'Pienākums palīdzēt demokrātiem kaimiņvalstīs' – ārpolitikas debatēs uzsver vadošās amatpersonas  (205)

Ārpolitikas debates, kā ierasts, sākās ar ārlietu ministra uzrunu, kam sekoja Saeimas priekšsēdētājas un Ministru prezidenta uzrunas, kā arī frakciju un deputātu viedokļi. Patlaban amatā esošais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Saeimu ārpolitikas debatēs uzrunā jau desmito reizi, jo ministra pienākumus pilda kopš 2011. gada rudens.

"Mums ir jāapzinās, ka tikai tāda Krievija, kas ir demokrātiska, iekšpolitiski stabila un ievēro visas politiskās un cilvēktiesības un kura respektē starptautisko tiesību normas, dos iespēju sasniegt maksimāli produktīvu un abpusēji izdevīgu sadarbību visās, tostarp arī ekonomiskajā jomā. Pirms 30 gadiem daudzi no mums piedalījās barikādēs un aizstāvēja brīvību. Tolaik mums palīdzēja demokrātiskā Krievija. Šodien ir mūsu pienākums palīdzēt demokrātiem Krievijā, Baltkrievijā un citur pasaulē," sacīja ārlietu ministrs Rinkēvičs, uzrunājot Saeimu attālināti no Ārlietu ministrijas Latvijas "de iure" atzīšanas 100. gadadienas nedēļā.

Ministrs atzina, ka arī šobrīd, simts gadus pēc Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas, situācija pasaulē ir sakarsēta. "Demokrātisko kārtību, kas palīdzēja nodibināt un pēc tam atjaunot Latvijas valsti, šobrīd, tāpat kā tolaik, apdraud autoritāri impēriskas ideoloģijas, kuras balstās uz spēka un ietekmes sfēru filozofiju, izplatību. Gan Eiropā, gan Āzijā līdzīgi kā pagājušā gadsimta 20. un 30. gados sevi piesaka revizionistiskas lielvaras, savukārt tradicionālajos liberālās demokrātijas balstos pieaug izolacionisma tendences," teica Rinkēvičs.

Ministrs norādīja, ka "gan starpkaru posmā, gan arī tagad ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu neatkarība un brīvība vispirms ir pašu atbildība. Tāpēc Latvijas ārpolitikas DNS ir starptautiskajā tiesiskumā un starptautiskajās organizācijās balstīta starptautiska kārtība. Mūsu galvenais izaicinājums ir revizionistiskas valstis, kas vienmēr centušās graut šādu kārtību gan politiski, gan ideoloģiski, gan militāri. Bet tam klāt nāk arī mūsdienu izaicinājumi, kad mirklīgu sajūtu dēļ daļa sabiedrības ir gatava atteikties no svarīgākajiem pamatprincipiem un vērtībām".

"Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mēs esam pabeiguši savu politisko, institucionālo un juridisko integrāciju Rietumu pasaulē. Taču visai Latvijas sabiedrībai vēl daudz ir jādara, lai mēs paši mentāli integrētos eiropeiskajā domāšanas modelī, kā arī veicinātu pasaules izpratni par Latviju kā daļu no Eiropas. Tas ir ne tikai naratīvs par mūsu vēsturi, tas ir stāsts arī par nākotnes ceļu," uzsvēra ārlietu ministrs.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) debatēs atzina, ka šīs ir īpašas debates, jo ir valsts starptautiskās atzīšanas 100. gadadienas gads, un atgādināja par tā laika notikumiem un sabiedrisko atbalstu Latvijai šodien. Pieminot Covid-19 pandēmijas laiku, Mūrniece pateicās Latvijas konsulārā dienestam par padarīto darbu, kā arī uzsvēra darba pie vakcīnu sagādes nozīmi. Mūrniece pauda pateicību ārlietu ministram, kā arī visam ārlietu dienestam par 30 gados paveikto.

