Sākumskolas skolēni 2020./2021. mācību gadā attālināti mācās vien trešo dienu. Turklāt pirmklasniekiem šis mācību formāts ir teju tikpat jauns kā pašas mācības skolā. Lai gan gandrīz gadu skolas un skolēni ir bijuši spiesti pielāgoties Covid-19 radītajiem izaicinājumiem, vēl joprojām skolēniem trūkst datortehnikas, liecina portāla "Delfi" uzrunāto skolu direktoru teiktais.
Šobrīd Laurenču sākumskolā visi vecāku lūgumi piešķirt datortehniku ir izpildīti. "Ja prasītu vēl [tehniku attālināto mācību nodrošināšanai], būtu ļoti grūti. Iespējams, mēs prasītu, kuriem skolotājiem varam uz mājām aiznest stacionāro datoru, lai iedotu bērnam laptopu. Varētu, protams, meklēt risinājumus, bet būtu grūti," portālam "Delfi" atklāja skolas direktors Kristaps Zaļais.
Vienlaikus direktors pauž neizpratni par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumu – datortehnikas nodrošināšanai ļaut pieteikties tikai skolām, kur mācās 7. līdz 12. klases skolēni. "Pavasara cēlienā vēl bija "Bite" palīdzība, tad mēs vienu ierīci saņēmām. Šogad sākumskolas nevarēja pieteikties, mums pat nedeva iespēju dabūt to vienu datoru," pauda Zaļais.
Tehniskā nodrošinājuma trūkumu kā vienu no būtiskākajām problēmām attālināto mācību laikā atzīmēja arī citas skolas. Piemēram, Aizkraukles pagasta sākumskolas direktore Janīna Zolotorenko portālam "Delfi" vēstīja, ka skolai vajadzētu jaunāku datortehniku lielākā apmērā. "Skolas budžetā mēs ieplānojām, lai mums arī skolā būtu vairāk [portatīvo datoru]. Protams, vajadzētu jaunāku datortehniku," sacīja Zolotorenko, norādot, ka, pēc viņas domām, arī vietējā pašvaldība drīzumā apstiprinās finansiālu palīdzību skolas datortehnikas iegādei.
Aizkraukles pagasta sākumskolā mācās skolēni no pirmskolas vecuma līdz 4. klasei. Skolas direktore apliecināja, ka līdz šim skola aizpildījusi IZM izsūtīto aptauju, norādot datoru nepieciešamo skaitu. Vienlaikus Zolotorenko vēlas arī uzteikt gan nozares ministriju, gan Izglītības kvalitātes dienestu, kas piedāvā dažādus variantus, kā mācīties attālināti.
Tāpat arī Āgenskalna sākumskolas direktore Ināra Kaķīte norādīja, ka pašreizējā attālināto mācību procesā pagaidām galvenās konstatētās problēmas saistās ar to, ka daži vecāki nav gatavi nodrošināt nepieciešamo tehniku. "Mēs vecākiem iedodam skolas planšetes lietošanā," portālam "Delfi" pauda skolas direktore Kaķīte.
Tehniskais nodrošinājums trūkst arī skolotājiem, portālam "Delfi" norādīja Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa paskaidroja, ka arī tas negatīvi ietekmē mācību procesu.
"Skolotājam jārēķinās ar to, ka ne visiem skolēniem atbilstošā tehnika ir pieejama, arī interneta kvalitāte dara savu, līdz ar to daudziem skolotājiem jāstrādā gan tiešsaistē, gan arī tā saucamajā "taustāmā veidā" [izdrukātu mācību materiālu nogādāšanu skolēniem, ar kā loģistiku nodarbojas pašvaldības]," portālam "Delfi" skaidroja Vanaga, norādot, ka pedagogu slodze ir augusi.
Pērn septembra vidū IZM vēstīja, ka datorus saņems pašvaldību dibinātās vispārējās izglītības un speciālās izglītības iestādes. Skolai piešķiramo datoru skaitu skolas ministrija aprēķināja, ņemot vērā skolēnu skaitu 7.-12.klašu grupā uz 2020. gada 1.septembri. "Lai nodrošinātu vienmērīgu un skolēnu skaitam atbilstošu portatīvo datoru skaita sadalījumu, skolas ir sagrupētas 20 grupās pēc skolēnu skaita," vēstīts IZM mājaslapā. Sīkāk ar grupēšanas metodi iespējams iepazīties šeit, sadaļā "anotācija".
Jau vēstīts, ka šobrīd attālināti mācās visas klases, šobrīd noteiktā kārtība ir spēkā līdz 7. februārim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!