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka deputātus informēja, ka situācija veselības nozarē joprojām ir kritiska. "Mums ir ļoti noslogotas slimnīcas, un īpaši mums ir noslogotas intensīvās terapijas gultas. Esam veikuši aprēķinus, cik mums ir nepieciešamas gultas un cik reāli mēs varam izveidot. Šobrīd ar esošajiem cilvēkresursiem varam izveidot papildu 88 intensīvās terapijas gultas," teica Janka.
"Salīdzinoši ar citām Baltijas valstīm mums ir liels mirušo īpatsvars no Covid-19 saslimušo skaita, pacienti tiek stacionēti novēloti, un mēs gatavojamies vairākiem scenārijiem. Ja attīstās 20% vai 10% scenārijs, tas nozīmē, ka pacienti vairāk būs jāārstē mājās un pacienti būs vairāk jāliek uz ambulatoro veselības aprūpi. Par to arī esam domājuši, lai šiem pacientiem nodrošinātu veselības aprūpi, analīžu paņemšanu, kā arī nogādāšanu ambulatorajā iestādē, ja tas nepieciešams kādu izmeklējumu veikšanai. Patlaban pie esošā scenārija slimnīcas tiek galā, kapacitāte ir, bet slimnīcas ir noslogotas un īpaši intensīvās terapijas gultu noslogojums ir ap 80%, un mums šo situāciju pasliktina, ka periodiski parādās saslimšanas gadījumi sociālās aprūpes centros (SAC), kas noslogo arī slimnīcu nodaļas," skaidroja Veselības ministrijas pārstāve.
Janka piebilda, ka papildus vēl ir rēķināts, cik gultu var atvērt, un laba ziņa, ka no sestdienas tiks atvērtas pirmās Covid-19 pacientu gultas Rīgas 1. slimnīcā, kur arī notiks šo pacientu ārstēšana.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs deputātiem paskaidroja, ka, neraugoties uz samazinājuma tendenci gultu aizpildījumā slimnīcās pēdējo nedēļu laikā, tomēr ir pienācis laiks, kad daudz straujāk aizpildās gultu skaits pacientiem ar smagu veselības stāvokli, kam nepieciešama īpaši intensīva ārstēšana. Daļēji tas arī izskaidrojams ar, to, ka smagiem pacientiem nepietiek tikai ar nedēļu vai divām nedēļām slimnīcā. Jo vairāk šādu pacientu, kam vajag ilgāku ārstēšanu, jo ilgāk būs arī noslogotas intensīvās terapijas gultas, situāciju skaidroja Perevoščikovs.
Jau ziņots, ka, lai gan pagājušās nedēļas dati par Covid-19 izplatību valstī rāda zināmus uzlabojumus, tomēr krīze slimnīcās ir nopietna, tāpēc valdības pārstāvji pieļauj, ka stingrie Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktie drošības pasākumi valstī varētu palikt spēkā līdz pat marta sākumam. Valdība vēl gan diskutēs par to, kas konkrēti varētu notikt pēc 7. februāra, līdz kuram patlaban pagarināta ārkārtējā situācija un stingri ierobežojumi, izriet no politiķu teiktā pēc Ministru kabineta un Krīzes vadības kopsēdes otrdien, 26. janvārī.
"Mēs kopīgiem spēkiem esam piebremzējuši, apturējuši slimības lielāku izplatību valstī, bet, protams, mums ir viens labs ceļš ejams, lai mēs varētu panākt būtisku samazinājumu, kas ir mūsu visu mērķis," teica valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Kariņš atgādināja, ka pasaulē izplatās vairāki jauni un lipīgāki slimības paveidi, un tas liek saglabāt īpašu modrību un ierobežojumu ievērošanu. Visā pasaulē tā dēļ ceļošanas ierobežojumi kļūst arvien būtiskāki, tāpēc cilvēkiem arī premjera "silts ieteikums" nekur īpaši nedoties.
"Pēc saslimstības pieauguma daudzu nedēļu garumā mēs esam situācijā, ka saslimstības pieaugums ir apstājies. Vēl vairāk – mēs redzam pirmos uzlabojumus. Mums gan ir jāapzinās, ka, ja saslimstības samazināšanās temps turpmākajās nedēļās būtu tāds, kādu to redzam pēdējās nedēļas vai divu laikā, tad mēs varētu nonākt līdz kumulatīvajam rādītājam – 200 saslimušo 14 dienu laikā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ko Eiropas un Latvijas eksperti atzīst par kritisku robežu, lai runātu par kādiem ierobežojumu atvieglojumiem. Šo robežu mēs varētu sasniegt pēc aptuveni pusotra mēneša, un mums būs vajadzīga ļoti liela pacietība," sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Uz žurnālistu precizējošu jautājumu, vai pēc 7. februāra būtu jāpaliek spēkā visiem esošajiem ierobežojumiem, Kariņš atgādināja, ka esam vēl diemžēl patālu no skaitliskā sliekšņa, pie kura var runāt par ierobežojumu atvieglojumiem.