Pievēršoties drošības jautājumiem, Mūrniece sacīja, ka drošības izaicinājumi mūsu reģionā un pasaulē pieaug. "Pieaug arī hibrīdapdraudējums, dezinformācija un kiberuzbrukumi. Krievijas uz revizionismu orientētais kurss nav mainījies. Pagājušajā gadā saistībā ar Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu pastiprinājās Krievijas centieni pārrakstīt vēsturi, un tie skar ne tikai Baltijas valstis. Drošības situāciju Baltijas reģionā apdraud Krievijas centieni attīstīt savu bruņoto spēku mobilitāti, tuvāk mūsu robežām dislocēt augstas gatavības vienības un radīt sev iespēju bloķēt jūras un gaisa ceļus," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Mūrniece atzina, ka mums kaimiņos, Baltkrievijā, cieņu raisa plašas sabiedrības apņēmība un drosme cīnīties par tiesībām uz brīvām un godīgām vēlēšanām un stāties pretī represīvo spēku vardarbībai. "Saeimas nostāja, ka nepieciešams atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, ir nelokāma. Mēs novērtējam Latvijas diplomātu mērķtiecīgo darbu, kas vērsts uz to, lai mobilizētu starptautiskās sabiedrības atbalstu un Eiropas Savienība ieviestu stingras sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par prezidenta vēlēšanu viltošanu un vardarbību pret miermīlīgiem demonstrantiem. Mēs aicinām starptautisko sabiedrību un ANO izmeklēt Baltkrievijā notiekošos cilvēktiesību pārkāpumus un žurnālistu vajāšanas gadījumus," teica Saeimas priekšsēdētāja.

Mūrniece arī atzina, ka satraucoša ir cilvēktiesību situācijas pasliktināšanās Krievijas Federācijā. "Opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija drosmīgā atgriešanās dzimtenē pēc tam, kad viņu centās noindēt ar militāro indi "Novičok", ir atmodinājusi cilvēkus Krievijā un pamudinājusi viņus iziet ielās, prasot vairāk demokrātijas. Pievienojos aicinājumiem nekavējoties atbrīvot Alekseju Navaļniju un miermīlīgos protestētājus, kas tika aizturēti pagājušajā sestdienā daudzās Krievijas pilsētās. Sagaidām stingras Eiropas Savienības sankcijas pret tām Krievijas amatpersonām, kuras par to ir atbildīgas. Ar jauno Eiropas Savienības Globālo cilvēktiesību sankciju režīmu jeb tā sauktajām Magņitska sankcijām esam ieguvuši efektīvāku instrumentu, lai stingri iestātos par cilvēktiesību ievērošanu pasaulē," teica Saeimas priekšsēdētāja.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) debatēs pateicās ārlietu dienestam par darbu un uzslavēja ārlietu ministra ziņojumu. Valdības vadītājs norādīja, ka cīņa pret pandēmiju ir darbs, kas paveicams tikai kopā, tādēļ arī Eiropas Savienība vienojusies par ekonomikas atveseļošanas mehānismu un lielu līdzekļu piesaisti. Kariņš norādīja, ka arī pret Covid-19 vakcīnu iegādē izšķiroša bijusi ES loma, sadalot tās proporcionāli dalībvalstīm.

Situācija pasaulē kļūst tikai vētraināka, tāpēc Latvijai jāturas kopā ar saviem partneriem un sabiedrotajiem ES un NATO, uzsvēra Kariņš. Norādot, ka pasaulē demokrātija tiek arvien vairāk apdraudēta, Kariņš norādīja, ka tomēr cilvēki tiecas pēc demokrātijas, kā to rāda arī piecu mēnešu ilgie notikumi Baltkrievijā, tāpēc Latvijai jāturpina atbalstīt Baltkrievijas sabiedrības demokrātiskos centienus.

