Attālinātās mācības, jo sevišķi mazākajiem klašu skolēniem, neaizvieto klātienes pieredzi, portālam "Delfi" norādīja Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Ar kādiem izaicinājumiem saskaras mācībās iesaistītie un kā ar tiem skolās mēģina tikt galā, skaidro portāls "Delfi".
Par grūtībām attālinātajās mācībās portāla "Delfi" apjautāto skolu vadītājiem ir grūti spriest, jo nav pagājusi pat nedēļa. Vienlaikus skolas jau iepriekš paredzēja, ka, piemēram, 1. un 2. klases skolēni bez vecāku uzraudzības galā netiks. Lai vecāku slodzi mazinātu, Aizkraukles pagasta sākumskolā mājas darbus bērniem teju neuzdod, portālam "Delfi" teica skolas direktore Janīna Zolotorenko.
Laurenču sākumskolā 1. un 2. klašu vecākus mēģināja nomierināt jau pirms jaunā mācību semestra. "Tas bija cilvēcisks satraukums par to, kas gaidāms pirmdien," stāstīja skolas direktors Kristaps Zaļais. Tiesa, skolas reflektējot par attālinātajām mācībām, vērā ņem vecāku viedokli. Līdz šim sūdzību, kā norāda portāla "Delfi" aptaujāto skolu vadītāji, nav. "Bija no viena pirmklasnieka vecāka atsūtīta ziņa – paldies par visu, cik viss ir forši," noteica Zaļais
Par to, ka būtiskākās problēmas mācībās šobrīd saistās ar tehniskā nodrošinājuma trūkumu, "Delfi" ziņoja jau iepriekš. Taču šī problēma ne tikai apgrūtina skolotāju darbu, kuriem jādomā par mācību materiālu sagatavošanu gan fiziskā veidā, gan tiešsaistē, tā arī apdraud bērna labklājību.
"Man liekas, ka katra skola zina par tiem skolēniem, kuriem īpaši jāpievērš uzmanība. Stāsts ir attiecīgi par to, lai nav tā, ka tie, kas ir labi, kļūst par labākiem tikai tāpēc, ka viņiem ir dators un visas iespējas mājās saņemt [nepieciešamo] palīdzību. Un tad ir tie, kam jau skolā ir grūti, un tagad, nedod Dievs, viņiem nav dators, viņš nepieslēdzas pie mācību procesa, un viņu vispār nepamana. Tas ir lielākais satraukums," pauda Zaļais.
Skolas gan savu iepriekšējo klātienes mācību formātu pilnībā nepārnes uz tiešsaisti. Piemēram, Laurenču sākumskolā tiešsaistē notiek vismaz 50% no kopējā stundu saraksta. Arī citviet ir līdzīga situācija. "Mēs neplānojam pilnīgi visas stundas tiešsaistē, jo tas maziem bērniem ir par grūtu, mēs klases audzinātājiem esam lūguši vismaz 1 – 2 reizes nedēļā ar bērniem tikties tiešsaistē," paskaidroja Āgenskalna sākumskolas direktore Ināra Kaķīte.
Šeit jāpiebilst, ka pirmdien, 25. janvārī, kad mācības attālināti atsāka visas klašu grupas, platformas "E-klase" video pārraides pakalpojumi dažviet nedarbojās, par ko sīkāk lasīt iespējams šeit. Taču, piemēram, Aizkraukles pagasta sākumskolā tas nebija šķērslis mācību procesa nodrošināšanā. Skolotāji, saskaroties ar problēmām iekš platformas "E-klase", strauji pārorientējās uz programmu "Teams", portālam "Delfi" stāstīja skolas direktore Zolotorenko.
Neskatoties uz to, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi paredz attālinātās mācības, mācību kvalitāte sarūk. "Mācību saturs noteikti tiek samazināts, tas nav 1:1," teica Zaļais, norādot, ka attālinātās mācības iespējams nodrošināt visai ilgi, taču jāsaprot, vai tas ir nepieciešams. "Nevar aizvietot klātienes mācību procesu ar attālināto, jo jāņem vērā arī šīs saskarsmes loma, sevišķi mazajām klasēm," pauda LIZDA priekšsēdētāja Vanaga.
LIZDA jau iepriekš izteica priekšlikumu "ļaut mazajām klasītēm mācīties klātienē, ievērojot jau visus iepriekš pieņemtos epidemioloģiskos drošības pasākumus un saīsināt stundu garumu, lai pavadītais laiks skolā kopumā būtu mazāks". Vienlaikus Vanaga pauž vilšanos par jaunākajām klašu grupā pagarināto brīvlaiku. "Tagad sanāk, ka tās divas nedēļas ir gandrīz vai zemē nomestas – ko tas mainīja? Mēs esam attālināto mācību realitātē. Droši vien kādu laiku arī būsim," lēsa Vanaga.
Jau vēstīts, ka attālinātais mācību process norit visām klašu grupām, pašreizējie nosacījumi ir spēkā līdz 7. februārim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