"Ir skaidrs, ka mēs šobrīd diemžēl nevaram domāt, ka mēs kaut ko būtiski atvieglosim, jo mums ir ne tikai vīruss Latvijā, bet ir arī drauds no vīrusa jaunās mutācijas. Mums ir diezgan biedējoša mācība no Īrijas, kur, atceļot ierobežojumus, no zemākās pozīcijas Eiropā saslimstības ziņā divu nedēļu laikā līkne izauga līdz lielākajai Eiropā. Īrija bija atkal spiesta slēgt ne tikai veikalus, bet arī lielu daļu uzņēmumu, lai cīnītos ar pēkšņo un ļoti bīstamo uzliesmojumu, kas ietekmēja viņu slimnīcas. Tātad mēs varam redzēt, kas notiek, ja pārāk agri pat labos apstākļos atceļ visus ierobežojumus, tad ir gaidāms ļoti straujš un bīstams saslimstības pieaugums," skaidroja Kariņš.
"Mums ir jāturpina tas ceļš, jāsamazina saslimstība un jādod atspaids mūsu slimnīcām. Atcerēsimies, ka mūsu slimnīcas jau kopš 10. decembra ir krīzes stāvoklī, tās ir spiestas atcelt un atteikt dažāda veida pakalpojumus, lai varētu uzņemt lielo Covid-19 pacientu skaitu. Krīze mūsu slimnīcu sistēmā ir ļoti īsta un situācija ir ļoti nopietna. Mums ir jādomā par mūsu slimnīcām, par mūsu mediķiem un cilvēkiem, lai tie nesaslimtu un nenonāktu slimnīcā. Tātad mums ir jāturpina strādāt pie kopējās saslimstības samazināšanas," norādīja valdības vadītājs.
Jau ziņots, ka pirmdien, 25. janvārī, epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients Latvijā šobrīd ir 0,91 un tas nozīmē, ka 100 saslimušie inficē 91 citu cilvēku, informēja SPKC.
Speciālistu vērtējumā, ja joprojām apzināti un mērķtiecīgi tiks ievēroti visi spēkā esošie drošības pasākumi un tie netiks mazināti, saslimstība uz pusi varētu mazināties ātrākais trīs nedēļu laikā, bet pieļaujamais saslimstības līmenis, kad 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem būtu 200, varētu būt sasniegts mēneša laikā.
Analizējot epidemioloģiskos datus Latvijā, vērojama neliela situācijas stabilizācija, taču infekcijas izplatīšanās riski saglabājas augsti.
Aizvadītajā nedēļā tika atklāti kopumā 5344 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, savukārt pirms septiņām dienām bija 6096 gadījumu. Vidēji tie ir 763 jaunatklāti gadījumi dienā, pirms septiņām dienām – vidēji 871 gadījums dienā.
Aizvadītajā nedēļā tika veikts kopumā 70 101 Covid-19 tests un vidējais pozitīvo testu īpatsvars bija 7,6% (pirms septiņām dienām – 8,5%). Veikto testu skaita dinamika ir nebūtiski samazinājusies par 2,7%, tika veikti vidēji 10 014 testu dienā.
Pirmo nedēļu kopš gada sākuma novērots neliels saslimstības samazinājums galvaspilsētā Rīgā, savukārt visos Latvijas reģionos tas turpinājās jau otro nedēļu, izņemot Vidzemi, kur saslimstība turpināja pieaugt.
SPKC atgādina, ka jāsaglabā augsta modrība saistībā ar jauno vīrusa celmu izplatību Eiropā un citās valstīs, rūpīgi ievērojot visus drošības pasākumus. Jaunajam Covid-19 celmam ir lielāka izplatīšanās iespēja, tāpēc pēc iebraukšanas Latvijā obligāti jāievēro 10 dienu pašizolācija, neraugoties uz to, ka pirms iebraukšanas veiktais Covid-19 tests ir bijis negatīvs.
SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs uzsver, ka testa esamība neatbrīvo cilvēku no turpmākas pašizolācijas. Covid-19 inkubācijas periods ir 14 dienas, un nav izslēgta iespēja, ka tests veikts inkubācijas perioda agrīnā stadijā, kad vīruss organismā vēl nav tā savairojies, lai tests jau uzrādītu infekcijas klātbūtni organismā.
Papildus bažas rada fakts, ka slimnīcās pieaug to pacientu skaits, kuriem ir smaga slimības gaita. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, no šobrīd kopumā 1153 stacionētajiem Covid-19 pacientiem, 101 cilvēks ir smagā stāvoklī. Septiņu dienu laikā stacionēto cilvēku skaits nebūtiski samazinājies – slimnīcās nokļuva vidēji 107 cilvēki dienā.
Iespējas veikt valsts apmaksātu Covid-19 testu, ja ir saslimšanas pazīmes, piemēram, akūtas elpceļu infekcijas pazīmes, paaugstināta temperatūra, ožas traucējumi, garšas izjūtas zudums u.c., ir pagarinātas līdz 7. februārim.
Lai mazinātu jaunā koronavīrusa varianta izplatīšanās risku Latvijā, cilvēkiem, kuri ieradušies Latvijā no Lielbritānijas, stingri jāievēro 10 dienu obligātās pašizolācijas prasības, un viņi Covid-19 testu bez maksas un bez ģimenes ārsta nosūtījuma var veikt arī gadījumos, kad nav saslimšanas simptomu.
Epidemiologi šiem cilvēkiem testu iesaka veikt pašizolācijas 8.-9. dienā, pa ceļam uz analīžu nodošanas punktu stingri ievērojot noteiktos drošības pasākumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