Kariņš arī pieminēja Krieviju un ar Alekseju Navaļniju saistītos notikumus, kas rāda, ka arī Krievijā daudzi cilvēki alkst dzīvot brīvībā un demokrātijā, par ko liecina pēdējā laika mītiņi. Latvijai ir jāatbalsta šie centieni, teica Kariņš. Viņš arī atzina, ka demokrātija diemžēl var būt trausla arī ASV, kā rāda notikumi pēdējā gada laikā. Tam ir jābūt kā brīdinājuma zvanam, lai mēs būtu modri un apzinātos, ka domu apmaiņa ir nepieciešama, bet vardarbība nav pieļaujama, teica Ministru prezidents. Kariņš arī uzsvēra nepieciešamību uzturēt saikni ar Latvijas diasporu ārzemēs, jo tā vēsturiski veidojusies dažādos laikos un ir būtiska mūsu valstij.

Ārlietu ministrs vairāk nekā pusstundu garajā runā atzina, ka Covid-19 pandēmija atstāja lielu un vēl līdz galam neapjaustu ietekmi uz pasauli 2020. gadā, tā turpinās ietekmēt pasauli arī šogad – gan veselības situāciju, gan personu, preču un pakalpojumu pārvietošanos, gan arī digitālo risinājumu aizvien plašāku izmantošanu visās dzīves jomās. Tomēr pandēmija nav mazinājusi nepieciešamību strādāt arī ar jautājumiem, kas pastāvēja pirms Covid-19 un turpināsies arī pēc vīrusa savaldīšanas. Joprojām būs svarīgi vērsties pret mēģinājumiem ļodzīt starptautiskajās tiesībās balstīto sistēmu. Joprojām būs jāvēršas pret tradicionāliem draudiem valstu un reģionu drošībai. Joprojām būs jābūt gataviem reaģēt uz jauniem apdraudējumiem – arī tādiem, kurus šobrīd mēs nevaram pat prognozēt.

Pērn Covid-19 pandēmijas globālā krīze ir kļuvusi arī par Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta izturības testu, tā spēju un prasmju pārbaudi. Latvijas valsts vēsturē notika lielākā tautiešu repatriācija – primāri tā tika nodrošināta Latvijas valstspiederīgajiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un kuriem tālāka atrašanās ārvalstīs nebija iespējama, atgādināja Rinkēvičs.

"Vēlos ilustrēt šo procesu tikai ar dažiem skaitļiem. 2020. gada pirmajā pusgadā mūsu Konsulārais dienests apkalpoja nepilnus 44 tūkstošus zvanu, martā sasniedzot pat vairāk nekā 14 tūkstošus iezvanu vienas diennakts laikā. Tāpat martā un aprīlī tika saņemti ap desmit tūkstošiem e-pasta vēstuļu. Vēlos pateikt paldies visam Latvijas ārlietu dienestam, tā diplomātiem un konsulārā dienesta darbiniekiem, kuri šajos apstākļos joprojām spēj rast efektīvus, radošus, inovatīvus un digitālus risinājumus, lai operatīvi palīdzētu mūsu Latvijas valstspiederīgajiem visā plašajā pasaulē," teica ministrs.

"Šī gada sākumā iniciēsim diskusiju par Latvijas ārpolitikas scenārijiem eiroatlantiskās telpas ietvaros līdz 2030. gadam. Ņemot vērā strauji mainīgo starptautisko vidi un nepieciešamību sistematizēt riskus un iespējamos sociālās un politiskās vides ceļus, Ārlietu ministrija aizvadītajā gadā sadarbībā ar ekspertiem, ārpolitikas un drošības politikas pētniecības centriem un akadēmisko vidi modelēja alternatīvus starptautiskās politikas attīstības virzienus tuvākajai desmitgadei un Latvijas ārpolitisko rīcību un virzienus, uz tiem atbildot. Diskusija par scenārijiem būs radoša un, tā dos iespēju izvērtēt uz nākotni vērstu kopskatu uz optimistiskiem, pesimistiskiem un arī mēreniem attīstības virzieniem, kas nav utopiski, saglabā vidēju vai augstu ticamības pakāpi un vienlaikus var kādam šķists nekomfortabli. Tā būs arī iespēja definēt un paust savas bažas un iezīmēt rīcības modeļus," solīja ministrs.

"Latvijas interesēs ir Eiropas Savienība, kas balstīta demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību konceptā. Tikai aktīvi atbalstot un nostiprinot šādas iniciatīvas, mēs varam ietekmēt kopīgus Eiropas procesus, nodrošināt savas intereses un līdz ar to arī stiprināt paši sevi. Pasaules polarizācija un viedokļu atšķirības starp Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropu, Krieviju un Ķīnu tomēr var nākt ar jaunām dilemmām. Viens gan ir skaidrs – Latvijai jāturpina būt – un tā būs – tā valsts, kas stiprina gan Eiropu, gan transatlantiskās saites ar ASV un Kanādu," sacīja Rinkēvičs.

Ministrs atgādināja, ka pagājušajā gadā Austrumu kaimiņu reģionā notika vairāki satricinājumi, tai skaitā vardarbīga protestu apspiešana un represijas pret pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā pēc falsificētajām prezidentu vēlēšanām. "Tāpat ar bažām vērojām militārā eskalācija Kalnu Karabahas reģionā. Ņemot vērā šos notikumus, jādomā par jauniem ilgtermiņa sadarbības mērķiem ar sešām partnervalstīm Austrumu partnerības politiskajā formātā. Uzskatām, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešams padziļināt sadarbību ar trim asociētajām partnervalstīm – Ukrainu, Gruziju, Moldovu, kas vēlas ciešāku integrāciju ar Eiropas Savienību. Eiropas politikai attiecībā uz šīm partnervalstīm ir jāturpina balstīties uz demokrātijas un likuma varas principu stiprināšanu, atbalstu reformu progresam, kā arī uz atbalstu partnervalstu teritoriālai integritātei un suverenitātei," skaidroja ārlietu ministrs.

Rinkēvičs atgādināja, ka Apvienotā Karaliste ir izstājusies no Eiropas Savienības, un attiecības ar to nebūs tik ciešas kā līdz šim. Jau no 1. janvāra uz Lielbritāniju attiecas citi noteikumi ne tikai uzņēmējiem, bet arī privātpersonām – mainās ceļošanas, pasta sūtījumu, mobilo pakalpojumu izmantošanas un cita veida noteikumi. Piemēram, darba un studiju uzsākšanai Apvienotajā Karalistē ir nepieciešama vīza.

"Panāktā Eiropas Savienības – Apvienotās Karalistes vienošanās par tirdzniecības attiecībām un sociālās drošības koordināciju ļauj veidot ciešas un visaptverošas attiecības arī nākotnē. Lai gan daudzus praktiskus jautājumus saistībā ar breksita sekām risināsim vēl ilgu laiku, īpaši jāuzsver, ka Apvienotā Karaliste ir un paliek Latvijai uzticams partneris un sabiedrotais. Mūsu uzdevums ir padziļināt sadarbību ar Apvienoto Karalisti Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, transatlantiskajā kopienā un globāli," sacīja ministrs.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šogad Latvijas aizsardzības izdevumi veido 2,3 procentus no iekšzemes kopprodukta. Latvijai kā NATO dalībvalstij ir jāturpina investēt savā aizsardzībā, tostarp savu kā NATO dalībvalsts spēju stiprināšanā un pilnveidošanā gan uz sauszemes, gan gaisā, gan jūrā. Tas vienlaikus nozīmē paplašinātu ekspertīzi un rīcību arī kiberdrošības jomā un stratēģiskās komunikācijas jautājumos, solidāru rīcību, piedaloties starptautiskajās operācijās, valsts iekšējās stabilitātes, kā arī imunitātes pret ārējiem hibrīddraudiem nodrošināšanu.

"Šogad diplomātiem būs jāstrādā pie alianses politiskās vienotības stiprināšanas. Strauji mainīgajā pasaulē tas ir nemitīgs darbs. Lai esošajām aizsardzības spējām krīzes situācijā būtu nozīme, jābūt ne tikai politiskai gatavībai tās izmantot. Jābūt arī vienotai draudu uztverei aliansē un sabiedroto kopīgam redzējumam par stratēģisko un taktisko rīcību un resursu pārdales prioritātēm. Šajā kontekstā turpināsies diskusija par "NATO 2030", kas ir nākotnes ideju process, tādējādi sniedzot ieguldījumus jaunas alianses stratēģiskās koncepcijas veidošanā," sacīja Rinkēvičs, piebilstot, ka vienlaikus šogad būs jārunā arī par Eiropas Savienības spēju pielāgoties globālajiem drošības izaicinājumiem.

"Šie centieni nedrīkst radīt maldīgu priekšstatu par Eiropas Savienības mērķi kļūt militāri autonomai un dublēt NATO funkcijas, kas tādējādi iespaidotu arī transatlantisko vienotību. Mēs esam piesardzīgi par stratēģiskās autonomijas izvirzīšanu par centrālo vadmotīvu Eiropas aizsardzībā un militārajā sadarbībā. Primāri ir jāstiprina stratēģiskā autonomija tādās jomās un kritiski svarīgās nozarēs, kur Covid-19 krīze izgaismoja Eiropas Savienības vājos punktus, piemēram, daudz operatīvāka dalībvalstu koordinācija krīzes situācijās, industriālās kapacitātes un kritiskās infrastruktūras aizsardzību," teica ārlietu ministrs.

"Pašlaik mēs Amerikas Savienoto Valstu sabiedrībā, tās politikā un arī ārpolitikā vērojam dinamiskus procesus. Neatkarīgi no ASV administrāciju maiņas, Latvijai kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij ir jāturpina cieši sadarboties ar mūsu transatlantisko partneri – ASV. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka līdzīgi domājošajām valstīm ir jābūt vienotām un principiālām jautājumos, kas saistīti ar mūsu kopīgām vērtībām un drošību tās plašākā izpratnē. Kopā ar ASV gan NATO ietvaros, gan Eiropas Savienības līmenī, būs jāspēj vienoties par transatlantisko sadarbību iepretim Ķīnai un Krievijai," uzsvēra ministrs.

"Attiecībā uz Eiropu mēs redzam Ķīnas stratēģiju, kura ietver inovatīvu un stratēģiski svarīgu uzņēmumu pārņemšanu vai vismaz iesaistīšanos tajos ar mērķi iegūt kontroli un zināšanas ekonomiskās neatkarības un dominances stiprināšanai. Eiropai jāattīsta stratēģija un autonomie instrumenti savu politisko un ekonomisko interešu aizstāvēšanai. Viens no šādiem instrumentiem, kas jau ir uzsācis darbību praksē, ir ārvalstu investīciju skrīnēšanas mehānisms. Ir izveidots sadarbības mehānisms informācijas apmaiņai par ārvalstu investīcijām un to iespējamo pārrobežu ietekmi uz citu dalībvalstu drošību un Eiropas Savienības interešu projektiem," klāstīja Rinkēvičs.

Ministrs atzina, ka viens no galvenajiem jautājumiem starptautiskajās attiecībās šodien ir cīņa par vērtībām un ietekmi digitālajā pasaulē. Pandēmijas apstākļos maldinošas un viltus ziņas un naida runa izplatās ātrāk nekā pats vīruss. Reālajā pasaulē tas rada arvien lielāku sabiedrības un starptautiskās kārtības destabilizācijas, vardarbības un karu riskus.

"Dezinformācija ir ilgtermiņa drauds demokrātijai un sabiedrības veselībai, tādēļ gan nacionālo valstu, gan starptautisko institūciju līmenī ir jāvelta spēki mērķtiecīgai dezinformācijas apkarošanai. Tai ir jābūt katras demokrātiskas valsts digitālās politikas prioritātei šajā jomā. Ilgu laiku globālās platformas nerīkojās, lai novērstu viltu ziņu izplatību. Diemžēl tam ir sekas. Uzskatāms piemērs ir citu valstu iejaukšanās vēlēšanās un referendumos vai nemiera un naidīguma kurināšana sabiedrībā," atgādināja ministrs.

"Sociālie tīkli līdz šim attīstījās kā privātie uzņēmumi, kuru galvenais uzdevums bija gūt pēc iespējas lielāku peļņu. Arvien vairāk cilvēkiem izmantojot šīs platformas bez regulējuma, kāds pastāv piemēram tradicionālo mediju jomā, attīstījās dezinformācija, viltus ziņas, manipulācija ar sabiedrību un politiskajiem procesiem. Šobrīd līdz ar pēdējiem notikumiem ASV esam nonākuši pie otras galējības – diskutabla satura cenzēšanas bez saprotama regulējuma un kritērijiem. Ir skaidrs, ka mums ir nepieciešams atrast tādu sociālo mediju regulējumu, kas ievēro atbildīgu vārda brīvību un pie šiem jautājumiem mēs strādāsim gan Eiropas Savienības, gan citu starptautisko organizāciju līmenī. Pašu mājās, Eiropas Savienības un NATO līmenī ir jārod rīcības mehānisms, tostarp likumdošanas regulējumus, lai nepieļautu, ka tehnoloģiju radītās iespējas tiek izmantotas negodīgu, savtīgu un pat noziedzīgu mērķu sasniegšanai. Vienlaikus ir jāmeklē līdzsvars starp privātumu, izteiksmes brīvību un atbildību par saviem vārdiem. Tas nav viegls uzdevums, taču tas ir visas sabiedrības informatīvās veselības un valsts drošības jautājums," teica Rinkēvičs.

Arī ārējas tirdzniecības un ekonomikas jomā 2020. gads bija ļoti sarežģīts, izaicinājumu un neskaidrību pilns. Visapkārt tika lietas tirdzniecības barjeras un atjaunota vai pastiprināta robežkontrole, noteikti preču eksporta aizliegumi. Pandēmija negaidīti spilgti izgaismoja arī globālo piegāžu ķēžu trauslumu un stratēģiski nozīmīgās jomās mūsu pārlieku lielo atkarību no piegādātājiem ārpus Eiropas, norādīja ārlietu ministrs.

"Ārlietu dienests 2020. gadā prioritāri sniedza savu atbalstu uzņēmējiem un valsts institūcijām ārkārtas situāciju risināšanā, piemēram, situācijās, kad uz kādas robežas stāvēja mums nepieciešamas kravas, vai operatīvi bija jāatrod jauni piegādātāji, īpaši ar veselības aizsardzību saistītājās nozarēs. Vienu brīdi diplomāti uz brīdi kļuva par detektīviem ar uzdevumu atrast un sagādāt medicīnas iekārtas, maskas vai aizsargtērpus. Šī gada ārlietu dienesta galvenais uzdevums ekonomikā ir palīdzēt uzņēmumiem atgūties pēc Covid-19 krīzes, kas primāri nozīmē jaunu eksporta iespēju meklēšanu mūsu uzņēmumiem un palīdzēt atgūt esošos. To nodrošinās arī plānotā Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšana ar daudzām perspektīvām tirdzniecības partnervalstīm – Austrālija, Jaunzēlande un Latīņamerikas valstis ir tās, kuras mēs redzam kā perspektīvu mūsu noieta tirgu. Bet īpaša uzmanība šogad tiks veltīta ekonomisko saišu stiprināšanai ar ASV. Ar jauno administrāciju vēlamies ciešu sadarbību, īpaši jautājumos, kas skar tehnoloģijas, klimatu un enerģētiku," solīja Rinkēvičs.

"Latvija ir tiešā veidā ieinteresēta labu kaimiņattiecību uzturēšanā ar Krievijas Federāciju, taču, ne mazāk svarīgi, uz kādiem principiem tiek būvētas šīs kaimiņattiecības. Mums jāspēj atbildēt uz jautājumu – kādu Krieviju mēs gribam redzēt sev kaimiņos? Jo atbilde uz šo jautājumu ir nepastarpināti saistīta ar Latvijas nacionālās drošības interesēm. Es domāju, ka atbilde mums ir skaidra. Mēs gribam redzēt demokrātisku, iekšpolitiski stabilu Krieviju, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un tiek garantētas pilsoniskās brīvības. Mēs gribam redzēt tādu Krieviju, kas respektē starptautisko tiesību normas un kaimiņvalstu teritoriālo nedalāmību. Latvijas nacionālās drošības intereses ir arī saistītas ar tādu Krieviju, kas neīsteno agresīvu ārpolitiku un neapdraud, nekādā veidā, kaimiņvalstu suverenitāti," teica Rinkēvičs.

"Diemžēl aizvadītajā gadā bija vērojami pastiprināti Krievijas Federācijas valdošo aprindu centieni vēstures jautājumus izmantot iekšpolitisku un ārpolitisku uzdevumu risināšanai un mērķu sasniegšanai. Krievija ir sapinusies pati savā vēsturē un iekšpolitikā – tās dažādās interpretācijas galvenokārt ir vērstas uz dažādu vēstures faktu norises sagrozīšanu. Būtībā Krievijas Federācija cenšas atgriezties pie 19. gadsimta nostādnes, ka tikai lielvalstīm pieder neierobežota suverenitāte, savukārt mazo valstu neatkarība un teritoriālā nedalāmība tās drīkst pārkāpt savu interešu vārdā. Tādējādi vērojams mēģinājums manipulēt ar starptautiski atzītām vērtībām un normām, tās relativizēt aktuālo starptautisko norišu kontekstā un veidot pamatojumu Krievijas Federācijas pretenzijām uz tiesībām lietot spēku pēc saviem ieskatiem," norādīja ministrs.

Rinkēvičs atgādināja, ka visa gada garumā turpinājās Krievijas valsts institūciju spiediens pret cilvēktiesību aizstāvjiem, sabiedriskajiem aktīvistiem un organizācijām, pret brīvās preses pārstāvjiem. Mēģinājums noindēt politiskās opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju un pēc viņa atgriešanās Krievijā bez likumīgas aizstāvības turpināt viņu tiesāt policijas iecirknī, ir tikai viens no daudziem faktiem, kas iezīmē negatīvu attīstības tendenci Krievijā.

"Aizvadītajā gadā Krievija aktīvi turpināja vēstures viltošanu un tās politisko instrumentalizāciju, veicot vēstures faktu tendenciozu atspoguļojumu. Šeit gribētu minēt tikai pāris piemērus – mēģinājumi sniegt ļoti tendenciozu vērtējumu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vardarbīgo okupāciju un inkorporāciju PSRS sastāvā pirms vairāk nekā 80 gadiem, manipulēšana ar sabiedrisko domu attiecībā uz Otrā pasaules kara cēloņu un seku atspoguļošanu. Mēģinājums attaisnot staļiniskā totalitārā režīma noziegumus un mēģinot pasniegt tos kā politisku normalitāti. Ar to tiek nodarīts liels ļaunums pašai Krievijas sabiedrībai, jo tiek deformēta tās apziņa un bremzēta modernas demokrātiskas sabiedrības veidošanās. Mums ir jāapzinās, ka tikai tāda Krievija, kas ir demokrātiska, iekšpolitiski stabila un ievēro visas politiskās un cilvēktiesības un kura respektē starptautisko tiesību normas, dos iespēju sasniegt maksimāli produktīvu un abpusēji izdevīgu sadarbību visās, tostarp arī ekonomiskajā jomā. Pirms 30 gadiem daudzi no mums piedalījās barikādēs un aizstāvēja brīvību. Tolaik mums palīdzēja demokrātiskā Krievija. Šodien ir mūsu pienākums palīdzēt demokrātiem Krievijā, Baltkrievijā un citur pasaulē," uzsvēra Rinkēvičs.

Ministrs norādīja, ka Latvija vēlas redzēt mūsu kaimiņvalsti Baltkrieviju kā neatkarīgu, ekonomiski attīstītu un ilgtspējīgu valsti ar demokrātisku valsts iekārtu, kur pilsoņi var atklāti paust savu viedokli brīvās vēlēšanās. "Diemžēl aizvadītā gada 9. augustā notikušās prezidenta vēlēšanas iezīmēja pagrieziena punktu pretējā virzienā. Lēmums par to, kurā virzienā turpmāk attīstīties Baltkrievijas sabiedrībai un valstij, ir jāpieņem pašai baltkrievu tautai. Latvija sniedz un turpinās sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī tiem uzņēmējiem, kuri neredz iespēju turpināt savu darbību Lukašenko režīma apstākļos un izsaka vēlmi pārcelties uz Latviju, lai šeit īstenotu savas uzņēmējdarbības idejas vai vienkārši dzīvotu un strādātu," sacīja ārlietu ministrs.

Viņš atgādināja, ka iepriekšējā Eiropas Savienības sankciju pakete bija tikai viens no soļiem režīmu atbalstošu vai no režīma labvēlības bagātību gūstošu Baltkrievijas oligarhu sankcionēšanā. Tas, ka decembrī Eiropas Savienība sankcionēja tikai pāris oligarhus, ir jāuztver kā signāls pārējiem, ka, ja viņi nepārstās atbalstīt tos, kas uz ielām sit savu tautu, iesloga to cietumos un izraida trimdā, tad Eiropas Savienība nekavēsies viņus sankcionēt nākamajās kārtās un Latvija tādus neaizstāvēs.

"Ir pienācis laiks izšķirties kas viņiem ir svarīgāk: režīma labvēlības nodrošināts kārtējais miljons jeb tomēr tautas vairākuma vēlme pēc taisnīguma, pārmaiņām un jaunām, godīgām prezidenta vēlēšanām. Ir pienācis laiks viņiem izšķirties, kurā pusē viņi stāv. Tikai nostājoties savas tautas pusē, pārtraucot finansēt režīmu un nekavējoties publiski nosodot tā brutālu rīcību pret savu tautu, šādiem uzņēmējiem būs iespējams turpināt sadarboties ar Eiropas Savienību. Ir viennozīmīgi skaidrs, ka izeja no krīzes ir brīvas vēlēšanas Baltkrievijā, kurām sekotu šīs autoritārās politiskās sistēmas transformācija demokrātijas virzienā. Baltkrievija ir un paliks mūsu kaimiņš, ar kuru mūs saistīs ilgtermiņa sadarbība. Un Latvijas interesēs, tāpat kā Baltkrievijas interesēs ir to turpināt. Bet pilnā apmērā tas būs iespējams tikai pēc situācijas stabilizācijas un manis nosaukto kritēriju izpildes," teica Rinkēvičs.

Debates šogad notiek attālināti platformā e-Saeima. Sekot ārpolitikas debatēm tiešraidē parlamenta mājaslapā bija aicināti Latvijā akreditēto diplomātisko misiju un starptautisko organizāciju vadītāji. Ikviens interesents debatēm var sekot līdzi arī parlamenta "Facebook" kontā.

Apspriežot ārlietu ministra ziņojumu, katrs deputāts saskaņā ar Saeimas kārtības rulli debatēs var runāt desmit minūtes pirmoreiz un piecas minūtes otro reizi.

Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16. janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību ES jautājumos.

Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011. gada 27. janvārī. Ja nav priekšlikumu vai prasību par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai (26. janvārim) tuvākajā Saeimas sēdē.